Teātra darbinieku pārstāve: Nozares darbinieku, kuriem nebūs līdzekļu, no kā pārtikt, būs ļoti liels

Tuvākajā laikā bez iztikas līdzekļiem palikušo kultūras nozares pārstāvju skaits būs ļoti liels, un viens no instrumentiem, kā sekmēt kultūras nozares atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes, varētu būt lielāka finansējuma sadale caur Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), šādu nostāju pauda Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa.

Pēc viņas sacītā, patlaban notiek ideju apmaiņa starp radošo nozaru pārstāvjiem un Kultūras ministriju. Viņasprāt, ja izdotos vienoties ar ministriju un VKKF par valsts pasūtījumu kultūras nozarei, tas varētu būt solis, kā atveseļot nozari. Tāpat papildu finansējums būtu nepieciešams radošo personu atbalsta programmai, kas nebija paredzēta ārkārtējās situācijas apstākļiem.

"Tuvākajā laikā to kultūras nozares pārstāvju skaits, kuriem nebūs līdzekļu, no kā pārtikt, būs ļoti liels. Būs jāpieņem lēmums, vai viņiem pieteikties bezdarbnieku statusam, vai tomēr piešķirt pabalstu, lai viņi turpina strādāt. Šie ir svarīgi lēmumi, kuri jāizvērtē pēc iespējas ātrāk," sacīja Šiliņa-Gaismiņa.

Otrdien valdība pieņēma lēmumu, ka uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātās personas, kas ir nepilnas darba slodzes pedagoģiskā vai radošā darba veicēji. LTDS priekšsēdētāja norādīja, ka grozījumi regulējumā, kas paplašināja dīkstāves pabalsta saņēmēju loku, bija ļoti būtiski.

"Daudzi aktieri, scenogrāfi strādā kā skolotāji vai pasniedzēji gan skolās, gan Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā, gan arī reģionālajās mākslas skolās. Tāpat daudzi profesionāļi vada amatierteātrus. Šī slodze nav liela un atalgojums mēnesī var būt ap 160 eiro. Ar šo naudu, protams, nevar izdzīvot. Tomēr tieši šī iemesla pašnodarbinātie kolēģi nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstu," skaidroja Šiliņa-Gaismiņa.

Viņa norādīja, ka kultūras nozarē daudziem profesionāļiem atalgojums veidojas no vairākiem darbiem kopā. Sākoties ārkārtējai situācijai, kad tika pieņemti pirmie nosacījumi, kas var pretendēt uz dīkstāves pabalstu, nozarē radās milzīgas problēmas, sacīja LTDS priekšsēdētāja.

Jautāta, cik aktīvi radošo nozaru pārstāvji piesakās dīkstāves pabalstam, Šiliņa-Gaismiņa sacīja, ka precīzu datu par to nav, tomēr ar viņu esot sazinājušies vairāki cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ pabalsts ir atteikts vai arī saņemtais pabalsta apmērs ir ļoti niecīgs. "Daudzi pašnodarbinātie ir arī mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Viņi paši ir valdes locekļi un darbinieku viņiem nav daudz. Viņi kā valdes locekļi sākotnēji dīkstāves pabalstu nevarēja saņemt," teica LTDS priekšsēdētāja.

Ar līdzīgām problēmām ir saskārušies ārštata aktieri, kas pieņemti darbā uz vienu dienu, lai varētu nospēlēt izrādi. Tas ticis traktēts, ka tās ir darba attiecības, līdz ar to uz pabalstu viņi neesot varējuši pretendēt. Pēc savienības vadītājas vārdiem, ar šādām situācijām kultūras nozarē saskaroties daudzi.

"Mēs esam ciešā saziņā ar Kultūras ministriju. Tiklīdz radošo savienību vai nevalstisko organizāciju pārstāvji kultūras jomā uzzina par problēmām, kādas ir mūsu kolēģiem, cenšamies informāciju apkopot un sniegt to ministrijai. Lielāko daļu problēmu ministrija zina, tomēr zināmas grūtības izprast kultūras nozares specifiku ir Finanšu un Ekonomikas ministriju pārstāvjiem," vērtēja LTDS priekšsēdētāja.

Viņa prognozēja, ka nākotnē izaicinājumi nozarei būs lieli, jo dīkstāve kultūras jomā varētu turpināties līdz pat gada beigām. Tāpēc patlaban tiek aktīvi domāts un runāts par priekšlikumiem un idejām, kā palīdzēt nozarei atkopties.

"Protams, ir lietas, ko mākslinieks šajā laikā var darīt. Viņš spēj radīt, pilnveidoties, tomēr mākslinieks nespēj nodot to tālāk publikai un saņemt atalgojumu. Tā ir galvenā problēma," sacīja Šiliņa-Gaismiņa.

LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.