"Impro ceļojumi" pārstāvji sašutuši par darbiniekiem atteikto dīkstāves pabalstu

Lai gan neilgi pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas Latvijā valdība informēja, ka darbiniekiem krīzes dēļ iespējams saņemt dīkstāves pabalstus, jau kārtējo reizi uzņēmumu pārstāvji nekautrējas publiski pastāstīt, kāpēc viņu darbiniekiem šāds pabalsts atteikts.

Šoreiz savu "sāpi" mikroblogošanas vietnē twitter saviem sekotājiem izstāstījis uzņēmums "Impro ceļojumi".

"Šodien saņēmām dīkstāves pabalsta attiekumu 11 cilvēkiem ar Orvela cienīgu pamatojumu - ja reiz mēs nodarbinam darbinieku (sazinamies ar klientiem), tad mēs veicam saimniecisko darbību laikā, kad tā vispār nav iespējama," teiks uzņēmuma publikācijā. Tāpat uzņēmums neslēpj, ka sarunas laikā viņiem piedāvāts organizēt "ceļojums pa Latviju. Uz iebildi, ka tas nav iespējams - nu tad varot organizēt individuālos ceļojumus pa Latviju."

Kā liecina "Impro ceļojumi" publicētā informācija, tad 2019.gadā uzņēmums nodokļos samaksājis 628 010 eiro.

Ziņu aģentūra LETA jau vēstīja, ka līdz piektdienas, 17.aprīļa, pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 3077 darba devēju 16 587 darba ņēmējiem, kā arī 977 pašnodarbinātām personām.

Kopumā VID izmaksājis dīkstāves pabalstus 4 523 857 eiro apmērā.

Pabalsti 4 287 126 eiro apmērā izmaksāti kopumā 16 587 darbiniekiem pēc 3077 uzņēmumu iesniegumiem. Savukārt pēc 977 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 236 731 eiro apmērā. Dīkstāves pabalstu izmaksa pašnodarbinātajiem sākta 6.aprīlī, kad stājās spēkā šādu atbalsta veidu paredzošie Ministru kabineta noteikumi.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

Kopumā no visiem saņemtajiem dīkstāves pabalsta pieteikumiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksas atteicis 33,5% darba devēju un 39% pašnodarbināto, 17.aprīlī preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Galvenokārt atteikuma iemesls ir tas, ka uzņēmumi iepriekš nodokļos valstij nav maksājuši pat 200 eiro mēnesī - tas ir 35% no kopējā atteikumu skaita. Nākamais lielākais atteikumu iemesls ir nodokļu parādu esamība," skaidroja Jaunzeme.

Dīkstāves pabalsta saņēmējus VID publisko dienesta mājaslapā "www.vid.gov.lv/lv/statistika-3".

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Marta beigās VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Vispārējā nodokļu režīmā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves pabalsts tiek aprēķināts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja. Uzņēmumam ar nodokļu parādu vispirms jāsakārto nodokļu parāda situācija, lai uz to brīdi, kad VID tiek iesniegts iesniegums par dīkstāves pabalstu, nodokļu parāds ir samaksāts vai tam ir piešķirts samaksas grafiks. Lai saņemtu nodokļu parāda samaksas grafiku, jāvēršas VID ar attiecīgu iesniegumu, un, ja lēmums būs pozitīvs, var sniegt iesniegumu par dīkstāves pabalstu.

Dīkstāves reglamentu piemēro arī uzņēmumiem ar nodokļu parādiem, paredz valdības ārkārtas sēdē pieņemtie grozījumi noteikumos par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka dīkstāves pabalstu varēs saņemt darbinieki no tāda krīzes skarta darba devēja, kam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nepārsniedz 1000 eiro.

Savukārt, lai dīkstāves pabalstu varētu saņemt gadījumā, ja uzņēmuma nodokļu parāds pārsniedz 1000 eiro, šim uzņēmuma ir jābūt piešķirtam nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājumam vai noslēgtai vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Dīkstāves pabalsti netiks izmaksāti par tiem darbiniekiem, kuri darba tiesiskās attiecības uzsākuši pēc 2020.gada 1.marta. To nosaka Ministru kabineta izdotie noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Lai darba devējs varētu pieteikt savu darba ņēmēju dīkstāves pabalsta saņemšanai, uzņēmumam jāatbilst vienam no diviem kritērijiem.

Pirmkārt, dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties visi krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.

Otrkārt, uz atbalstu var pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no trim kritērijiem. Proti, uzņēmuma eksporta apjoms 2019.gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Dīkstāves pabalstu izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves pabalstu piešķir un izmaksā atbilstoši uzņēmuma norādītajam dīkstāves periodam.