VĒTRAS SEKAS: pieteiktās apdrošināšanas atlīdzības jau sasniedz 160 000 eiro

© EPA/SCANPIX/LETA

Pēc spēcīgās vētras, kas Latvijā plosījās 16.aprīlī, līdz šim pieteiktas jau 26 apdrošināšanas atlīdzības par kopējo summu gandrīz 60 000 eiro, turklāt nopietnākie postījumi nodarīti nekustamajiem īpašumiem, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (turpmāk - BTA) apkopotie dati. Savukārt apdrošināšanas akciju sabiedrība BALTA (PZU grupa), balstoties uz saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem par pagājušajā diennaktī vētras nodarītajiem postījumiem īpašumam un automašīnām, kopējais atlīdzību apmērs varētu sasniegt pat 100 000 eiro.

"Spēcīgais vējš daudzviet norāvis jumtus, krītoši koku zari izsituši logus, sarautas elektropārvades līnijas, koki uzkrituši arī vairākām automašīnām," pastāstīja BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Lielākais īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus saņemts par ēkai nodarītiem postījumiem Gulbenes novada Lizuma pagastā. Atlīdzība vairāk kā 2000 eiro apmērā pieteikta par īpašuma bojājumiem Stopiņu novada Līčos; iesniegti vēl vairāki pieteikumi, kas pārsniedz 1000 eiro, liecinot par nopietniem apdrošināšanas gadījumiem.

Krītoši koki daudzviet uzkrituši pie ēkām novietotām automašīnām. Pēc ceturtdienas vētras saņemti KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi kopumā par 5000 eiro.

Saistībā ar stiprā vēja radītajiem postījumiem aizvadītajā diennaktī tika saņemti 130 izsaukumi, no kuriem 108 gadījumos bija jānotīra nolūzuši un aizlūzuši koki, tostarp tādi, kas draudēja uzgāzties dzīvojamām mājām, 17 gadījumos bija jānovērš bojātu konstrukciju apdraudējums, bet piecos gadījumos informācija par apdraudējumu neapstiprinājās, informē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Vēja postījumu radītajos notikumos cilvēki nav cietuši. Visvairāk izsaukumu bija Rīgas reģionā - 65, no tiem 15 izsaukumi Ogrē un Ogres novadā, lielākoties vēja nogāztu koku dēļ.

Vējš galvenokārt lauzis kokus, bet nodarīti postījumi arī ēkām un būvēm. Piemēram, Jēkabpilī skolas ēkai daļēji norauts jumts, Dobelē noliktavai norauta daļa jumta, Rīgā un Aizkrauklē tika bojāti kopumā četri reklāmas plakāti. Stiprā vēja dēļ tika bojātas arī VUGD struktūrvienību būves - Varakļānu postenim nobruka šļūteņu žāvēšanas tornis, bet Rēzeknes daļas vieglo automašīnu garāžām tika norauts jumta segums.

BTA aicina apdrošināt īpašumus pret šādu negadījumu riskiem, un vētras laikā izturēties piesardzīgi, automašīnas nenovietojot zem kokiem un laikus pārliecinoties, vai droši nostiprināti logi, jumti un citas ēku daļas.

"Līdz šim esam saņēmuši vairāk nekā 60 atlīdzību pieteikumus no klientiem, tomēr stiprais vējš vēl nav rimies, tāpēc prognozējam, ka pieteikumu skaits turpinās augt. Turklāt nedēļas nogalē, kad cilvēki dosies uz saviem lauku īpašumiem, tiks konstatēti papildu nodarītie bojājumi - attiecīgi pieaugs arī atlīdzību apjoms," stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.
I.Savickis norāda, ka patlaban visvairāk atlīdzību pieteikumu saņemts no Rīgas un Austrumlatvijas.
"Bojājumi nodarīti gan nekustamajam īpašumam, gan mantai un transportlīdzekļiem. Esam saņēmuši pieteikumus arī par vairākiem nopietnākiem gadījumiem, kur vējš nopostījis lielu daļu no ēkas jumta seguma. Spēcīgajā vējā cietušas arī automašīnas - kādu auto sabojājis no jumta atdalījies metāla gabals, citai trāpīts ar vārtiem, bet vēl kādam transportlīdzeklim bojājumus nodarījušas paletes, kas vētras laikā uzkritušas uz auto pārsega," norāda I.Savickis.
Vairākos gadījumos atlīdzību pieteikumos minēti batuti - tie ne tikai sabojāti spēcīgā vēja ietekmē, bet arī bijuši par iemeslu žogu un automašīnu bojājumiem, kam tie uzkrituši virsū, tiekot aizpūsti vējā.

"Vēlreiz vērts atgādināt par vienkāršiem drošības priekšnosacījumiem, kas ļaus izvairīties no nepatīkamiem starpgadījumiem un finansiāliem zaudējumiem. Stipra vēja apstākļos ieteicams automašīnas nenovietot zem kokiem un līdzās nenostiprinātiem priekšmetiem. Savukārt batuti un cits dārza aprīkojums pienācīgi jānostiprina, citādi stiprajā vējā tie var kļūt bīstami gan īpašumam, gan cilvēkiem," uzsver I. Savickis.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais