Uzņēmums: Attālināts darbs uzlabo darbinieka produktivitāti

© Pixabay

Attālinātā darba iespējas uzlabo darbinieka produktivitāti un uzņēmuma apmierinātības līmeni, jo galvenokārt laiks darbam izmantot efektīvi, papildus nekomunicējot ar kolēģiem un vairāk koncentrējas darba izpildei, informēja informācijas tehnoloģijas (IT) uzņēmuma "Accenture" Personāla daļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava.

Tāpat ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā, ir mazāks stresa un noguruma līmenis, un līdzekļu ietaupījums. Taču viņa atgādināja, ka cilvēki ir dažādi, daļai darbinieku ir nepieciešama biroja vide, lai aprunātos ar kolēģiem klātienē, vai arī mājās nav piemērota vide darba pienākumu veikšanai.

Arnava atzīmēja, ka Latvijā vēl salīdzinoši nesen liela daļa uzņēmumu bija diezgan piesardzīgi par attālinātā darba iespējām. Patlaban situācija ir mainījusies, un publiskajā telpā ir daudz padomu, kā efektīvi organizēt attālināto darbu. Pēc viņas teiktā, lai pasargātu savus darbiniekus, aizvien vairāk uzņēmumu un organizāciju sāk strādāt no mājām, visiem kopā mācoties šajā pārmaiņu posmā.

Viņa atklāja, ka "Accenture" attālinātu darbu nodrošina gadiem. Uzņēmuma pieredze liecina, ka attālinātais darbs ir abu pušu sadarbība, kas bez savstarpējas uzticēšanās starp darba devēju un darbinieku nav iespējama. Arnava sacīja, ka uzņēmumam ir jānodrošina darbiniekam ne tikai piekļuve e-pastam, bet jāatrisina ar IT drošību saistītie izaicinājumi, lai darbinieks attālināti var piekļūt informācijai, ja projekts to pieļauj. "Tas ir nosacījums, lai darbinieks var strādāt produktīvi," viņa piebilda.

Pēc Arnavas sacītā, attālinātais darbs nav "brīnumu nūjiņa", kas palīdz visās situācijās un ir piemērots visiem darbiniekiem, tomēr Latvijas galvenā problēma joprojām ir, ka daļa cilvēku uzskata: ja darbinieks ir mājās, tad viņš nestrādā.

"Darba devējiem, iespējams, ir bail pazaudēt kontroli pār darbinieku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš strādā astoņas stundas dienā. Protams, lai strādātu attālināti, ir nepieciešama liela pašdisciplīna, augsta atbildības sajūta, jo neviens cilvēku nekontrolē, tomēr darba pienākumiem ir jābūt izpildītiem pienācīgā kvalitātē un apjomā, kas vislabāk apliecina darbinieka sniegumu un attieksmi," atzina Arnava.

"Accenture" pārstāve norādīja, ka galvenie principi ir ne tikai darba pienākumu izpilde, bet arī saiknes uzturēšana starp darbinieku un uzņēmumu. Starptautiskās labās prakses vadlīnijas liecina, ka saiknes uzturēšanai ir nepieciešams, lai trīs no piecām darba dienām darbinieks ierastos birojā, satiktu kolēģus, piedalītos sanāksmēs un sapulcēs, bet divas dienas strādātu attālināti. Taču vienmēr ir izņēmumi, ja apstākļi to prasa, tad ir iespējams strādāt attālināti arī katru dienu.

"Komandai strādājot tikai attālināti, saiknes uzturēšana ir nepieciešama biežāk nekā gadījumos, kad darbinieks attālināti strādā pāris dienas mēnesī. Liela loma ir tiešajam vadītājam, lai viņš ir lietas kursā ne tikai par aktuālajiem darba uzdevumiem, bet arī par darbinieku mentālo veselību. Strādājot attālināti ilgāku laiku, darbinieks var sajusties izolēti, tāpēc regulāra saziņa ir ļoti svarīga," skaidroja Arnava.

Analizējot darbinieku aptaujas, viņa secinājusi, ka darbiniekam attālinātā darba iespējas ir būtiskas, kas palīdz viņam labāk apvienot profesionālos pienākumus ar personīgo dzīvi. Vienlaikus darbiniekam ir būtiski ne tikai strādāt attālināti, bet arī pievilcīga darba vide - uzņēmumiem ir jānodrošina abas iespējas.

Pēc Arnavas sacītā, attālinātā darba iespējas un vadītāju pozitīvā reakcija uz elastīgiem darba pieprasījumiem palīdz darbiniekam saglabāt augstāku radošuma līmeni. Viņa uzsvēra, ka vadītājam ir jāuzticas darbiniekam, kā arī jāizvirza viņam skaidri darba uzdevumi un jāvienojas par atskaitēm vai rezultātu atspoguļojumu, lai pārliecinātos par darbinieka sniegumu. Vienlaikus jāsniedz padomi un ieteikumi, ja tādi ir nepieciešami.

"Accenture" ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums. Uzņēmums apkalpo klientus vairāk nekā 120 pasaules valstīs. "Accenture" Latvijas filiāle ir dibināta 2002.gadā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais