NRA pēta: pārtika tomēr ir kļuvusi dārgāka

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Kopš marta vidus Latvijā tiek veikts pārtikas preču cenu monitorings, lai krīzes ietekmē nepieļautu cenu kāpumu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka pārtikas cenas martā, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pieaugušas. Tiesa, griķi sadārdzinājušies vien par trim centiem kilogramā, bet citroni martā pat bijuši lētāki nekā februārī.

Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka mēneša laikā maize sadārdzinājusies aptuveni par 2,9 procentiem. Cenas pieauga arī šokolādei (par 4,9 procentiem), cūkgaļai (par 2,3 procentiem), olām (par 4,2 procentiem), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (par 1 procentu), kafijai (par 2,3 procentiem), brokastu pārslām (par 6,1 procentu) un sviestam (par 2,8 procentiem). Savukārt lētāki kļuvuši svaigie dārzeņi, augļi, mājputnu gaļa, olīveļļa, piens, kartupeļi. Citronu cena samazinājusies par vienu centu kilogramā. Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 0,7 procentiem, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugums alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta CSP. 2020. gada 1. martā pieauga akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem.
Savukārt gada laikā pārtikas un bezalkoholiskie dzērieni sadārdzinājās par 3,5 procentiem. Vislielākais kāpums bijis gaļai, taču cenas pieauga arī svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sadārdzinājās arī maize, konditorejas izstrādājumi, cukurs, augļu un dārzeņu sulas. Rīsu cenas kāpušas gandrīz par 10 procentiem. Savukārt lētāks kļuva piens, piena produkti, biezpiens, kartupeļi.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka šobrīd ir grūti prognozēt, kas nākotnē notiks ar pārtikas cenām, jo pašlaik pasaulē sarūk pieprasījums visam, sākot no piena produktiem un beidzot ar cukuru. Viņš pieļauj, ka darbaspēka ierobežojumi lauksaimniecībā un, ja pagadās, slikti laikapstākļi var radīt riskus daudzu pārtikas preču iztrūkumam un cenu kāpumam uz rudens pusi. «Tas var būt, neskatoties uz to, ka formāli pārtikas krājumi pasaulē ir pietiekami, lai no šādiem scenārijiem izvairītos,» skaidro D. Gašpuitis.

Ekrānšāviņš