Amatpersonu reprezentācijas tēriņi nemazinās arī ārkārtas situācijas laikā
Valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un 13 ministri – ik mēnesi papildus algai saņem apmēram 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās. Kaut arī šobrīd ārkārtas situācijas laikā tikpat kā nenotiek nekādi reprezentācijas pasākumi, amatpersonas no šīm piemaksām pagaidām atteikties negrasās.
Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem ikmēneša reprezentācijas izdevumi pienākas kopš 2016. gada. Un to lielums ir atkarīgs no Valsts prezidentam piešķirtajiem reprezentācijas izdevumiem, proti, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 95 procentus, Ministru prezidenta - 95 procentus, bet ministru - 90 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī. Piecu gadu laikā šie izdevumi ir palielinājušies par aptuveni 31 procentu. Šogad ik mēnesi Valsts prezidents saņem 1192 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un premjers - 1132, bet ministri - 1073 eiro lielu piemaksu, kas ir paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Saskaņā ar esošo likumdošanu normatīvie akti neparedz izdevumu pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka katram amatam atvēlētā summa tiek izmaksāta kopā ar algu.
Lai gan šobrīd un vēl vismaz mēnesi Latvijā ir noteikta ārkārtas situācija, kuras laikā tikpat kā nenotiek nekādi reprezentācijas pasākumi, amatpersonas no šīm piemaksām pagaidām atteikties negrasās.
«Vērtējot Latvijas valsts 2020. gada budžeta ieņēmumu izpildi pirmajā ceturksnī, šobrīd, pateicoties veiksmīgam janvārim un februārim, pirmajos trīs mēnešos kopumā budžeta ienākumi par 0,6 procentiem vēl apsteidz plānu. Tomēr, ņemot vērā, ka līdz ar Covid-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2 procentiem atpalikuši no plāna, var paredzēt, ka gaidāms budžeta ieņēmumu kritums. Ja Latvijas budžeta ieņēmumu kritums būs tik liels, ka valdība aicinās valsts pārvaldes iestādes samazināt to izdevumus, arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja ir gatavi samazināt iestādes izdevumus. Jāpiemin, ka jau pašreizējos krīzes apstākļos Valsts prezidenta kanceleja ir samazinājusi 2020. gada plānotos komandējumu izdevumus par 10 procentiem,» Neatkarīgajai skaidroja Valsts prezidenta kanceleja Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ārkārtas situācijas laikā turpina saņemt reprezentācijas izdevumus, jo, kā Neatkarīgajai skaidroja Saeimas preses centra darbinieki, Saeimas priekšsēdētāja arī laikā, kad valstī izsludināta ārkārtējā situācija, iespējami pilnvērtīgi turpina pildīt savus amata pienākumus.
«Saeimas priekšsēdētāja atbilstoši Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajam reprezentē Saeimu un vada Saeimas un Saeimas prezidija sēdes, kā arī veic citus amata pienākumus. Jāuzsver, ka Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti - arī Saeimas sesiju pārtraukumos un laikā, kad nenotiek Saeimas sēdes. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sabiedrībai ir noteikti vairāki ierobežojumi, tāpēc īpaši svarīga šajā laikā ir konstitucionālo orgānu, tostarp Saeimas, darbības nepārtrauktība, lai ierobežojumi tiktu noteikti demokrātiski, tiesiski, pamatoti un sociāli atbildīgi,» informē Saeimas priekšsēdētājas birojā.
Savukārt plašu rezonansi sabiedrībā ieguvušais Saeimas izsludinātais iepirkums ziedu kompozīciju iegādei 19 999 eiro apmērā vismaz pašlaik ir atlikts. Jau vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija iepriekš pauda neizpratni par Saeimas izsludinātu iepirkumu ziedu kompozīciju iegādei un aicināja parlamenta vadību ārkārtējās situācijas laikā atturēties no nevajadzīgiem tēriņiem, proti, ziedu iegādei tērēt 19 999 eiro. No šīs summas 12 000 eiro bija paredzēti ziedu kompozīciju piegādei valstiskas un starptautiskas nozīmes notikumiem vai pasākumiem un 7999 eiro bija paredzēti ziedu kompozīciju piegādei vietējas nozīmes oficiāliem notikumiem vai pasākumiem. 2018. gada aprīlī Saeima veica līdzīgu ziedu iepirkumu par 20 000 eiro. Savukārt Valsts prezidenta kanceleja 2019. gada vasaras vidū noslēdza līgumu par ziedu un ziedu kompozīciju iepirkumu uz 24 mēnešiem par kopējo summu 41 999,99 eiro.
Līdzīgi kā ziedu iegāde Saeimai šajā krīzes situācijā sabiedrības neapmierinātību izraisīja ziņa par astoņu krēslu izgatavošanu Rīgas pilij, kas izmaksās 31 984 eiro. Valsts prezidenta kanceleja jau ir pieprasījusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) skaidrot situāciju par iepirkumu Rīgas pils Čakstes kabineta krēsliem, kas pirms pieciem gadiem tika izgatavoti neatbilstošā izmērā un līdz ar to netika pieņemti lietošanā Rīgas pilī. Valsts prezidenta kanceleja 2015. gadā Rīgas pils mēbeļu iepirkuma ietvaros bija samaksājusi VNĪ par jaunu, analogu reprezentācijas mēbeļu izveidošanu 9620,88 eiro, lai pēc vēsturiskajām skicēm tiktu izgatavoti krēsli Čakstes kabinetam. Iepirkumu Čakstes kabineta krēslu iegādei veica VNĪ, VNĪ arī izstrādāja tehnisko projektu, noslēdza līgumu un pieņēma krēslus no to izgatavotāja. Kanceleja, konstatējot, ka Čakstes kabineta krēsli ir neatbilstoši (neatbilda izmēriem) un to izvietošana neļauj telpu izmantot reprezentācijas vajadzībām, tos nepieņēma lietošanā no VNĪ un nav pārņēmusi tos savā grāmatvedības uzskaitē. Kopš 2016. gada kanceleja regulāri ir prasījusi aizstāt krēslus ar atbilstošiem, lietošanai derīgiem krēsliem. VNĪ bija apņēmusies kļūdu labot, līdz ar to kanceleja savā budžetā neplānoja papildu izmaksas krēslu iegādei. 2019. gadā kanceleja aicināja atrisināt VNĪ šo ieilgušo jautājumu. VNĪ apņēmās izgatavot krēslus par saviem līdzekļiem. Kancelejas budžetā nav plānoti papildu līdzekļi izmaksām par šiem krēsliem. Ņemot vērā, ka iepirkumu veic VNĪ, Valsts prezidenta kanceleja nepiedalījās iepirkuma procedūrā.
VNĪ skaidrojums saistībā ar Rīgas pils vēsturisko krēslu jautājumu.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs: "Rīgas pils padomes sēdē saistībā ar arhitekta Artūra Lapiņa izstrādāto Rīgas pils interjera projektu 2016. gadā, klātesot padomes priekšsēdētājam Ojāram Spārītim un padomes locekļiem - Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Guntim Puķītim, Bauskas pils direktoram Mārim Skanim, būvniecības un restaurācijas uzņēmuma "Dziedrs" vadītājam Vilnim Muižniekam, Latvijas nacionālā vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam, vēsturniekam, Rīgas pils arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicējam Ilmāram Dirveikam, Latvijas Kultūras ministrijas muzeju nodaļas vadītājam Jānim Garjānim, arhitektam Pēterim Blūmam un Latvijas pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam Jurim Dambim, skatīja Čakstes kabineta mēbeļu risinājumus un konstatēja, ka tie sanākuši funkcionāli neatbilstoši.
Arhitekts Artūrs Lapiņš skaidro, ka devis norādes par mēbeļu izgatavošanas izmēriem, vadoties no vēsturiska vēsturiskā fotogrāfijā redzamo mēbeļu parauga, saņemot rezultātu pieļaujot, ka 30- ajos gados šādi varēja būt. Padome nolēma uzdot Artūram Lapiņam izgatavot krēslus, ņemot vērā katalogos izmantotos standarta mēbeļu izmērus. Attiecīgi VNĪ plānoja iepriekš piegādāto krēslu nomaiņu.
Rodot finansējuma iespējas risināt Čakstes kabinetam nepieciešamo mēbeļu jautājumu, VNĪ gada sākumā veica iepirkumu, kurš noslēdzās 5. februārī. Iepirkuma rezultātā starp 3 pretendentiem ar līdzīgām summām (31 904 eur, 32 000 eur un 35 250,48 eur) marta sākumā (02.03.) tika noslēgts līgums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar Latvijas uzņēmumu - piegādātāju apvienību SIA "BDF" un SIA "Šusts". Projekts daļēji tiek priekšfinansēts no VNĪ līdzekļiem. Iepriekš izgatavotos krēslus VNĪ plāno pārdot publiskā izsolē tuvāko mēnešu laikā. Paredzam, ka to vērtība ir augstāka nekā vēsturiski minētie 9620 eur saistībā ar to, ka krēsli pils atjaunošanas projekta būvnieku tāmē bija kā viena no pozīcijām un nevaram izslēgt, ka faktiskās krēslu izgatavošanas izmaksas ir bijušas augstākas. Esam pasūtījuši tirgus vērtējumu, lai noskaidrotu krēslu patieso vērtību.
Ņemot vērā šā brīža ārkārtas situāciju valstī, līguma izpilde projektā uz laiku ir apturēta."
