Latvija atbalsta viegli paveicamus Eiropas atbalsta instrumentus Covid-19 krīzes mazināšanai
Latvija atbalsta ātri "iedarbināmus" Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumentus Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanai, šādu viedokli vakar un šodien notikušajā ES finanšu ministriju jeb eirogrupas sanāksmē pārstāvējusi Finanšu ministrija (FM).
FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai stāstīja, ka, Latvijas ieskatā, ir jāstrādā ar tiem priekšlikumiem atbalsta pasākumiem, kas ir pietiekami izstrādāti, lai ātri iedarbinātu atbalsta instrumentus.
"Eiropas Stabilitātes mehānisma piesardzības kredītlīnijas, Eiropas Investīciju bankas garantiju fonds un Eiropas Komisijas priekšlikums par atbalsta shēmu nodarbinātības uzturēšanai ir pietiekami izstrādāti priekšlikumi atbilstoši pašreizējās krīzes risināmajām problēmām un tādi, par kuriem dalībvalstis varētu īsā laikā vienoties. Latvija uzskata, ka būtu racionāli un atbildīgi strādāt pie šiem priekšlikumiem," pauda FM.
Jarockis piebilda, ka šie ir Eiropas mēroga instrumenti, kas, pirmkārt, sniegs atbalstu tām valstīm, kuras krīze ir skārusi visvairāk. Latvija atbalsta un ir gatava piedalīties šajos solidaritātes atbalsta instrumentos.
Savukārt, runājot par tā dēvētajām koronaobligācijām, FM pārstāvis atzina ka Latvija patlaban nesaskata izstrādātu priekšlikumu, par kuru varētu formulēt atbalstošu vai noraidošu pozīciju. "Ir nepieciešams konkrēts priekšlikums," piebilda Jarockis.
Jau ziņots, ka dziļo domstarpību dēļ par tā dēvētajām koronaobligācijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri trešdien nav spējuši vienoties par pasākumiem Covid-19 radītās krīzes seku novēršanai.
"Pēc 16 stundu ilgām sarunām mēs pietuvojāmies vienošanās panākšanai, taču to nespējām panākt. Es pārtraucu Eirogrupas sanāksmi un mēs turpināsim rīt [ceturtdien]," norāda Eirogrupas prezidents Mario Senteno.
ES dalībvalstu finanšu ministru sanāksme otrdien ievilkās līdz vēlai naktij. Sanāksme sākās ar stundas novēlošanos plkst.17, taču drīz vien tika uz vairākām stundām pārtraukta, cenšoties rast kādu kompromisu, vēsta diplomāti.
Galvenais klupšanas akmens ir kopīgs ES aizņēmums jeb tā dēvētās koronaobligācijas, kas varētu palīdzēt pārvarēt ekonomikas izaugsmes tempa kritumu, kuru šogad varētu izsaukt Covid-19 pandēmija. To pieprasa atsevišķas dienvidvalstis, īpaši Itālija un Spānija. savukārt Francija ierosinājusi izveidot pagaidu obligāciju fondu, kas būtu apjomā ierobežots un tiktu izmantots vienīgi koronavīrusa krīzes seku novēršanai.
Taču pret koronaobligāciju ieviešanu kategoriski iebilst Vācija, Nīderlande, Austrija un Somija.
Apspriesta tiek arī Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) līdzekļu piešķiršana atsevišķām valstīm, kas saskartos ar grūtībām piesaistīt līdzekļus finanšu tirgū pandēmijas seku novēršanai.
Ministri apsprieduši arī Eiropas Investīciju bankas garantiju fondu uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un ES atbalstu tā dēvēto dīkstāves pabalstu maksāšanai.
Šo trīs instrumentu kombinācija būtu "nepārprotama solidaritātes demonstrācija, kas tagad tik ļoti nepieciešama Eiropai," pirms sarunu sākuma izteicās Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs, vienlaikus atzīstot, ka panākt vienprātību nebūs viegls uzdevums.
Taču ESM izmantošana neapmierina dienvidu valstis, kas bažījas, ka šie aizņēmumi tiks saistīti ar bargiem nosacījumiem.
Publicēta: 08.04.2020 12:09
Raivis Spalvēns, LETA