Pārplānos dzelzceļa modernizācijai domātās naudas izlietojumu

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Ar Covid-19 palīdzību Latvija varbūt paveiks to, ko nespēja paveikt nepilnos septiņos gados – praktiski nespēja pat iesākt Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā paredzētajai dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai atvēlēto 534 miljonu eiro tērēšanu.

Viss ir tieši tā, kā latviešu teikās par naudas ezeriem, kas lido pa gaisu un nosēžas tur, kur kāds pasaka īsto vārdu. Šobrīd virs Latvijas lidinās milzīga naudas summa jeb, precīzāk sakot, līdz Covid-19 atnākšanai par milzīgu Latvijas mērogā uzskatīta naudas summa. Kopš Eiropas Centrālā banka atkal ir iedarbinājusi naudas drukātavu un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sola, ka šoreiz Latvijai no jaunās naudas došot vairāk nekā iepriekš, pusmiljards eiro varbūt vairs nav nekas ārkārtīgi nozīmīgs, tomēr būtu žēl, ja Latvijai piešķirtās naudas ezers aizlidotu atpakaļ uz Briseli. Tomēr ir lielas cerības, ka Covid-19 būs pareizais vārds šīs naudas piesaistīšanā Latvijai. Proti, valdība uzņemsies šo naudu izmantot Covid-19 seku likvidēšanai, bet Eiropas Komisija neprasīs, lai katram izlietajam eiro tiktu piekabināti aprēķini par CO2 emisijas samazināšanu, kā tas bija ar dzelzceļa līniju elektrifikāciju un citiem nerealizētajiem dzelzceļa modernizācijas projektiem.

Dzelzceļa modernizācijas projektu nobremzēšana kļuva acīm redzama ilgi pirms Covid-19 uzrašanās. Naudas neizlietošanu un ar to saistītās problēmas uzņēmās pētīt Valsts kontrole. Rezultātā ir tapis dziļdomīgs pētījums uz 140 lapām - pieņemsim, ka noderīgs materiāls Latvijas tautsaimniecības vēsturei. Tā nosaukums Vai dzelzceļa nozares investīciju projektu un pasākumu plānošanas un īstenošanas process ir efektīvs un vērsts uz dzelzceļa nozares attīstību? sola, ka materiālu krājums pasniegts ne stingri birokrātiskā manierē.

VK apliecina visiem zināmo, ka «sešu gadu laikā nav īstenots neviens no sešiem paredzētajiem investīciju projektiem, līdz ar to nav veicināta infrastruktūras modernizācija un tās konkurētspējas paaugstināšana, kā sākotnēji tas tika plānots». Tomēr no VK savāktajiem materiāliem visai ātri kļūst saprotams, ka šiem projektiem nebūtu ietekmes uz valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) starptautisko konkurētspēju, ja to izsaka pa LDz infrastruktūru pārvadāto kravu tonnās. Projekti bija pakārtoti ES normu ieviešanai, kas interesē EK, nevis kravu īpašniekus Āzijas plašumos. Līdz ar to projektu nerealizēšana nekādu ļaunumu LDz nav nodarījusi. No VK sacerējuma grūtāk saprast to, ka ar LDz šo projektu nerealizēšanai sakara pavisam maz. Proti, ka valsts uzņēmums darīja to, ko tam lika Latvijas valsts kā uzņēmuma īpašniece. Nav, protams, nekādu dokumentu, kuros Latvijas valdība vai Satiksmes ministrija aizliedz LDz reāli pildīt modernizācijas projektus, jo pietika ar to, ka projekti bija jāiesniedz valdībā, kur tie it kā pazuda. Valdība neteica ne jā, ne nē, kas nozīmēja - nē.

LDz ir sniedzis publisku komentāru par VK sacerējumu, kurā laipni nosauc VK sniegtās rekomendācijas par lietderīgām un izmantojamām, pilnveidojot gan politikas plānošanas dokumentu izstrādi, gan projektu plānošanu, vadību un īstenošanu. Uzņēmums apņemas ņemt vērā VK ieteikumus arī tagadējā situācijā, kas no LDz viedokļa sākās pagājuša gada vidū ar strauju pārvadājamo kravu daudzuma kritumu, kas turpinās līdz šai dienai. LDz norāda, ka kopš pagājušā rudens veic izmaksu samazināšanas pasākumus, tomēr šā gada 17. martā ir brīdinājis, ka tam būs nepieciešams valsts finansējums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas saskaņā ar līgumu starp LDz un Satiksmes ministriju. «Arī VK ziņojums ietver norādes par LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanu, nepieciešamību valsts budžeta bāzes izdevumos apstiprināt pasažieru pārvadājumu infrastruktūras faktiskajām izmaksām atbilstošu finansējumu apjomu, kā arī norādes par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta riskiem un tā pamatotību esošajā kravu pārvadājumu situācijā,» atzīmē LDz. Ļoti jauki, ka modernizācijai paredzētā nauda nav iztērēta un LDz tagad var ne tikai lūgt naudu no valdības, bet arī piedāvāt valdībai modernizācijā neiztērēto naudu «alternatīvu projektu realizācijas iespējām», par ko «LDz ir uzsācis konsultācijas ar Satiksmes ministriju».