Marts kļuvis par pirmo mēnesi pēc daudziem gadiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) spējis ievākt mazāku naudas summu nekā tajā pašā mēnesī pirms gada.
VID sākotnējie aprēķini rāda, ka šā gada martā ar nodokļiem un citiem obligātiem maksājumiem valsts savākusi 672,8 miljonus eiro. Tas izrādījies par 51,8 miljoniem mazāk, nekā plānots (-7,2%) un par 3,9 miljoniem eiro mazāk, nekā bija 2019. gada martā (-0,6%). Ieņēmumu sarukums martā pret iepriekšējo martu ir tik neliels, ka varbūt tas pat tiks nodzēsts ieņēmumu summu precizēšanas rezultātā, taču nav nekādu šaubu par to, ka aprīlī ieņēmumi samazināsies jau tik būtiski, ka nebūs nekādu iespēju ne izpildīt šā gada ieņēmumu plānu, ne noturēties 2019. gadā kopā iekasēto 9,92 miljardu eiro tuvumā.
Ieņēmumu samazinājums seko valdības 12. marta lēmumam nobloķēt lielu daļu no saimnieciskās darbības Latvijā. Martā valstij vajadzēja saņemt savu daļu no saimnieciskās darbības rezultātiem februārī, taču pa to laiku, kamēr šie rezultāti tika aprēķināti, daudzi nodokļu maksātāji pazaudēja savus ienākumus un vairs nespēja nomaksāt nodokļus.
Valsts ir atgriezusies turpat, kur tā iepriekšējo reizi nonāca 2008. gada novembrī. VID arhīva dati liecina, ka tajā mēnesī iekasētais 391 miljons toreizējo latu, kas pēc oficiālā kursa atbilst 558 miljoniem tagadējo eiro, bija par 19 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk nekā 2007. gada novembrī. Sākās 15 mēnešus ilgs periods, kurā ieņēmumi katru mēnesi bija zemāki nekā pirms gada. Smagākais klupiens šajā periodā bija ieņēmumu samazināšanās 2009. gada maijā pret 2008. gada maiju, kas atbilda -172 miljoniem eiro. Pierēķinot pagājušajos 11-12 gados uzkrātās inflācijas efektu, valsts ieņēmumu kritums par 200 un vairāk miljoniem eiro mēnesī neizskatās pēc neiespējama Latvijas mērogā.
2008. gadā sākusies valsts ieņēmumu samazināšanās vilkās visa 2009. gada garumā un iestiepās arī 2010. gadā līdz aprīlim, kad ieņēmumi pārsniedza vismaz 2009. gada aprīļa, t.i., par 2008. gada aprīli krietni zemākos ieņēmumus. Pēc tam sekoja vēl 11 mēneši ar mainīgiem rezultātiem līdz 2011. gada maijam, kad ieņēmumi pēc 2010. gada maija ieņēmumu pārsniegšanas vairs nemainīja savu nemitīgā pieauguma vektoru līdz pat šā gada martam. Valsts aparāts ir pieradis nepilnus 10 gadus jeb 105 mēnešus iedalīt pirmkārt jau pašam sev aizvien lielākas naudas summas.
Iepriekšējās krīzes dēļ Latvija palielināja valsts parādu no 1,8 miljardiem eiro 2007. gadā līdz 8,7 miljardiem eiro 2011. gadā. Kopš tā laika parāds mazliet pārsniedzis 10 miljardus, t.i., audzis ļoti lēni, taču tagad tas tiks strauji palielināts. Atšķirība starp toreizējo un tagadējo situāciju tāda, ka toreiz aizdevumus izsniedza pret solījumiem samazināt valsts izdevumus, jo izdevumu samazināšanu uzskatīja par garantiju, ka parādnieks spēs naudu atdot. Kopš iepriekšējās krīzes līdz pavisam nesenam laikam Latvijai tika prasīts samazināt savus parādus kaut vai simboliski, taču viss pēkšņi ir mainījies. Šobrīd valdības darba kārtībā nav nekā no izdevumu samazināšanas atbilstoši ieņēmumiem. Tieši otrādi, darba kārtībā ir izdevumu palielināšana atbilstoši formulai, ka daudzi valsts izdevumi zibenīgi kļūst par valsts ieņēmumiem. Izdevumiem nepieciešamo naudu valdība jau ir sākusi aizņemties. Aizdevumus Latvijai un visām citām Eiropas Savienības un eirozonas valstīm dod pret valdību solījumiem nodrošināt šīs naudas palaišanu apritē ar valsts izdevumu palielināšanu. Par valsts tēriņu ieganstu tiek izmantota kaut kāda slimība ar saaukstēšanās simptomiem. Mēnesi pēc tam, kopš vispār šāda slimība valstī tiek pieminēta, Latvijā pirmā nomira 99 gadus veca sieviete, kurai atrasts šādu slimību izraisošs vīruss.
Tagadējā cīņa pret slimību atkārto pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē Padomju Savienībā izvērsto cīņu pret alkohola lietošanu, kad, tāpat kā tagad, mediķiem un vienam otram māksliniekam tika palūgts uzstāties ar sirdi plosošām runām. Alkohola tirdzniecības ierobežošanas radīto robu valsts budžetā Padomju Savienība aizpildīja ar rubļu drukāšanu, iegrieza inflācijas spirāli, izputēja un sabruka.
Krišjāņa Kariņa valdībai nav problēma ar aizņēmumiem nosegt ikmēneša ieņēmumu deficītu kaut 200 miljonu eiro, kaut vēl lielākā apmērā šā gada garumā un ilgāk. «Pašlaik neviens neprasa ietaupīt, nav nepieciešama budžeta konsolidācija. Gluži pretēji, visas valdības meklē ceļus, kā tērēt pēc iespējas vairāk, lai ekonomiku atdzīvinātu pēc iespējas ātrāk,» vadību uzmundrina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš pamatojās uz to, ka Eiropas Centrālā banka apņēmusies tieši slimības seku dēļ emitēt 750 miljardus eiro (Pandemic Emergency Purchase Programme), proti, nopirkt slimības skarto valstu parādzīmes kopsummā par šādu naudu. Centrālā banka pērk parādzīmes arī citu eiro emisiju programmās. Visu emisijas programmu kopējais apjoms pārskatāmai nākotnei būs apmēram triljons eiro.
Uz eiro emisijas fona Latvijas vietējie nodokļu ieņēmumi vai ieņēmumu trūkums šķiet pilnīgi mazsvarīgi, lai gan saprotams, ka Latvijai uzticēs laist apgrozībā pavisam mazu daļiņu no triljona eiro. Pagaidām varam dzīvot cerībās, ka šīs daļiņas apjoms būs proporcionāls tādiem rādītājiem kā Latvijas iedzīvotāju skaits vai iekšzemes kopprodukts, nevis to cilvēku skaits, kādus valstis uzrādīs par saslimušiem un nomirušiem ar vīrusu Covid-19.
