Elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums Senergo nācis klajā ar aicinājumu atcelt maksu par elektroenerģijas pieslēguma uzturēšanu ārkārtējās situācijas laikā, bet atbildīgās iestādes norāda uz elektrības lietotāju tiesībām individuāli vienoties par maksas samazināšanu.
Pirms gadiem pieciem Latvijā tika sarežģīts aprēķins maksai par elektrību, sadalot maksājumu mainīgajā daļā atkarībā no elektrības patēriņa un fiksētajā daļā atkarībā no jaudas, kādu patērētājam pēc viņa pieprasījuma apņēmies nodrošināt valsts uzņēmums Sadales tīkls (ST). Pēc tam šī operācija tika atkārtota vēlreiz, sadalot obligātās iepirkuma komponentes (OIK) apmaksu. Rezultātā elektrības piegādes tīklā iekļautajiem patērētājiem par elektrību jāmaksā arī ar nulles patēriņu. Pirmajā acu uzmetienā - absurds, bet kādam taču ir jāsedz ST fiksētie izdevumi pa to laiku, kamēr patērētājs neko nepatērē. Pirmkārt, elektrības pārvades līniju stabi pūst un vadi rūsē neatkarīgi no tā, vai pārvades līnija elektrību pārvada vai nepārvada. Lai pārvades līnija jebkurā brīdī būtu izmantojama, ST periodiski jātērē nauda tās sakārtošanai. Otrkārt, ST jārezervē elektrības ražošanas un piegādes jaudas atbilstoši klientiem apsolītās jaudas summai, ko klienti nebūt neizmanto nepārtraukti. Protams, ka šos caurmēra izdevumus iespējams ierēķināt elektrības gala cenā bez demonstrēšanas patērētājiem, kā tas gadu desmitiem tika darīts, bet tagad enerģētiķiem un enerģijas lietotājiem ir iemesls diskutēt un nonākt pie pamatotākiem rēķiniem par elektrību.
Elektrības kopējās cenas dalīšana komponentēs patiešām izraisīja karstas diskusijas, kuru rezultātā ST piedāvāja saviem klientiem iespēju atteikties no elektrības pieslēguma vispār vai no lielas piegādes jaudas garantijām uz laiku, pa kuru fiksētā maksa nav jāmaksā un pēc kura pieslēgums tiek atjaunots bez maksas vai bez vērā ņemamas maksas. Daudzu ST klientu elektrības patēriņam ir izteikti sezonāls raksturs (lauksaimnieki kaltē graudus tikai rudenī, slēpošanas kalnu saimnieki šauj ar sniega lielgabaliem un slēpotājus vizina tikai ziemā utt.), tāpēc elektrības pieslēgšana un atslēgšana kļuvusi par rutīnu, kuras dēļ nav manīti skaļi konflikti starp ST un abonentiem. Neapšaubāmi, ka valstī izsludinātā ārkārtas situācija ir kaut kas cits nekā ierastā elektrības pieslēgšanas un atslēgšanas sezonalitāte. Senergo pauž, ka jaunā situācija prasa jaunu metodi, kāda būtu pieslēguma maksas atcelšana, tomēr pārliekot daļu no šīs maksas uz elektrības cenu, lai saglabātu saprātīgu ieņēmumu plūsmu ST un OIK sistēmai. Tādā veidā Latvija varētu atzīmēties Eiropas, Krievijas u.c. reģionu enerģētiķu auditorijā ar aktivitāti koronavīrusa dēļ, taču pagaidām valsts pusē atsaucības priekšlikumam nav.
ST izpilddirektors Sandis Jansons norādīja, ka ārkārtas situācija mudinājusi klientus aktīvāk izmantot jau iepriekšējā diskusiju raundā izcīnīto iespēju atteikties no nevajadzīgās jaudas vai no pieslēgumiem, lai samazinātu savas izmaksas dīkstāves laikā. Martā, lūk, saņemti 263 pieteikumi jaudas samazināšanai. «Tie galvenokārt ir pieslēgumi, kuri nodrošina elektroapgādi viesnīcām, izklaides un kultūras vietām, sporta un tirdzniecības centriem. Brīdī, kad uzņēmumi atsāks savu darbību, pieslēguma jauda pēc klienta pieprasījuma tiks atjaunota. Klientiem, kuri savos īpašumos esošo elektrotīkla pieslēguma jaudu izmantoja efektīvi, par pieslēguma jaudas uzturēšanu un atjaunošanu nebūs jāmaksā,» apgalvo S. Jansons.
Attiecības starp ST un tā klientiem uzraugošā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija sliecas uz to, ka esošā elektrības pieslēgšanas un atslēgšanas sistēma ir derīga arī ārkārtas situācijā. Regulatoram ir rūpes par to, ka pieprasītās jaudas samazinājumi kopumā ietekmē arī ST finansiālo stāvokli, tomēr lietotājiem neesot pamata bažām par elektroenerģijas piegādes uzturēšanu. Ar saviem lēmumiem regulators esošo situāciju nemainīs, jo atbalsta pasākumiem, kas saistīti ar ārkārtas situāciju un krīzi, ir jābūt izlemtiem un koordinētiem Saeimas un Ministru kabineta līmenī.
