Pašlaik būtiskākais risks turpmākai ekonomikas izaugsmei ir nākamā gada valsts budžeta sastādīšana, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
"Ja valsts budžets būs pieņemts atbilstoši pašlaik nospraustam plānam, tad pastāv liela varbūtība, ka jau nākamgad mūsu valsts kredītreitings tiks pārnests uz investīciju kategoriju. Tas būtiski atvieglinās gan ārvalstu investīciju ienākšanu, gan palielinās mūsu uzņēmumu elastīgumu, piemēram, mazinot priekšapmaksas nepieciešamību vai arī kredītu procentu likmes," skaidroja Stikuts.
No otras puses, ekonomikas izaugsmei riskus rada arī darbaspēka tirgus. Pēc eksperta teiktā, pastāv varbūtība, ka, palielinoties prasmju neatbilstībai tirgus prasībām, algas pieaug pārāk strauji, mazinot Latvijas konkurētspēju.
Tāpat pieaugot arī risks izveidoties tā sauktajai divu ātrumu sabiedrībai, proti, tiem, kam ir darbs, situācija pakāpeniski uzlabojas, kamēr tiem, kam darba nav, tā neuzlabojas. Rezultātā palielinātos nevienlīdzība, pastiprinātos sociālie riski, emigrācija, kā arī tiktu apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja.
"Līdz ar to saprātīga valsts politika, kas izpaustos gan nodokļu izmaiņās, gan stimulos, gan nākamo gadu budžetu skaitļos, ir ļoti no svara," akcentē Stikuts.
Viņš atgādina, ka šogad pamatā ir attīstījušās tikai eksportējošās nozares - apstrādes rūpniecība, īpaši koksnes un to izstrādājumu ražošana, kā arī lauksaimniecība. "Apstrādes rūpniecības spēja gūt labumu no straujās atkopšanās Eiropā, kā arī atrast jaunus tirgus. Savukārt uz iekšzemi vērstās nozares vēl turpināja kritumu, īpaši izceļoties būvniecībai, kuras atkopšanos var gaidīt tikai tad, kad būs vērā ņemams investīciju pieaugums," norāda eksperts.
Kā ziņots, patlaban publiskajā telpā amatpersonas minējušās dažādus skaitļus 2011.gada budžeta konsolidācijas apjomam, lai sasniegtu 6% budžeta deficītu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) norādījis, ka nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjoms varētu būt 350-395 miljonu latu robežās, bet finanšu ministrs Einars Repše (JL) prognozējis, ka veicamais mazinājums nebūs mazāks par 350 miljoniem latu, lai gan Finanšu ministrija iepriekš aprēķinājusi, ka nepieciešamais konsolidācijas apjoms 2011.gadā varētu būt 392-440 miljoni lati.
Savukārt pēc Latvijas Bankas ekspertu aplēsēm, 2011.gada budžetā jāveic konsolidācija vismaz par 400 miljoniem latu.
Latvijas Banka jau vairākkārt publiski ir uzsvērusi, ka nākamā gada budžeta kvalitatīva izstrāde būs izšķiroši svarīga turpmākai Latvijas ekonomikas attīstībai. Politiķi jau brīdinājuši, ka gadījumā, ja ministrijas nebūs spējīgas samazināt izdevumus, nāksies celt nodokļus, taču, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vērtējumā, nodokļu celšana būtu ekonomikas kapracis.