Šā gada otrajā ceturksnī līdz ar nelielo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu palielinājies arī IKP uz vienu iedzīvotāju, kas salīdzināmās cenās bija 747 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija.
Pirmajā ceturksnī IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzināmās cenās bija 651 lats, tādejādi šis rādītājs ceturkšņa laikā pieaudzis par 15%.
Pērn pirmajā ceturksnī salīdzināmās cenās IKP uz vienu iedzīvotāju bija 688 lati, otrajā ceturksnī - 758 lati, trešajā ceturksnī - 777 lati, bet ceturtajā ceturksnī - 805 lati.
Savukārt faktiskajās cenās IKP otrajā ceturksnī bija 1402 lati, kas, salīdzinot ar 1288 latiem pirmajā ceturksnī, ir pieaugums par 9%.
Pērn pirmajā ceturksnī IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1464 lati. 2009.gada otrajā ceturksnī IKP uz vienu iedzīvotāju veidoja 1480 latus, trešajā ceturksnī - 1429 latus, bet ceturtajā - 1428 latus.
Kopumā IKP kopapjoms salīdzināmās cenās šogad otrajā ceturksnī veidoja 1,463 miljardus latu, bet faktiskajās cenās - 3,143 miljardus latu.
Pirmajā ceturksnī IKP kopapjoms salīdzināmās cenās bija 1,463 miljardi latu, bet faktiskajās cenās - 2,853 miljardi latu.
Pagājušā gada pirmajā ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija 1,811 miljardi latu, otrajā ceturksnī - 1,811 miljardi latu, trešajā ceturksnī - 1,751 miljards latu, bet ceturtajā ceturksnī - 1,556 miljardi latu.
Pagājušajā gadā kopumā IKP salīdzināmās cenās veidoja 6,828 miljardus latu, bet vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 8,323 miljardi latu.
Kā ziņots, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, pieaudzis par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni samazinājies par 2,9%, liecina CSP dati.
Savukārt sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni IKP samazinājies par 2,1%.
Jāpiebilst, ka Lietuvas un Igaunijas ekonomikas šā gada otrajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu jau spējušas atgriezties pie izaugsmes, taču Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) joprojām turpinājis samazināties.
Salīdzināmajās cenās pret 2009.gada attiecīgo periodu šā gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,1%, Lietuvas IKP bija pieaudzis par 1,3%, bet straujāko kāpumu piedzīvojusi Igaunija, kur IKP pieaudzis jau par 3,1%.
Vēl iepriekšējā ceturksnī visās trīs Baltijas valstīs IKP gada robežās uzrādīja kritumu - Latvijā par 6%, Lietuvā - par 2,8%, savukārt Igaunijā - par 2,6%.
Arī pagājušā gada pirmajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī Latvijas IKP rādīja straujāko kritumu. Vienīgi otrajā ceturksnī Lietuvas rādītāji bija apsteiguši Latviju un uzrādīja lielāko IKP kritumu starp visām Baltijas valstīm.
Pērn pirmajā ceturksnī Latvijas IKP saruka par 17,8%, Lietuvas - par 13,3%, bet Igaunijas - par 14,6%. Otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 18,1%, Lietuvas par - 19,5, Igaunijas - par 16,6%, bet trešajā ceturksnī Latvijā IKP kritās par 19,1%, Lietuvas - par 14,2%, bet Igaunijas - par 15,4%.
Savukārt pagājušā gada ceturtajā ceturksnī visstraujāk - par 16,8% - samazinājās Latvijas IKP, tad sekoja Lietuva ar 12,1% un Igaunija ar 8,8%.
Kā ziņots, Latvijas IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, pieaudzis par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni samazinājies par 2,9%, liecina CSP dati.
Savukārt sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni IKP samazinājies par 2,1%.