Neskatoties uz to, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", kas ļāva samazināt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu par vienu mēnesi, Labklājības ministrija (LM) tuvākā laikā varētu nākt klajā ar ierosinājumu pārskatīt pabalsta izmaksas ilgumu atsevišķām grupām, žurnālistiem šodien paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Grozījumi likumā ļāva bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem. Tāpat tika samazināts arī bezdarbnieka pabalsta apmērs, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi - no 75% uz 50%, un par septīto un astoto mēnesi - no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Taču ministre šodien atzina, ka situācija ir krasi mainījusies un viņa nav gribējusi uzreiz sākt diskusiju par kārtējo termiņa pagarināšanu, taču ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks viņu papildināja, ka "atsevišķos gadījumos varbūt būs jāpagarina bezdarbnieku pabalsta izmaksas un pagaidām nav zināms par ko tieši varam runāt, laiku, apmēru, vai jāiesaldē pašreizējais izmaksas apjoms".
Petraviča arī norādīja, ka pašreizējā sociālā budžeta uzkrājums ir vairāk nekā viens miljards eiro, tomēr, lai neradītu lielāku slogu uz to, darba devēji tiek mudināti rūpīgi izvērtēt, vai tiešām darbinieks ir jāatlaiž. Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti rūpīgi reaģē uz pašreizējiem notikumiem, bet, kā piebilda Alliks, tālākā speciālā budžeta nākotne ir atkarīga no ekonomikas un tās spējas atgūties.
Vaicāts, vai nākotnē nevarētu rasties izaicinājumi bezdarbnieku pabalsta izmaksā, valsts sekretārs norādīja, ka iepriekšējās krīzes laikā kopumā tika atlaisti aptuveni 250 000 cilvēki, kas liecina par sociālās apdrošināšanas sistēmas kapacitāti.
Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārprofilējas un uzsāk ražot pašreiz nepieciešamās preces, stāstīja ministre, piebilstot, ka katrs šajā situācijā izvērtē to kā varētu turpināt darbu un darīt ko citu. Turpretim Alliks mudināja iedzīvotājus pielāgoties pašreizējai situācijai. "Šis ir jaunu, netradicionālu risinājumu laiks," sacīja valsts sekretārs.
Jau ziņots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu, otrdien tiešsaistes preses konferencē pastāstīja Petraviča.
Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.
Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir aicinājusi valdību ne tikai atgriezties pie bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas līdzšinējās kārtības, bet arī palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, kā arī palielināt tā apmēru.
LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.