Pagaidām paliek spēkā nosacījumi, pēc kuriem Latvijai nedos praktiski neko no triljona eiro, cik Eiropas Centrālā banka (ECB) apņēmusies nodrukāt un izdalīt bagātajām ES dalībvalstīm kā pabalstu koronaslimības pārciešanai.
ECB uzņēmās nodrukāt (emitēt bezskaidrā naudā, bet bez ierobežojumiem bezskaidrās naudas pārvēršanai skaidrā naudā) vispirms 120 miljardus eiro un nupat vēl 750 miljardus eiro. Otrā naudas porcija ir izpelnījusies īpašu nosaukumu Pandemic Emergency Purchase Programme - tātad programma ārkārtas iepirkumam pandēmijas dēļ. Ziņas par abiem jaunajiem iepirkumiem var saprast tā, ka tie neatceļ jeb neaizvieto jau iepriekš nolemtos pirkumus par 20 miljardiem eiro mēnesī. Toties nepārprotami pateikts, ka ECB būs gatava pirkuma summas palielināt, tiklīdz kādam ievajadzēsies naudu. Latvijai no šīs naudas tiks tikai tik, cik rietumeiropieši kļūs dāsnāki, pērkot no Latvijas kaut vai koksni par naudu, ko viņi jeb ECB ieguvuši no nekā. Iespējams, ka tādā gadījumā viņi būs ar mieru pirkt dārgāk, nekā tad, ja viņiem šī nauda būtu bijusi jānopelna. Latvijai jābūt pateicīgai ECB, ka tikai šādas politikas dēļ no Latvijas vispār kaut ko vēl pērk.
Latvijā un visā pasaulē iepirkties var tie, kuriem iepriekš izdevies pārdot ECB savus vērtspapīrus. Ar šādi iegūto naudu viņi var rīkoties, kā vien grib, jo ECB stingri apsolījusies šo naudu nekad vairs atpakaļ neprasīt. Proti, tiklīdz pienāk jau iepriekš nopirkto parādzīmju dzēšanas termiņi, tā ECB pārpērk šīs parādzīmes pati no sevis. Tādā veidā apmēram trīs triljoni eiro jau laisti klajā un nākamo triljonu nodrukās triecientempā, salīdzinot ar to, kā nauda drukāta kopš 2015. gada.
Nevienā ECB dokumentā nav teikts, ka Vācijai un Francijai, Itālijai un Grieķijai naudu dos, bet Latvijai - nedos. ECB naudu nedala pēc nacionālajām kvotām, kādas mēs pazīstam no Eiropas Savienības palīdzības fondu naudas dalīšanas.
Latvijas Banka skaitās līdzatbildīga par ECB lēmumu nodrukāt kārtējo triljonu eiro, no kura Latvijai nedos neko, tāpēc LB uzņēmās ar Neatkarīgās starpniecību izskaidrot naudas nedošanu. Pirmkārt, «nav iespējams nopirkt to, kas dabā neeksistē. Tā ir Latvijai raksturīga, tomēr arī citviet Eiropā izteikta ekonomikas iezīme, ka uzņēmumi finansējumu galvenokārt iegūst kredītu veidā no bankām, nevis izlaižot obligācijas». Citiem vārdiem sakot, ECB nevis negrib, bet nevar nopirkt parādzīmes un ļaut saviem parādniekiem labi dzīvot. Otrkārt, «pat ja šobrīd Latvijas uzņēmumi būtu izlaiduši vai plānotu izlaist vērtspapīrus, ECB un LB nepirktu tos visus bez izņēmuma. Centrālās bankas rūpējas, lai kopumā stabili un finansiāli spēcīgi uzņēmumi necieš no pēkšņas naudas aprites krituma. Šis princips saglabājas nemainīgs arī krīžu un dažādu satricinājumu laikā, un tas vienādā mērā attiecas uz pilnīgi visām eiro zonas dalībvalstīm. Arī esošo aktīvu programmu ietvaros ECB ir uzpirkusi tikai tādus vērstpapīrus, kam piešķirta noteikta reitinga pakāpe. Līdz ar to var pilnīgi droši apgalvot, ka ne Itālijā, ne Francijā, ne Spānijā neviens cents no ECB naudas vērtspapīru programmas ietvaros nav ticis iztērēts, lai atbalstītu uzņēmumus, kuri neatbilst noteiktajām prasībām (reitingiem)».
Neko nepatiesu LB nesaka. Itālijai, Francijai vai Spānijai pilnīgi pietiek ar to, ka lielie uzņēmumi var atļauties tērēt no zila gaisa saņemtu naudu, neatlaižot savus darbiniekus, norēķinoties ar apakšuzņēmējiem un nopērkot šo to derīgu, kā koksni vai darbaspēku arī no Latvijas. Īpaši jāpiebilst, ka šo uzņēmumu skaitā ir bankas. Savukārt valstis tiek pie naudas, apliekot visu šo darbošanos ar nodokļiem. Latvijai šādu ieņēmumu avota nav un nebūs. Kredītreitingi ir pērkami par 0,05-0,06% no vērtspapīru darījuma apjoma ar minimālo maksājumu no 70 līdz 100 tūkstošiem eiro un pēc tam ar komisijas maksām fondu biržai un vērtspapīru depozitārijam, taču tas neattiecas uz kuru katru uzņēmumu, kas reitinga dēļ spējīgs savākt 100 tūkstošus eiro. Uzņēmumam ir jābūt vismaz tik lielam kā Latvenergo, kāds Latvijā ir viens vienīgs.
ECB naudas ieplūdināšana vērtspapīru tirgū atvieglo Latvijai pārdot savas parādzīmes par nullei tuviem parāda procentiem. Pandēmijas dēļ Eiropas Komisija atļaus Latvijai palielināt budžeta deficītu - ne tikai pārdot parādzīmes un iegūto naudu glabāt, bet arī laist apgrozībā, kā tas jau apsolīts par vienu miljardu eiro, ko Latvija ir aizņēmusies ar sākotnējo mērķi par šo naudu atdot vecos parādus. Tagad Latvija drīkstēs aizņemties vēl vairāk, lai atdotu vēl vairāk.