Polija slēdz robežas; Latvija skaidro situāciju par tranzīta kravām

© Ģirts Ozoliņš/F64

Satiksmes ministrija (SM) pie Polijas kolēģiem skaidro situāciju ar kravu pārvadājumiem robežu slēgšanas gadījumā, apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Kā ziņots, lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, Polija slēgs savas robežas ārvalstu pilsoņiem, kā arī apturēs aviosatiksmi un dzelzceļa satiksmi ar ārvalstīm, piektdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Amatpersonas gan uzsvēra, ka robežas paliks atvērtas preču plūsmai un ka iekšzemes pasažieru transports turpinās darboties.

Ierobežojumi stāsies spēkā pusnaktī no sestdienas uz svētdienu.

Čārterreisu lidmašīnām ar tūristiem tiks atļauts atgriezties valstī. Polijas aviokompānija LOT paziņoja, ka atcels visus starptautiskos avioreisus no Polijas un Ungārijas.

Uz Polijas robežām ar citām Šengenas zonas valstīm tiks atjaunota robežkontrole uz 10 dienām. Šī robežkontrole var tikt pagarināta vispirms par 20 dienām, bet pēc tam - par vienu mēnesi. Būs atvērti tikai atsevišķi robežkontroles punkti, sacīja iekšlietu ministrs.

Polija arī slēgs mazumtirdzniecības veikalus supermārketos, izņemot aptiekas, pārtikas veikalus, veselības un skaistuma preču veikalus, ķīmiskās tīrītavas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus.

No sestdienas tiks slēgti klubi, kazino, bāri, krodziņi un restorāni, tomēr preču piegādes tiks atļautas.

Tiks aizliegtas arī jebkādas pulcēšanās ar vairāk nekā 50 cilvēkiem, tostarp baznīcās.

"Šie ir grūti lēmumi, bet tie ļaus mums izvairīties no vēl grūtākiem laikiem," sacīja Moraveckis. Viņš teica, ka dažas Rietumvalstis pārāk vēlu ieviesušas šādus pasākumus un Polija grib izvairīties no sekošanas tām.

"Šis ir pēdējais brīdis izlēmīgai rīcībai. Nav laika puspasākumiem," preses konferencē sacīja veselības ministrs Lukašs Šumovskis.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais