Apņemšanās samazināt CO2 emisiju varētu kļūt par morālu un finansiālu dzenuli, lai atgrieztos pie koka ēku celtniecības Latvijā.
Latvija varētu atteikties no gandrīz visiem citiem būvmateriāliem, ja dzīvojamo un daudzu sabiedrisko ēku būvniecībā izmantotu to koku, kas tagad tiek eksportēts ēku būvēšanai citur. Pēc statistiķu sniegtās informācijas, pagājušā gada laikā no janvāra līdz novembrim no Latvijas izvesti 3,03 miljoni kubikmetru zāģmateriālu. Sabiedrībā valda uzskats, ka baļķa izmantošana ēku būvniecībā dotu augstāku pievienoto vērtību nekā tā eksportēšana, un, pavisam vienkārši rēķinot, pat nodokļu ienākumi, kas gūti ēku būvniecības un ekspluatācijas laikā, būs lielāki nekā ieņēmumi no koksnes eksportā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām. Toties zāģmateriālu eksports jau norādītajā 11 mēnešu periodā ir devis 620 miljonus eiro, kas neapšaubāmi bija ļoti vajadzīgi gan mežu īpašniekiem, gan mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumiem un to darbiniekiem, gan Latvijas ostām, gan valstij, kas iekasēja nodokļus no visām darbībām saistībā ar koksnes eksportu.
Koku aizved, metālu atved
Eksports sniedz tūlītējus ienākumus, turpretim šodien veikto investīciju atgūšana un peļņa nākotnē ir zem jautājuma zīmes. Koks kā ēku būvniecības pamatmateriāls tagadējos apstākļos pievieno savu jautājumu par to, vai tiešām vērts mainīt labi apgūtās dzelzsbetona un metāla kluču uzsliešanas tehnoloģijas pret kaut ko citu. Pasūtītājus varētu iekārdināt koka ēku pieņemamā cena, kas reāli sasniedzama lielos būvobjektos un objektos, kur daudzo ēku būvniecībā izmantoti vienādi materiāli un konstruktīvie risinājumi.
Diez vai pirmās vairākstāvu koka ēkas Latvijā ļaus pasūtītājiem ietaupīt, salīdzinot ar monolītā dzelzsbetona konstrukciju ēkām, kuru celšanai viss jau sagādāts un apgūts. Cementu ražo Latvijā, un tūkstošiem cilvēku gādā par dzelzs armatūras un visu citu būvdetaļu un celtniecības mehānismu piegādi no jebkuras pasaules malas. Vēl citi cilvēku tūkstoši apkalpo koksnes eksportu. Tālāk šajā pulkā jāieskaita ierēdņi un politiķi bez ieinteresētības mainīt to, ko vismaz konkrētajā brīdī vēl var nemainīt. Pareizie vārdi par atbalstu importa aizvietošanai ar vietējiem materiāliem, tai skaitā ar būvmateriāliem, protams, tiek pateikti. Tagad vēl vairāk runā par CO2 izmešu samazināšanu. Visticamāk, turpmāk tiks prasītas arī atskaites, kas šajā sakarā paveikts būvniecībā.
Normatīvus pārraksta tukšgaitā
Pēdējais darbs kokmateriālu atgriešanai Latvijas apbūvē ir datējams ar 2013. gada 23. decembri un 2015. gada 30. jūniju, kad stājušies spēkā grozījumi Latvijas būvnormatīvos - attiecīgi LBN 206-14 Koka būvkonstrukciju projektēšana un LNB 20-115 Būvju ugunsdrošība, pēc kuriem Latvijā drīkst celt no koka sešstāvu dzīvojamās ēkas. Gan Ekonomikas ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar tiem lepojas kā ar pasaules labākās pieredzes ieviešanu. Ja šādu ēku Latvijā nav arī 2020. gadā, tad par to lai atbild uzņēmēji un citi būvniecības procesa virzītāji. Jā, šādu atbildi sniegt ir gatavs SIA Igate Būve un SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņa vārdiem runājot, «no izmaksu viedokļa sešstāvu koka ēka neveidotu būtisku ietaupījumu». Savu vārdu izskaidrošanai viņš izmanto piemēru par ēku pamatiem. Tātad - vismaz izrokam grāvīti un ielejam betonu, vai, būvējot augstceltnes, dzenam zemē dzelzsbetona pāļus. Koka ēkai pamati vienmēr būs mazāk stingri, tāpēc lētāki nekā ēkām no gāzbetona, keramzītblokiem, ķieģeļiem vai dzelzsbetona, taču šis ietaupījums ir jo mazāks, jo mazāka pati ēka. Ietaupījums pieaugtu līdz ar katru nākamo stāvu. Īstā ekonomija sākas līdz ar augstceltnēm no koka, kas būtiski vieglākas par tāda paša tilpuma augstceltnēm no dzelzsbetona. Tad pāļi vienā un tajā paša gruntī jādzen ne vairs 15, bet desmit un mazāk metru dziļi. Šādi ietaupījumi attiecas arī uz pārējiem būvniecības procesiem. M. Peilāns atsaucās uz kanādiešu pieredzi, būvējot 18 stāvu koka ēku bez celtņa uzstādīšanas, jo pieticis ar četriem cilvēkiem, kas spējuši katru koka paneli pacelt un nolikt savā vietā. Bez būvniecības celtņa iztiek arī mazstāvu ēkas būvēšanā no jebkuriem materiāliem. Tādējādi mazstāvu koka ēka šajā pozīcijā neveido ietaupījumu, salīdzinot ar daudzstāvu koka ēku. Tāpēc «Latvijai vajag 15 stāvu ēku uzreiz - triju gadu laikā! Nevar prasīt, lai ar būvniecību nesaistīti cilvēki izprastu tās lietderību, bet politiķi - nedomātu tikai par to, kā izpatikt dažiem vēlētājiem. Tāpēc taču valstī ir valdība, lai tā saprastu, uz kurieni iet pasaule un kā Latvijai turēt līdzi šai gaitai. Ja tiks dotas iespējas, atradīsies uzņēmēji, kas tās izmantos, un tad sabiedrības vairākums ļoti ātri sapratīs, kāpēc vajadzīgas tādas ēkas,» rezumē M. Peilāns.
Labi dzīvot koka ēkās
Pašreiz reālākā svira koka ēku būvniecības iekustināšanai ir Latvijas apņemšanās samazināt CO2 emisiju. «Latvijai tā ir iespēja ne tikai aizvietot daļu no kurināmā ar malku, šķeldu, granulām un briketēm, bet arī daudz, daudz vairāk būvēt no koka,» uzsver a/s Latvijas valsts meži (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Viņš norāda, ka Latvijai vēl ir jāaug līdz citu koksnes resursu bagātu Eiropas valstu līmenim koksnes kā materiāla izmantošanā būvniecībā.. Līderes šajā jomā ir Somija un Zviedrija, Austrija un Vācijas dienvidu daļa. «Privātmājas no koka vēl būvē, bet sabiedriskās ēkas no koka tiek būvētas daudz mazāk. Patīkams izņēmums ir Jelgava, kur no koka uzbūvēta estrāde, slidotava un plānota daudzdzīvokļu sociālās mājas būvēšana. Tomēr Latvijā koka būvniecība diemžēl nav plaši izplatīta. Varbūt esam aizmirsuši, kā būvēt no koka? Tas ir jautājums mācībspēkiem arhitektūrā un celtniecībā. Dzīvot un uzturēties koka ēkās ir veselīgāk, jo koksne regulē mikroklimatu telpā, tā nerada kaitīgus izmešus, pretēji citiem būvmateriāliem. Turklāt koksne ir skaista! Un visbeidzot, katrs kubikmetrs koksnes ēkā ir droši noglabāta tonna ogļskābās gāzes, ko koks augot paņēmis no gaisa un saglabās tik ilgi, cik ilgi ēka pastāvēs,» turpina T. Kotovičs.
Arī LVM, popularizējot koksnes izmantošanu būvniecībā, pirms pāris gadiem uzbūvēja vairākstāvu koka ēku - klientu apkalpošanas centru Dundagā. Līdzīga klientu centra būvniecība plānota arī Valmierā. Arī LVM klientu centrs Rīgā, Vaiņodes ielā 1 ar saviem koka logiem, grīdām un daudziem apdares elementiem demonstrē koka izmantošanas priekšrocības ēkas apmeklētājiem.
2018. gada 25. oktobrī Neatkarīgā jau rakstīja par to, kā lielizmēra nesošajās konstrukcijās Jelgavā izmantota koksne, nevis dzelzs vai dzelzsbetons. «Tomēr Latvijā pietrūkst vīzijas par koksnes izmantošanu lielu projektu būvniecībā. Mēs runājam par jaunu koncertzāli, par mākslas muzejiem - tomēr nespējam sadūšoties izvirzīt skaidras prasības par koksnes izmantošanu jaunu objektu būvniecībā, kas mums kā mežu lielvalstij ļautu izmantot šo atjaunojamo dabas resursu. Ceru, ka arhitekti, būvnieki, attīstītāji un plānotāji kopā ar meža nozari nonāks pie kopsaucēja, lai kādu no Latvijai nozīmīgākajām ēkām uzceltu no koka,» cerīgi piebilst T. Kotovičs.
Mežu Latvijā pietiek
Latvijā meži aizņem vairāk nekā pusi teritorijas, tas ir spēcīgs arguments vietējās būvniecības nodrošināšanai ar atjaunojamu dabas resursu - koksni. Būvmateriāliem visbiežāk izmanto divas koku sugas: egli - ēku karkasiem un citām iekšējām konstrukcijām, bet priedi - redzamās plaknes logiem, durvīm un grīdām. Bērzu kā masīvkoku lieto reti, lai gan tas var būt gan stiprs, gan skaists apdares materiāls, no tā galvenokārt gatavo saplāksni. Arī ozols un osis, kas aizņem mazāk par vienu procentu no Latvijas mežu platības, ir veiksmīgi izmantojams būvniecībā un apdares materiālos.
LVM īsteno ilgtspējīgu un atbildīgu mežu apsaimniekošanu jau vairāk nekā 20 gadus, nodrošinot mežos tādu koku sugu proporciju, kāda mantota no iepriekšējām paaudzēm. Mežu atjaunošanai tiek izmantots augstvērtīgs un selekcionēts stādāmais materiāls, kas iegūts no visizcilākajiem attiecīgo sugu eksemplāriem. Tādi koki aug ātrāk, veido kvalitatīvāku koksni bez zariem. Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieki jau vairākus gadus pēta klimata pārmaiņu radītās sekas un slimības, kas apdraud mežaudžu kvalitāti un koku turpmāko augšanu. Pagaidām nav skaidru pierādījumu, ka Latvijā būtu jāmēģina ieviest jaunas koku sugas. Siltais klimats ir labvēlīgs egļu astoņzobu mizgraužu attīstībai, šie kaitēkļi spēj nopostīt veselas egļu audzes. Ne vien aizvadītās ziemas sala trūkums, bet arī lielais mitruma daudzums ietekmēs kukaiņu savairošanos, ar ko šogad būs jācīnās mežsaimniekiem. Tas nozīmē laikus pamanīt mizgraužu skartās egles, tās nocirst un kopā ar mizgraužiem izvest no meža, lai kaitēklis nevairotos un neapdraudētu veselās egles. «Tas ir izaicinājums, taču savlaicīgi īstenoti mežsaimnieciskie lēmumi sniedz iespēju neatteikties no egļu kā nozīmīgas koku sugas audzēšanas. Turpināsim stādīt egles tādā apjomā, kādā pieaugušās egles tiek nocirstas,» saka T. Kotovičs.
Mūsdienīga koksnes izmantošana būvniecībā pamatā ir maz attīstīta, turpretim koksnes apjomi enerģijas ieguvei - šķeldas, granulu, brikešu un tradicionālās malkas veidā - tiek acīmredzami kāpināti. Tomēr «nav tādu gadījumu, kad zāģbaļķus pārvērstu malkā vai šķeldā», norāda T. Kotovičs. Viņš uzsver, ka «no resursu viedokļa uz Latvijas mežiem netiek izdarīts spiediens, jo ikgadējais koksnes pieaugums Latvijas mežos pārsniedz nocirsto apjomu. Koksnes kopējās krājas daudzums Latvijā ik gadu pieaug, tomēr jāatceras, ka mežs nav noliktava, kur koksni glabāt neierobežoti ilgu laiku. Ja vecākās mežaudzes nenocērt, tās pašas aiziet bojā. Tas nozīmē, ka mums ir iespēja palielināt koksnes izmantošanas iespējas, attīstīt tās pielietojumu arī mūsdienīgos būvmateriālos un enerģētikā».
