Pauž aizdomas, ka LNO darbinieku veselības apdrošināšanas iepirkums nebūs godīgs

Pastāv aizdomas, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) darbinieku veselības apdrošināšanas iepirkums nebūs godīgs, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Šā gada 13.septembrī noslēgsies LNO izsludinātais iepirkums 430 darbinieku veselības apdrošināšanai uz trim gadiem, kur paredzamā līgumcena ir līdz 90 000 latu gadā, kas trijos gados veido 270 000 latu.

Bažas par godīgu konkursa norisi rada tas, ka LNO, izsludinot konkursu un izstrādājot nolikumu, kā ekspertu bez konkursa ir piesaistījusi apdrošināšanas brokeri "Colemont FKB Latvia". Paredzēts, ka par brokera pakalpojumiem maksās uzvarējušais apdrošinātājs.

Šī ir līdzīga tai situācijai, kad savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija izteica aizdomas par valsts naudas izšķērdēšanu, kad "RSK apdrošināšanas AS", kas ar labāko piedāvājumu uzvarēja "Rīgas satiksmes" rīkotajā veselības apdrošināšanas iepirkumā, teju pusmiljons latu kā komisiju par klienta piesaisti pārskaitīja apdrošināšanas brokerim. Lai gan apdrošināšanas brokera piesaiste sarežģītos iepirkuma konkursos ir pat vēlama, tomēr, spriežot pēc pieredzes, arī brokeri ir dažādi un par brokera piesaisti būtu jārīko iepirkums.

Brokeris var tikt piesaistīts, bet, ja par brokera pakalpojumiem maksā apdrošinājuma ņēmējs jeb pasūtītājs (nevis apdrošinātājs), un tā kā tas ir pakalpojums, tad, ja maksa ir virs 3000 latu, bet zemāka par 20 000 latu, ir jāveic vienkāršota iepirkumu procedūra, bet, ja ir virs 20 000 latu, tad jāizsludina iepirkumu konkurss, laikrakstam skaidroja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.

Viņš atzina, ka IUB bijušas diskusijas ar apdrošinātājiem par brokeriem un to, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kas tam maksā. Uz jautājumu, kā jābūt gadījumā, ja tomēr par brokera pakalpojumiem maksā apdrošinātājs, Tiknuss atbildēja ar pretjautājumu: kam pasūtītājam tādā gadījumā vajag brokeri? "Brokeris var ieteikt, ja pasūtītājam bijis atklāts konkurss un ja pats apmaksā brokera pakalpojumus. Bet, ja brokeris piesakās ar palīdzēšanu, tad es tādam brokerim parādītu durvis," akcentē IUB vadītājs.

Viņaprāt, ja noteikts, ka par brokera pakalpojumiem maksā apdrošinātājs, tad tas var ierobežot konkurenci starp apdrošinātājiem, jo "saprotam, kā brokeris strādā, tas var kropļot konkurenci". Konkurences kropļošana savukārt ir pretrunā ar Iepirkumu likumu, jo pasūtītājam ir jānodrošina brīva konkurence.

Jautāts, ko īsti darīt, ja pasūtītājs tomēr norāda, ka par brokeri maksā apdrošinātājs, Tiknuss atzina - vienalga pasūtītājam jārīko iepirkumu procedūra pēc iepriekšminētajiem apmēriem. Saskaņā ar brokera "Colemont FKB Latvia" sniegto informāciju līgumos ar apdrošinātājiem veselības apdrošināšanā komisijas maksa ir 8%-11% robežās, tātad sanāk, ka komisija var sasniegt 29 700 latus.

Par konkursa nolikumu, kas paredz, ka brokeris veiks visu apdrošināšanas līgumu apkalpošanu un pārraudzību, sūdzību IUB iesniegusi AAS "BTA". Sūdzība iesniegta 3.septembrī un tiks izskatīta līdz 4.oktobrim, kad arī IUB varēs sniegt sīkākus komentārus.

Izrādās, "BTA" ar "Colemont FKB Latvia" ir lauzusi līgumu un tādējādi būtībā sanāk: ja "BTA" uzvar LNO konkursā, brokeris var nesaņem samaksu par saviem pakalpojumiem operai.

Uz jautājumu, vai brokeris cer, ka "BTA" neiesniegs labāko piedāvājumu, jo tad var nesaņemt samaksu, kas ir procenti no kopējā prēmiju apjoma, "Colemont FKB Latvia" vadītājs Ivars Blanks atbildēja: "Mēs ceram, ka "BTA" uzvaras gadījumā tomēr mums godprātīgi samaksās, kā līdz šim to darījuši." Viņš arī atzina, ka vienlaikus kompānija rēķinās, ka, tā kā līguma nav, "BTA" var nesamaksāt.

Uz jautājumu, vai Blanku nemulsina fakts, ka brokeris nav izvēlēts konkursa kārtībā, viņš norādīja, ka LNO brokera pakalpojumi izmaksās nulli, tāpēc konkurss nebija jārīko.

Objektīvā situācija ir tāda, ka apdrošinātājs jebkurā gadījumā piedāvātajā prēmiju apjomā ierēķina arī brokera komisiju, ko tādējādi vienalga samaksā pasūtītājs. Proti, pasūtītājs samaksā apdrošinātājam, kas pēc tam pārskaita brokerim komisiju, kuras lielumu katra apdrošināšanas kompānija nosaka, rēķinoties ar savām administratīvajām izmaksām, norādīja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītājs Aigars Krūms.

Šajā gadījumā sanāk visai kurioza situācija: ja "BTA" nav jāmaksā brokerim komisija, tad par šādu prēmijas daļu apdrošinātājs var samazināt piedāvājuma cenu, kļūst konkurētspējīgāks.

Tomēr, pēc "BTA" valdes locekļa Jāņa Lucaus teiktā, ņemot vērā situāciju, kad ir lauzts līgums, ir pamats domāt un bažīties par brokera spēju saglabāt neatkarīgu skatījumu, izvērtējot "BTA" iesniegto piedāvājumu un salīdzinot ar citiem, kuri atšķirībā no "BTA" samaksās.

Aizdomu ēna, ka brokeris, ko LNO iepirkumu komisija var izmantot kā konsultantu piedāvājumu izvērtēšanai (ieteikumi gan nav saistoši komisijai), rada risku, ka brokeris rekomendēs to apdrošinātāju, kas viņam potenciāli vairāk maksās, raksta "Dienas Bizness".

Blanks stāstīja, ka, "Colemont FKB Latvia" brokeris Māris Rožkalns, kurš darbojas ar LNO veselības apdrošināšanas iepirkumu, ir ar visiem Latvijas apdrošinātājiem, izņemot "BTA", vienojies par vienādu brokera komisijas maksu.

Visticamāk, LNO iepirkumu komisija izmantos brokera ieteikumus, jo, kā pati atzina: "Apdrošināšanas, it sevišķi veselības apdrošināšanas, pakalpojumi ir ļoti specifiski."

Pēc Blanka teiktā, LNO izvēlējusies tieši "Colemont FKB Latvia" pēc konsultācijām ar Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociāciju.

LNO, atbildot uz laikraksta jautājumiem saistībā ar riskiem situācijā, kad brokerim maksā apdrošinātājs, solīja tos apzināt un pieņemt lēmumu, tikai un vienīgi vadoties no LNO darbinieku interešu puses atbilstoši iepirkuma nolikumā minētajiem kritērijiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais