Karstā vasara, kas atpūtniekiem sagādāja prieku, dārzeņu audzētājiem radīja ne mazums raižu. "Raža pēc apjoma ir apmēram tāda pati kā pērn, taču daudz vairāk ir bojātu dārzeņu," atzina Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. "Kopumā raža šogad ir ļoti laba, taču vairākām dārzeņu kultūrām laika apstākļi nebija piemēroti," uzsvēra E. Strazdiņa.
Šovasar problēmas bijušas ar ziedkāpostu un brokoļu ražu, kas karstā laika ietekmē nogatavojās pāragri un neizauga pietiekami lieli, līdz ar to augustā paredzētā raža nesasniedza audzētāju cerības un radīja zaudējumus. Karstums ietekmējis arī kartupeļu augšanu. Madlienas zemnieku saimniecības Galiņi saimnieks Juris Strazdiņš stāstīja, ka kartupelis pārstāj augt, ja temperatūra pārsniedz 25 grādus pēc Celsija. Tā kā šovasar karstums bijis ilgstošs, zemnieki bija nobažījušies, kāda būs kartupeļu raža.
Taču vismaz Galiņos kartupeļi auguši labi. Skādi, protams, sagādā lietavas, kas pārmērīgi mitrinājušas Zemgales laukus. "Pie mums, Vidzemē, lietus nelija tik stipri, līdz ar to vietām uz laukiem gan ir peļķes, taču situācija nav tik kritiska kā Zemgalē, kur vietām zem ūdens bija veseli lauki," stāstīja J. Strazdiņš. Pēc viņa teiktā, ja augiem diennakts ir jāpavada zem ūdens, tad sekas ir neatgriezeniskas – augs, iespējams, izdzīvo, taču attīstīties vairs nespēj un nīkuļo.
Puravu lauki
Karstā un mitrā vasara savukārt ļoti patikusi kabačiem, lauku gurķiem, cukini, patisoniem, ķirbjiem un dienvidniekam – puravam.
Šo kultūru Galiņos audzē jau desmit gadus. Sākumā tikai izmēģināšanai viena hektāra apjomā, bet nu jau tie aizņem 10 hektārus. Tik lielā platībā šo svešzemnieku pie mums Latvijā neviena cita saimniecība neaudzē. "Puravi ir cimperlīga kultūra. Tā prasa ļoti lielu darbu un kopšanu. Siltumnīcā sēklas sējam jau februārī, audzējam stādus un tikai tad stādām uz lauka. Ja sēklas iesēj aprīlī, ražu tā arī līdz rudenim nesagaidīt," audzēšanas knifus atklāj J. Strazdiņš.
Galiņos puravus šobrīd vāc ar rokām, un tie tūlīt nonāk veikalos – gan Rimi, gan Maxima tīklā. Glabāšanai paredzētos puravus vāks tikai oktobra beigās vai novembrī. Holandē, Francijā un citās Rietumeiropas valstīs puravus pa ziemu atstājot uz lauka, jo tad tie ilgāk glabājas svaigi. "Puravs pacieš pat mīnus 6 grādu temperatūra un sniegu, bet mīnus 12 grādu temperatūra tam jau ir nāvējoša. Tāpēc Latvijā tos atstāt pa ziemu uz lauka nevar," sacīja J. Strazdiņš.
Dārzeņi visam gadam
Galiņos šogad kāpostus uz lauka stādīja jau 14. aprīlī. Aptuveni par nedēļu agrāk nekā pērn. Pirmos sāka novākt jau jūnija vidū.
"Kad veikalos jūnijā parādījās mūsu kāposti, daudzi neticēja, ka tie ir vietējie. Pie mums bija atbraukuši pat Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, lai pārliecinātos, ka kāposti tiešām auguši Latvijā," atcerējās J. Strazdiņš.
Kopumā Mūsmāju dārzeņi saimniecībās (tādas ir deviņas, ieskaitot Galiņus) kāposti aug 219 hektāros, un Latvijas iedzīvotāji var mieloties ar tiem visu gadu. Arī kartupeļus, bietes un burkānus Latvijas dārzeņu audzētāji spēj saražot pietiekamā daudzumā, Neatkarīgajai atzina Galiņu īpašnieks Kārlis Strazdiņš.
Cenas labas
Dārzeņu audzētāji atzīst, ka šogad dārzeņu cenas esot labas, vienīgi par kartupeļiem un burkāniem šogad maksājot mazāk nekā pērn. Kartupeļu cena, visticamāk, drīzumā kāps, jo raža ir mazāka, nekā bija cerēts, bet burkānu cenas uz leju spiež Polijas dāsnais burkānu piedāvājums.
Galiņi izaudzētos dārzeņus realizē ar kooperatīva Mūsmāju dārzeņi starpniecību lielveikalu tīklā Rimi. Kaut arī šobrīd vēl esot grūti noteikt kopējo ražas lielumu, pēc E. Strazdiņas aplēsēm, visās deviņās saimniecībās kopā tiks novāktas aptuveni 12 000 tonnas kartupeļu un 1575 tonnas sīpolu.
Tā kā kooperatīvs savu produkcviju nodod Rimi Baltija, tā nonāk arī Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd Lietuvas iedzīvotāji mielojas ar Mūsmāju dārzeņu saimniecībās audzētiem kartupeļiem, kolrābjiem, cukini, puraviem, sīpoliem, bet Igaunijas iedzīvotāji – ar kāpostiem, kabačiem un, iespējams, drīzumā arī ar puraviem.