Gada inflācija februārī Latvijā bija 2,3%

© f64

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā palielinājās par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2019.gada februāri - sasniedza 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 2,7%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2020.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, precēm cenas saglabājās nemainīgas, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,5%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri precēm cenas pieauga par 1,9%, bet pakalpojumiem - par 3,1%.

Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+14,2%) un svaigiem augļiem (+2,5%). Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,4%) un mājputnu gaļai (+1,6%). Dārgāki kļuva konditorejas izstrādājumi (+1,9%), biezpiens (+3,9%), saldumi (+5,6%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,6%). Savukārt cūkgaļai (-3%), kafijai (-3%), jogurtam (-4,8%), šokolādei (-3,7%), piena produktiem (-1,7%), makaronu izstrādājumiem (-5,8%) un olām (-2,9%) cenas mēneša laikā samazinājās.

Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,5%.

Apģērbiem cenas mēneša laikā pieauga par 2,1%, bet apaviem - par 0,2%.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 1,5%. Degviela kļuva lētāka par 3,7%, tostarp dīzeļdegviela - par 4,4%, benzīns - par 3,1% un auto gāze - par 0,7%. Savukārt pasažieru aviopārvadājumi mēneša laikā sadārdzinājās.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,6%. Vidējais cenu līmenis pieauga kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 0,8%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem (+0,6%) un ēdnīcu pakalpojumiem (+0,9%). Viesnīcu pakalpojumi kļuva dārgāki vidēji par 2,3%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums mēneša laikā bija farmaceitiskajiem produktiem un mājokļa īres maksai. Savukārt lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Statistikas pārvaldē arī informēja, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020.gada februārī, salīdzinot ar 2019.gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,4%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,4%), cūkgaļai (+14,3%), mājputnu gaļai (+8%) un gaļas izstrādājumiem (+8,7%). Cenas pieauga arī svaigiem augļiem (+19,4%) un svaigiem dārzeņiem (+7,4%). Dārgākas bija svaigas vai atdzesētas zivis (+14,6%), konditorejas izstrādājumi (+2,2%), milti un citi graudaugi (+5,3%), rīsi (+9,9%). Savukārt lētāka kļuva kafija (-4,4%), siers un biezpiens (-1,1%), skābais krējums (-3%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,5%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 0,9%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tabakas izstrādājumu cenas kāpa vidēji par 2,6%.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,4%, ko galvenokārt veidoja cenu kāpums vispārējās medicīniskās prakses, zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Dārgāki kļuva arī farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 2,7%, ko noteica cenu kāpums degvielai par 4,8%, tostarp benzīnam - par 9% un dīzeļdegvielai - par 2,4%, kamēr auto gāzei vidējais cenu līmenis gada laikā saglabājās nemainīgs. Dārgāka kļuva personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, kā arī pasažieru pārvadājumi, tostarp pārvadājumi pa autoceļiem, aviopārvadājumi un pārvadājumi ar vilcienu. Savukārt lietotām automašīnām vidējais cenu līmenis samazinājās.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi gada laikā kļuva dārgāki par 1,9%. Gada laikā vidējais cenu līmenis pieauga televīzijas abonēšanas maksai, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, kā arī atpūtas un sporta pakalpojumiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,5%. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tostarp vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem - par 3,7%, kā arī ēdnīcu pakalpojumiem - par 4,9%.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums gada laikā bija siltumenerģijai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, apģērbiem. Cenu samazinājums bija dabasgāzei, elektroenerģijai un autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Ekonomika

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais