Sāk saskaņot ieceri par NĪN atcelšanu primārajam mājoklim

Tieslietu ministrija (TM) saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē ir nodevusi grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu primārajam mājoklim no 2022.gada 1.janvāra, kad NĪN aprēķinam plānots sākt izmantot jaunās paaugstinātās kadastrālās vērtības, informēja ministrijā.

Grozījumi paredz, ka primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro NĪN nebūs jāmaksā. Ja mājokļa vērtība pārsniegs 100 000 eiro, tad NĪN plānots aprēķināt no vērtības, kas pārsniegs 100 000 eiro, starpībai piemērojot koeficientu 0,2.

Līdzīgs princips piedāvāts arī nodokļa aprēķinam par zemi zem primārajiem mājokļiem, bet šajā gadījumā neapliekamo minimumu plānots noteikt 10 000 eiro apmērā. Attiecīgi, ja zemes vērtība būs zem 10 000 eiro, tad NĪN nebūtu jāmaksā, bet, ja tās kadastrālā vērtība pārsniegs 10 000 eiro, tad starpībai plānots piemērot koeficientu 0,2.

TM iecere paredz, ka NĪN atcels primārajiem mājokļiem, tostarp dzīvokļiem, kas ir fizisku personu īpašumā un kuros tās ir deklarējušās. Grozījumu projekts paredz piemērot šos nosacījumus arī attiecībā uz īres dzīvokļiem, ja īrnieks īrētajā mājoklī ir deklarējies un īres tiesības ir reģistrējis zemesgrāmatā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) paziņojis, ka izmaiņas tiekot piedāvātas, lai garantētu ikvienam iedzīvotājam tiesības uz savā īpašumā esošu mājokli. "Mums šīs fundamentālās tiesības ir jāstiprina un jāveicina mājokļu pieejamība, nevis tā jāapdraud. Tāpēc mēs aicinām Finanšu ministriju veikt šo reformu divos posmos - vispirms garantēt iedzīvotāju tiesības uz savu mājokli un tad - 2020.gada otrajā pusē - pārskatīt likmes citiem segmentiem, piemēram, komersantiem ar mērķi nepieļaut nesamērīgu nodokļu kāpumu," citēts ministrs.

Pēc Bordāna sniegtās informācijas, 2019.gada vasarā sagatavojot likumprojektus, tikuši veikti arī aprēķini par to provizorisko ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem 2022.gadā. Ministrs gan atzīmējis, - lai nodrošinātu likumprojektu kvalitāti, nepieciešamības gadījumā ministrija ir gatava tos pilnveidot.

Saskaņā ar TM un Valsts zemes dienesta provizoriskajiem aprēķiniem, pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, nesamazināsies. Vispesimistiskākajā scenārijā kopējie ieņēmumi pieaugšot par 14 miljoniem eiro - kopējie ieņēmumi no NĪN par mājokļiem 2022.gadā varētu samazināties par 33 miljoniem eiro, bet ieņēmumi no NĪN par zemi - par 14 miljoniem eiro, tomēr vienlaikus pieaugšot NĪN ieņēmumi par ēkām, tādējādi kopējie ieņēmumi no NĪN lielākajai daļai pašvaldību, atskaitot atsevišķus Pierīgas novadus, 2022.gadā pieaugšot.

Minētais pieaugums notikšot, jo tiks celtas kadastrālās vērtības - tās pēdējo reizi pārskatītas 2012.gadā un pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas vairākos segmentos. Tāpat pēdējos desmit gados uzbūvētās ēkas līdz šim neesot adekvāti novērtētas un to pašreizējās kadastrālās vērtības, no kurām tiek rēķināts NĪN, bieži vien veidojot tikai 40-50% no to patiesās vērtības.

"Varu apliecināt, ka no atsevišķu politiķu mutes izskanējušie norādījumi par populismu drīzāk ir neizpratne par procesiem tautsaimniecībā un politiskā greizsirdība par to, ka spējam risināt jautājumus, kurus gadiem nav risinājuši. Mēs jau esam pierādījuši un turpināsim pierādīt, ka spējam paveikt tautsaimniecībai patiesi nozīmīgas lietas," TM citē Bordānu.

TM uzsver, ka līdzīga prakse - atvieglojumi primārajam mājoklim - tiek īstenota virknē Eiropas valstu. Piemēram, Lietuvā neapliekamais minimums mājoklim ir 220 000 eiro, bet gadījumā, ja īpašnieka aprūpē ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, neapliekamais minimums ir 286 000 eiro. Igaunijā atbrīvojums no NĪN ir zemei zem mājokļa līdz 1500 kvadrātmetriem, bet dzīvokļiem NĪN netiek aprēķināts vispār.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem, šobrīd Latvijā NĪN kopējais apjoms ievērojami pārsniedz kaimiņvalstu nodokļa kopējo apjomu, proti, Lietuvas un Igaunijas NĪN kopapjoms 2018.gadā bija 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijas NĪN kopapjoms ir 0,6% no IKP, atzīmē TM.

Saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes datiem, 2019.gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētas 5257 izpildu lietas par piedziņu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes labā saistībā ar NĪN parādu, izmaiņu nepieciešamību argumentē TM.

Jaunajām izmaiņām būtu jāstājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, jo tad NĪN aprēķināšanai sāks piemērot uz Ministru kabineta 2020.gada 18.februāra noteikumu "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" pamata aprēķināto kadastrālo vērtību bāzi.

Jau vēstīts, ka TM izstrādātā jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēma paredz speciālo vērtību un tās aprēķina principus, proti, individuālās apbūves zemei nodokļa vajadzībām būs paredzētā speciāla vērtība.

Speciālās vērtēšanas noteikšanas princips paredz sadalīt zemes vienību trīs daļās - zeme zem mājas, normatīvos noteiktā platība un pārējā platība. Katrai zemes platībai paredzēts piemērot atšķirīgu vērtību. Līdz šim ticis noteikts, ka individuālās apbūves zemei ir noteikta standartplatība, bet virsstandarta platībai piemērojams speciāls samazinošs koeficients, proti, jo lielāka zemes vienība, jo mazāka viena kvadrātmetra vērtība.

Savukārt daudzdzīvokļu māju apbūves zemei jaunā kārtība paredz ieviest standartplatību, kas būs atkarīga no apbūves intensitātes un ēku stāvu skaita. Attiecīgi standartplatībai tiks piemērota daudzdzīvokļu māju apbūves zemes bāzes vērtība, bet platība, kas pārsniegs standartplatību, tiks vērtēta kā zaļā zona. Paredzēts, ka jaunais regulējums uzlabos novērtējumus situācijās, kad dzīvojamai ēkai piesaistīti lielāki zemes gabali nekā nepieciešams un tos izmanto citu māju iedzīvotāji. Ministrijā uzsvēra, ka tas ir īpaši svarīgi piespiedu nomu gadījumos.

Kadastra vērtību noteikšanai jaunajā kārtībā tāpat plānots ņemt vērā ēkas būvniecības gadu. Būtiskas izmaiņas skars arī apbūves zonējumus, proti, līdzšinējo trīs apbūves zonējumu vietā paredzēts izmantot tikai vienu. TM skaidro, ka tas nepieciešams, jo sabiedrībai līdz šim ir bijis grūti orientēties sadalītajos zonējumos. Savukārt lauksaimniecības zonējumā turpmāk pagasta teritoriju varēs sadalīt vairākos zonējumos.