VID atbalsta "Preses nama" tiesiskās aizsardzības plānu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņēmis lēmumu atbalstīt AS “Preses nams” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā AS “Preses nams” VID iesniegto informāciju par plānoto uzņēmuma restrukturizāciju un darbības stabilizāciju, kas ļaus uzņēmumam izpildīt savas saistības pret VID, saskaņā ar pušu apstiprinātu nodokļu nomaksas grafiku.

““Preses namam” ir loģiski un pamatoti argumenti, kas parāda tiesiskās aizsardzības procesa nepieciešamību un guvumus. Esmu ļoti gandarīts, ka VID šos argumentus ir ņēmis vērā un atsaucies mūsu lūgumam. Šobrīd notiek “Preses nama” restrukturizācija, kas paredz būtiskas pārmaiņas atbilstoši šā brīža tirgus prasībām, proti, mazāka apjoma, tehnoloģiski komplicētāki pasūtījumi ar augstu pievienoto vērtību. Mums ir vajadzīgs laiks, lai šo ceļu noietu līdz galam,” norāda Igors Stepanovs, AS “Preses nams” valdes priekšsēdētājs.

VID lēmums par atbalstu AS “Preses nams” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai pieņemts saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.1 pantu, un paredz samazināt nodokļa nomaksas pamatparāda daļu un kavējuma naudu, kā arī atlikt nodokļu pamatparāda prasījuma saistību izpildi līdz 2010. gada martam.

VID lēmumā konstatēts, ka, salīdzinot AS “Preses nams” iesniegumā norādīto samazināmās nodokļu summas un atlikto nodokļu nomaksas parādu prasījuma apmēru ar tām summām, ko uzņēmums ik gadu iemaksā valsts budžetā, kā arī, ņemot vērā, ka uzņēmums nodrošina darba vietas 294 darbiniekiem, piekrītot AS “Preses nams” lūgumam, sabiedrības intereses kopumā tiks aizskartas mazāk nekā gadījumā, ja nodokļu administrācijas negatīva lēmuma rezultātā AS “Preses nams” nespētu realizēt tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) eksperti, pēc nodokļu un muitas administrēšanas darba novērtējuma šā gada jūlijā, ir rekomendējuši VID sniegt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem to nodokļu saistību izpildē. Ekonomikas atveseļošanas veicināšanai tika ieteikts turpināt uzsāktās iniciatīvas, piemēram, maksājumu termiņu pagarināšanu, lai nodrošinātu, ka dzīvotspējīgie krīzes skartie uzņēmumi saņem pienācīgu atbalstu un varētu veikt savu pašreizējo saimniecisko darbību

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais