Lai arī termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana par finanšu ieguldījumiem Latvijā ir ievērojami samazinājusies, būtiskas izmaiņas programmā kopumā nav plānotas, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru 3.martā skatīs valdība.
No 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam investīciju programmas ietvaros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izsniegusi 18 600 TUA. 177 gadījumos TUA izsniegšana investoriem atteikta, bet anulētas 1633 atļaujas. 2018.gada 1.jūlijā Latvijā uzturējās 10 105 investori un viņu ģimenes locekļi ar derīgām TUA, bet 2019.gada 1.jūlijā šis skaits samazinājies līdz 8751.
Nerezidentu ar TUA saņemšanu saistītie ieguldījumi no 2010.gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.jūnijam bijuši 1,5 miljardi eiro. No šiem līdzekļiem 82,9% jeb 1,25 miljardi eiro saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās veidoja 10,5% jeb 158 miljonus eiro, bet attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā - 6% jeb 90,6 miljonus eiro. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 9,5 miljoni eiro.
Atļauju pieteicēji galvenokārt ir no reģioniem ar nestabilu ģeopolitisko situāciju un kapitāla piesaistei paaugstinātiem riskiem - lielu ekonomisko un politisko nenoteiktību. Aptuveni 85% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas.
Saistībā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem, no 2014.gada septembra būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits un investīciju apjoms. 2018.gadā un 2019.gada pirmajā pusgadā kopā saņemtie TUA pieteikumi (272 pieteikumi) un investīciju apjoms (52,9 miljoni eiro) veidoja attiecīgi tikai 10% un 12% no 2014.gadā saņemtajiem pieteikumiem un investīciju apjoma.
Ar TUA saistīto ieguldījumu skaita un apmēra samazinājumu ir ietekmējuši arī pēdējos gados veiktie pasākumi, lai pastiprinātu uzraudzību nerezidentu noguldījumiem Latvijas komercbankās, atzīmē Iekšlietu ministrija. Arī TUA pieteikumu skaits saistībā ar ieguldījumiem kredītiestāžu pakārtotajās saistībās pēdējos gados ir apsīcis. Ja laikposmā no 2010.gada jūlija līdz 2014.gada izskaņai vidējais pieteikumu skaits gadā bija ap 90 pieteikumiem, tad 2018.gadā saņemti tikai divi pieteikumi, bet 2019.gada pirmajā pusgadā pieteikumi nav saņemti.
Ministrija secinājusi, ka ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu nekustamajos īpašumos apjomu samazināšanās kopumā nav iespaidojusi nekustamā īpašumu tirgu un nozare lielā mērā pārkārtojusies uz vietējo pieprasījumu. Nekustamā īpašuma iegādē saistībā ar TUA saņemšanu dominē Rīga un Pierīga, it īpaši Jūrmala, - ekskluzīvas vietas un jaunie projekti, taču darījumu skaits un apjoms ir krities.
Rīgā un Jūrmalā nekustamā īpašuma nodokļa veidā TUA turētāji 2018.gadā pašvaldību budžetos kopā iemaksāja 2,4 miljonus eiro jeb 1,1% no kopumā valstī iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem.
No 2015.gada sākuma līdz 2019.gada 30.jūnijam TUA saņemšanai, tostarp atkārtotai, valsts pamatbudžeta programmā "Ekonomikas attīstības programma" kopumā ārzemnieki ir veikuši iemaksas aptuveni 13 miljonu eiro apmērā. Ārzemnieku veiktie maksājumi bijis būtisks finanšu avots "Altum" īstenotajai mājokļu galvojumu programmai - valsts galvojumiem bankas aizdevumiem mājokļu iegādei vai būvniecībai no programmas darbības sākuma līdz 2019.gada jūlijam kopumā novirzīti 8,5 miljoni eiro.
Savukārt valsts budžets tiešā veidā no nodevām par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu un valsts nodevas par īpašuma reģistrēšanu zemesgrāmatā ieguvis ap 32,2 miljoniem eiro. Uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem, 2018.gada laikā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus 16,1 miljona eiro apmērā, kas veidoja 0,3% no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem.
Ministrija atzīmē, ka šī investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Ar laiku Latvijas ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies, un ārvalstu kapitāls Latvijā aug bez TUA pieprasīšanas, kas liecina, ka kopumā TUA šobrīd neesot motivējošs instruments.
Iekšlietu ministrija uzskata, ka nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi. Savukārt lai novērstu konstatētās nepilnības investīciju programmā saistībā ar kapitālsabiedrību samaksāto nodokļu pārbaudi, ministrija rosina veikt grozījumus Imigrācijas likumā, papildinot to ar nosacījumu, ka, izvērtējot kapitālsabiedrības nodokļu maksājumus, noteikto nodokļu maksājumu summas prasību attiecina tikai uz katru pilno pārskata gadu, kopš investoram izsniegta termiņuzturēšanās atļauja.