Neizdodas vienoties par pensiju piemaksām

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem jau kārtējo reizi neizdodas vienoties par pensiju piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri aizgājuši pensijā no 2012. gada 1. janvāra.

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu, lai grozītu pensiju likumu un pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam piešķirtu visiem pensionāriem, tomēr komisijas sēdē kārtējo reizi diskusijas novirzījās pavisam citā plāksnē, proti, vai šīs pensiju piemaksas dos labumu visiem senioriem, aizmirstot, ka daļa pensionāru šīs piemaksas vispār nesaņem, lai arī lielu darba mūža daļu arī strādājuši vēl padomju laikos.

Pensiju piemaksu jautājums gruzd jau kopš 2018. gada, kad dienasgaismu ieraudzīja pirmais likumprojekts, kas paredzēja pakāpenisku pensiju piemaksu atjaunošanu no 2020. gada. Šo likumprojektu bija sagatavojusi partijas Saskaņa Saeimas frakcija. 2019. gadā šo likumprojektu apsprieda senioru darba grupā Saeimā un to atbalstīja. Arī 2019. gada maijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja šo likumprojektu, kas gan vēlāk finansiālu apsvērumu dēļ tālāk netika virzīts. Arī Labklājības ministrija budžeta gatavošanas procesā iesniedza valdībā šādu pašu likumprojektu, arī tas netika atbalstīts, jo nauda atradās tikai minimālo pensiju palielināšanai (un arī tikai tāpēc, ka tika samazināts bezdarbnieka pabalsts). Vienojoties ar Saeimas Sociālo komisiju, Labklājības ministrija tagad iesniegusi atjaunotu likumprojektu, kas paredz piemaksas senioriem atjaunot no 2021. gada.

Līdzīgi kā iepriekšējos priekšlikumos, arī šajā paredzēts piemaksas atjaunot pakāpeniski, sākot ar tiem pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā. Tā pakāpeniski piemaksas sāktu maksāt arī pensionāriem, kuri pensionējušies un pensionēsies līdz 2024. gadam. Sākot no 2025. gada, pensiju piemaksas piešķirtu uzreiz pensionēšanās brīdī. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns sacīja, ka Labklājības ministrija aprēķinājusi arī fiskālo ietekmi un nākamajā gadā būtu nepieciešami 7,3 miljoni eiro, bet 2022. gadā - 17,3 miljoni eiro. «Mēs apzināmies, ka šā lēmuma pieņemšana lielā mērā būs atkarīga no fiskālās telpas un pieejamās naudas,» sacīja K. Lipšāns. Taču pensiju piemaksas, kā arī minimālā pensija un atbalsts aizbildņiem būs nākamā gada budžeta prioritātes.

Finanšu ministrijas atzinumā, saprotams, ir secināts, ka šīs ir politikas izmaiņas, kas rada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu un līdz ar to ir skatāmas valsts budžeta plānošanas procesā. «Ir divi ceļi, vai nu šo likumprojektu skata valdībā un skata kārtējā budžeta projekta ietvaros, vai - otrs ceļš - skata kā Saeimas komisijas likumprojektu, un tad obligāti jānorāda avots, no kura ņemt naudu,» sacīja finanšu ministra padomniece Karīna Ploka. Tomēr asākās diskusijas Saeimas komisijā neizvērtās par finansējumu, bet gan par to, ko šādas pensiju piemaksas vispār dos. Sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns atgādināja, ka te ir runa par taisnības atjaunošanu, jo viena daļa pensionāru piemaksas saņem (un saņem visi neatkarīgi no pensijas lieluma), bet daļa tikai tāpēc, ka pensionējās pēc 2012. gada, tās nesaņem. Saeimas deputāts Normunds Žunna (JKP) norādīja, ka piemaksas nerisina pensionāru nabadzības jautājumu, bet risinātu, ja piemaksas apmērs būtu par vienu darba gadu vismaz trīs eiro. Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) teica, ka būtu jāsāk, lai visi pensionāri saņemtu piemaksu, un tad varētu runāt par tās palielināšanu. Piemaksas vidējais apmērs ir 38 eiro, un tas būtu ļoti nozīmīgs pensionāriem.