Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Rosina 2022. gadā atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem

© Pixabay

Pirmdien, 17. februārī, Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē tika skatīts jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Sēdes laikā tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs informēja par ministrijas izstrādātajiem likumprojektiem, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai būtisku samazināšanu fizisko personu primārajiem mājokļiem (personas īpašumā esošs mājoklis, kurā tā ir deklarējusies).

Ar likumprojektiem piedāvāts atcelt NĪN iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību. Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

A.Bukšs uzsver: "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu."

"Tā ir politiska izšķiršanās - Tieslietu ministrijas piedāvājuma reālā ietekme uz cilvēku dzīvēm un drošības sajūtu ir nenovērtējama. Pārmetumi ir nepatiesi, ka šīs izmaiņas tiktu kompensētas uz uzņēmumu un citu juridisku personu rēķina. Turklāt šī piedāvājuma fiskālā ietekme uz valsts/ pašvaldību budžetu ir minimāla, salīdzinot ar citām plānotajām nodokļu reformām. Turklāt pašvaldību kopējie NĪN ieņēmumi garantē šī nodokļa atcelšanu iedzīvotāju primārajiem mājokļiem", TM piedāvājuma ietekmi akcentē A.Bukšs.

Tieslietu ministrijas piedāvājums paredz noteikt, ka NĪN nav jāmaksā par primārajiem mājokļiem ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Ja mājokļa kadastrālā vērtība pārsniegtu 100 000 eiro, tad NĪN aprēķinātu no šīs vērtības atņemot 100 000 eiro un iegūtajai starpībai piemērojot koeficientu 0,2 (nodokļa aprēķinam izmanto 20% no iegūtās starpības).

Līdzīgs piedāvājums ir arī attiecībā uz zemi zem šiem mājokļiem, tikai šajā gadījumā neapliekamais minimums būtu 10 000 eiro. Attiecīgi, ja zemes kadastrālā vērtība ir zem 10 000 eiro, tad NĪN maksājums ir 0 eiro, bet ja vairāk par 10 000 eiro, tad no tās atņem 10 000 un atlikušajai summai piemēro koeficientu 0,2.

Tieslietu ministrija aicina pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa nosacījumus jau šogad divos posmos:

1) līdz 2020.gada 1.jūnijam pieņemt Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus - "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā primārajam mājoklim sākot no 2022.gada 1.janvāra.

2) 2020.gada otrajā pusē izskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmju iespējamu samazinājumu nekustamajiem īpašumiem ar citiem lietošanas mērķiem.

Tāpat šobrīd tiek izskatīti iespējamie risinājumi attiecībā uz likumprojekta attiecināšanu arī uz īrniekiem. Piemēram, nosakot, ka nosacījumi attiektos arī uz tiem īres dzīvokļiem, kuru īres līgumi ir reģistrēti zemesgrāmatā un īrnieks šajā mājoklī ir arī deklarējies.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem piedāvātās reformas ietekme uz kopējiem pašvaldību ieņēmumiem no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būs neitrāla (salīdzinot ar faktiskajiem ieņēmumiem 2018.gadā un Finanšu ministrijas šī brīža prognozēm uz 2022.gadu). Aprēķini balstīti uz to, ka 2021.gada 1.janvārī spēkā stāsies jaunās kadastrālās vērtības, kuras balstītas uz 2019.gada 1.jūliju fiksētos tirgus datos un aprēķinātas pēc pilnveidotās metodikas.

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no NĪN 2022.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, nesamazināsies. Sliktākā scenārija gadījumā kopējie ieņēmumi pieaugs par 14 milj. eiro. Minētais pieaugums saistīts ar to, ka kadastrālās vērtības pēdējo reizi pārskatītas 2012.gadā un ka pa šiem gadiem tirgus cenas ir kāpušas vairākos segmentos, kā arī pēdējos desmit gados uzbūvētās ēkas līdz šim nav adekvāti novērtētas un to pašreizējās kadastrālās vērtības, no kurām tiek rēķināts NĪN, bieži vien sastāda tikai 40-50% no to patiesās vērtības.