NRA PĒTA: daļa cukuroto dzērienu maksās dārgāk nekā alus

 
©Pixabay

Akcīzes nodokļa kāpums nākotnē skars gan alus, gan arī bezalkoholisko dzērienu nozari. Šo izmaiņu dēļ, iespējams, daļa cukuroto dzērienu maksās dārgāk nekā alus.

Cenšoties ierobežot saldināto dzērienu pieejamību, 2022. gadā gaidāms straujš akcīzes nodokļa pieaugums cukurotiem dzērieniem. Latvija būs pirmā no Baltijas valstīm, kas šādi rīkosies, ja vien, protams, tuvāko gadu laikā līdzīgu lēmumu nepieņems arī kaimiņvalstis. Savukārt alum akcīzes nodokļa likmes ir augušas gadu no gada. Nākamais kāpums gaidāms jau pēc nepilna mēneša - 1. martā. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis alum būs palielinājies par 80 procentiem.

Neatkarīgā

Lemjot par akcīzes nodokļa izmaiņām, Finanšu ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka jebkuras izmaiņas nodokļu likmēs būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku. Tāpat tika uzsvērts, ka, atbalstot likmes celšanu saldinātajiem dzērieniem, nodoklis tiem būs lielāks nekā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, alum, vēsta Saeimas preses dienests.

Jārēķinās ar cenu kāpumu

Akcīzes nodoklis jau šobrīd ir jāmaksā par daļu bezalkoholisko dzērienu, piemēram, par ūdeņiem un minerālūdeņiem, ja tiem pievienots cukurs, citas saldinātājvielas vai aromatizētāji, gāzētiem dzērieniem, bezalkoholisko alu, bezalkoholisko vīnu utt.

Neatkarīgā

Šobrīd visiem šiem uzskaitītajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem noteikta vienota nodokļu likme - 7,4 eiro par 100 litriem dzēriena. Tas nozīmē, ka par katru litru šāda dzēriena akcīzes nodoklī pircējs samaksā apmēram 9 centus (ieskaitot PVN). Stājoties spēkā akcīzes nodokļa izmaiņām, par ļoti cukurotiem dzērieniem (tādiem, kuros cukura saturs uz 100 ml pārsniedz 8 gramus) akcīzes nodoklī būs jāmaksā 14 centi par katru litru, bet kopā ar PVN - jau 17 centi par litru. Tas nozīmē, ka puslitra Coca-Cola pudele, kas maksā 0,79 eiro, nodokļu izmaiņu dēļ sadārdzināsies par apmēram 4 centiem, jo cukura saturs 100 ml šā dzēriena pārsniedz 8 gramus. Savukārt gāzēta dzēriena Fantastika cenu nodokļu izmaiņas neietekmēs, jo cukura daudzums tajā ir mazāks.

Gaidāmās akcīzes nodokļa izmaiņas sadārdzinās arī alu. Piemēram, 5% alus cena varētu kāpt par aptuveni 4 centiem litrā jeb 2 centiem par puslitra pudeli. Šobrīd atsevišķas alus un cukuroto dzērienu šķirnes veikalu plauktos maksā identiski, bet pēc nodokļu izmaiņām daži saldinātie dzērieni maksās dārgāk nekā alus. Tiesa, arī šobrīd veikalos nopērkams alus, kas ir lētāks nekā sula vai gāzēts dzēriens, piemēram, alus Mītava 0,5 l pudele Cenu klubā pašlaik maksā 0,79 eiro, bet tikpat liela tilpuma Pepsi Cola pudele - 0,89 eiro.

Neatkarīgā

Salds un vēl saldāks

Šobrīd tā dēvētais cukura nodoklis jau ir ieviests 28 valstīs. Latvijā par šādu ideju tika diskutēts jau ilgāku laiku. Likuma izmaiņas rosinātas, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu patēriņu ikdienā, jo neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem, pauduši priekšlikuma autori.

Sākotnēji bija izskanējis priekšlikums par saldajiem dzērieniem akcīzes nodoklī iekasēt 30 centus vai 20 centus par litru. Uz to uzstāja Attīstībai /Par! deputāti, uzverot, ka tas ierobežos tādu dzērienu lietošanu, kuros ir slēptais cukurs. «Saldinātajos dzērienos lielu kaloriju daudzumu veido tīrs cukurs, kas ātri uzsūcas asinīs. Ne jau velti cukuru sauc par balto nāvi - jo tas tiešā veidā noved pie smagām slimībām, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, sirds asinsvadu slimības, aptaukošanās un citām slimībām. Mēs gribam, lai Latvijas cilvēki ir veseli un valstij nav jātērē līdzekļi novēršamu slimību ārstēšanai,» teica deputāts un kardiologs Andris Skride. Saskaņā ar Attīstībai/Par! pausto, 31 procents novēršamo nāvju Latvijā ir saistīti tieši ar neveselīgu uzturu, un pētījumi rāda, ka saldināto dzērienu pieejamības mazināšanai ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību. Arī Pasaules veselības organizācija savā 2016. gada ziņojumā par fiskālo politiku neinfekcijas slimību mazināšanai norādīja, ka akcīzes nodokļu piemērošana saldinātajiem dzērieniem ievērojami samazina to lietošanu.

Pārlūkojot veikalu plauktus, Neatkarīgā secināja, ka tirdzniecībā tiešām ir pieejams plašs saldināto dzērienu klāsts. Tajos cukuru daudzums svārstās no 4 gramiem līdz 13 gramiem uz 100 mililitriem. Ir nopērkami arī dzērieni, kuros cukurs ir aizstāts ar saldinātājiem, piemēram, nātrija ciklamātu, acesulfāmu K, aspartāmu.

Taču saldinātie dzērieni nav vienīgie, kuros ir paslēpies cukurs. Tikpat saldi ir jogurti (cukura daudzums tajos svārstās no 3,40 līdz 14 g uz 100 g produkta). Vēl cukurotāki ir cepumi (ar 10,90-50,50 g cukura uz 100 g produkta), biezpiena sieriņi (ar 21,60-29,80 g cukura uz 100 g produkta), graudaugu batoniņi (ar 22,30-44 g cukura uz 100 g produkta), musli (ar 1,20-29,40 g cukura uz 100 g produkta), saldējums (ar 15-28 g cukura uz 100 g produkta).

Nozaru intereses

Pēc karstām diskusijām Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Zemkopības ministrijas un bezalkoholisko dzērienu nozares piedāvāto priekšlikumu, proti, par ļoti saldinātiem dzērieniem akcīzes nodoklī iekasēt 14 eiro par 100 litriem. Par mērenāku likmes kāpumu deputāti lielākoties izšķīrās nozares konkurētspējas saglabāšanas dēļ. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka pagājušā gada pirmajā pusē patēriņam Latvijā tika nodots mazāk bezalkoholisko dzērienu nekā iepriekš. Proti, pērn pirmajā pusgadā tie bija 57 miljoni litru, bet 2018. gada pirmajā pusē - 58,1 miljons litru. Attiecīgi arī akcīzes nodoklis iekasēts mazāk: 2018. gada 6 mēnešos 4,3 miljoni eiro, 2019. gada

6 mēnešos - 4,2 miljoni eiro.

2011. gadā akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem pieauga par 30 procentiem (no 4 latiem uz 5,2 latiem par 100 litriem). Saskaņā ar VID secināto, akcīzes nodokļa ieņēmumi 2011. gadā par bezalkoholiskajiem dzērieniem salīdzinājumā ar 2010. gadu bija būtiski lielāki, tomēr tas tikai izlīdzinājis patēriņa samazinājuma radīto efektu. Iespējams, līdzīga situācija varētu būt arī pēc nākamās akcīzes likmju paaugstināšanas. Lai izvērtētu izmaiņu ietekmi, valdībai līdz 2024. gadam uzdots sagatavot un iesniegt Saeimā informatīvo ziņojumu par to, kā nodokļa likmes izmaiņas ietekmējušas dzērienu ražotājus, kā arī sniegt izvērtējumu par saldinātājvielu, ar ko ražotāji dzērienos aizstāj cukuru, ietekmi uz cilvēku veselību.

Alus ražotāji šobrīd cenšas aizstāvēt savas intereses, jo īpaši pēc tam, kad parādījušās runas par iespējamu akcīzes nodokļa likmes iesaldēšanu stiprajiem dzērieniem. Biedrības Alus brālība vadītājs Andrejs Šikors uzkata, ka alus ražotājiem ir jāapvienojas vienotā, skaļā un jaudīgā organizācijā, atgādinot par alus nozares būtisko pienesumu valsts kopējā tautsaimniecībā. «Līdzšinējie atsevišķu alus nozares pārstāvju centieni Saeimas atbildīgajās komisijās norādīt uz netaisnīgo politiku palikuši nesadzirdēti. Šobrīd vienīgais, kas vēl atlicis, ir mazajiem alus ražotājiem apvienoties skaļā organizācijā, kas spējīga pieprasīt taisnīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem - ja akcīzes nodoklis ir samazināts spirtam, šņabim, viskijam un cita veida stiprajam alkoholam, tam jābūt līdzīgi zemam arī alus ražotājiem,» teic Andrejs Šikors, akcentējot, ka alinieki nelūdz nodokļu atlaides - tikai vienādu un taisnīgu attieksmi. Pēc Latvijas Alus darītāju savienības aplēsēm, līdz ar stiprā alkohola cenu samazināšanos un alus akcīzes nodokļa atstāšanu nemainīgā apjomā pārdotā alus apjoms pierobežā strauji kritās, 2019. gada 4. ceturksnī sasniedzot 50%. Lēmumu pieņemšanas rezultātā ir radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, kā arī sabiedrībai tiek dots nepareizs signāls, jo pircēji akcīzes nodokļa likmes ietekmē izvēlas stipros dzērienus. Savukārt valsts budžets no šī samazinājuma nav ieguvis neko, jo ieņēmumi no alkoholisko dzērienu akcīzes neizpildīja 2019. gadam noteikto plānu. Saskaņā ar VID datiem par 2019. gadu, kopējie budžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa stiprajam alkoholam atpaliek no nospraustā mērķa par vairāk nekā 22 miljoni eiro. Uz šo problēmu jau vasarā norādīja alus nozare, kad tika pieņemts politisks lēmums samazināt akcīzi stiprajam alkoholam.

Latvijas Alus darītāju savienības ieskatā ir jāatgriežas pie 2019. gada sākuma likmēm un nākamās pārmaiņas jāplāno vismaz trīs gadu periodā, laikus apzinot situāciju kaimiņvalstīs, nevis haotiski reaģējot.