Norāde uz Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) bija galvenais moments Ģenerālprokuratūras skaidrojumā, kāpēc tā 28. janvārī sapulcinājusi visu Latvijas izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus uz darbošanos, kas ļoti atgādināja jau gandrīz divus gadus kā slēgtās ABLV Bank ieņemšanu triecienā.
Paskaidrojums par izlūkdienestu ir labs ar to, ka vairāk nekas tad nav jāskaidro. Ģenerālprokuratūrai pašai tas nav jāzina, kā, no kā un kāpēc tieši tagad FID rīcībā nonākusi informācija par piecus līdz divus gadus seniem notikumiem. Savukārt FID savus informācijas avotus un apsvērumus neatklās tik ilgi, kamēr vien tas pastāvēs kopā ar valsti, kuras likumos šāda kārtība precīzi aprakstīta.
Izlūkdienesta statuss nav garantija, ka visa tā rīcībā nonākusī informācija ir patiesa jeb zem informācijas maskas nav paslēpta dezinformācija. Varbūt Ģenerālprokuratūrai tik vien tā darba, kā legalizēt izlūkdienesta iedoto informāciju vismaz tiesai vai arī plašākai sabiedrībai atklājamā formā, bet varbūt nāksies pašiem atrast vai izdomāt kaut ko, lai attaisnotu šonedēļ maksimāli uzkrītoši veiktās darbības ABLV Bank un ap to.
Pagaidām Ģenerālprokuratūra priecājas par procesu, atstājot pilnīgi atklātu atbildi uz jautājumu, vai rezultāts būs kaut cik atbilstošs ar procesu saceltajam troksnim. Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma saskaitījusi janvāra pēdējās dienās veiktās procesuālās darbības - ne mazāk kā 30 kratīšanu un personu aizturēšanu Latvijā, atstājot iespēju Baltkrievijas amatpersonām pašām pateikt, ko tās pēc Latvijas lūguma paveikušas savā valstī. Viņa izmantoja izdevību publiski pateikties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts policijai un Finanšu policijai. G. Biezuma pauda, ka veiktās darbības esot paraugs sadarbībai starp dažādām iestādēm. Ne iestādes statusā, bet toties uzmanības centrā nolikta bija pretterorisma vienība Omega - vīri melnās maskās, kas vismaz pēc fotoreportāžām varēja radīt iespaidu, ka ABLV Bank bija jāieņem. Īstenībā nekā tāda nebija. Izmeklēšanu virzošā prokurora Daiņa Šteinberga vārdiem runājot, «tas nebija saistīts ne ar kādiem drošības apsvērumiem», bet «lai vienkārši nodrošinātu kārtību bankas ēkā». No šāda paskaidrojuma izriet, ka Omega pieaicināta nebūt ne kārtības, bet publicitātes veicināšanai. Tas izmeklētāju ziņā, kādā veidā publicitāte palīdzēs viņiem apstiprināt vai aizvietot FID sniegto informāciju.
Lietas būtība esot tāda, ka grupa no Latvijai un citām valstīm piederīgiem pilsoņiem nogādājusi Krievijā un Baltkrievijā izkrāptu naudu uz Latviju pa maršrutu vispirms uz klasiskajiem ofšoriem un tālāk uz Lielbritānijā un Kiprā reģistrētu firmu kontiem ABLV Bank. Konkrētā shēmošana ritējusi ABLV Bank pastāvēšanas pēdējos gados līdz 2018. gada februārim, bet pēc tam grupas dalībnieki plānojuši, kā izķeksēt no bankas tur palikušo naudu. Bankā un ap banku bijuši darbinieki, kas šādus darījumus kārtojuši un devuši padomus citiem grupas locekļiem, kā darījumus noformēt tā, lai tie nepiesaistītu kontrolējošo iestāžu uzmanību. Bankas darbinieku ķēdīte septiņu cilvēku sastāvā sniegusies līdz bijušajam valdes loceklim, kam tagad aizdomās turētā statuss. Pavisam aizdomās turamo sarakstā iekļautas 12 personas, no kurām četras ir ārvalstnieki. Diviem cilvēkiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, viens cilvēks aizturēts vakar, un prokurori vēl nevarēja pateikt, kādus drošības līdzekļus viņi prasīs. Tas ļauj pieņemt, ka kriminālprocesā iesaistīto skaits un statusi tuvākajās dienās vēl var mainīties.
***
Oficiāli
Kas tas tāds - Finanšu izlūkošanas dienests:
dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;
saskaņā ar 2018. gada 1. novembra likumu Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā no 2019. gada 1. janvāra Finanšu izlūkošanas dienesta institucionālo pārraudzību Ministru kabinets īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību;
dienests savā darbībā ir neatkarīgs, tāpēc pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem.