Ierēdņu barošanu aizsedz ar plēšanos

Ministru prezidenta Valda Dombrovska izprovocēta plēšanās starp Valsts kanceleju un ministrijām aizvieto valsts pārvaldes reformas un darbu pie 2011. gada budžeta projekta.

Vakar tika publiskots un smagi kritizēts Valsts kancelejā sagatavotais valsts funkciju izvērtējums. Ja var ticēt ministriem, ar pilnīgu izgāšanos beidzies darbs, kas tika pieteikts kā viens no svarīgākajiem šajā gadā. Aģentūras LETA arhīvs, lūk, glabā ar 14. janvāri datētu Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkojumu visiem ministriem līdz 1. februārim vērtēt un samazināt valsts veicamo funkciju saturu un skaitu. Tūlīt pat noskaidrojās, ka ministri savu priekšnieku kolektīvi ignorē – labi, ja atrakstījās, ka nekādu samazināmu funkciju viņu ministrijās un to padotības iestādēs nav. V. Dombrovskis izlikās šo gadījumu nepamanījis un 31. maijā pavēlēja nodibināt Funkciju izvērtēšanas vadības grupu, lai tā uzklausītu ministriju u.tml. iestāžu informāciju par to, ko tās dara un vai tās savus darbus varētu paveikt lētāk. Vakar šī grupa darīja zināmu, kā, pēc tās domām, varētu samazināt atsevišķu ministriju un iestāžu izdevumus 2011. gadā pavisam par 79,3 miljoniem latu jeb aptuveni 1/5 no tā, par cik būtu jāsamazina valsts 2011. gada budžeta deficīts. Līdz ar to atklājas, ka V. Dombrovska valdība neatstās mantojumā nākamajai valdībai pat ne valsts iestāžu darba izvērtējumu, nemaz nerunājot par iesāktām vai izplānotām valsts aparāta reformām un vērā ņemamu 2011. gada valsts budžeta projektu.

Nekādas izdevumu samazināšanas nepieļaut gatavie V. Dombrovska valdības ministri dara tieši to pašu, ko V. Dombrovska valdības pirmsākumos darīja bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrs V. Dombrovskis. Ministram V. Dombrovskim tad bija jāatskaitās Ministru prezidentam V. Dombrovskim un finanšu mistram Einaram Repšem par valsts izdevumu samazināšanu par 40%, kas sakarā ar ministrijas likvidēšanu šķita pat viegli paveicams uzdevums. Tomēr pērnā gada 27. aprīlī Neatkarīgā pastāstīja, ka pēc abu V. Dombrovsku un E. Repšes īpašās matemātikas 40% samazinājums no likvidējamās ministrijas 22 012 746 latu budžeta esot tieši 1 466 604 lati. Proti, ministrs V. Dombrovskis esot rīkojies atbilstoši V. Dombrovska valdības 2009. gada 31. marta sēdes protokollēmuma 56. paragrāfa otrā punkta pirmajam apakšpunktam par izdevumu sadalīšanu samazinājumam pakļaujamos un nepakļaujamos. Samazinājumam nepakļaujamie izdevumi bija izdevumi valsts parādu atmaksai, Latvijas dalības maksas Eiropas Savienībā un NATO "un citi" izdevumi. Tajos "un citos" izdevumos Ministru prezidents V. Dombrovskis esot atļāvis sev un citiem ministriem iekļaut jebkurus izdevumus, ja vien tie ir "informācijā norādītie" izdevumi. Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrija patiešām bija informējusi, ka par samazināmiem izdevumiem atzīst naudu, ar kuru bija plānots no 1. septembra apmaksāt pusdienas otro klašu skolēniem, bet par nesamazināmiem – izdevumus likvidējamās ministrijas un ap ministriju aplipušo centru, fondu un inspekciju darbinieku pārsēdināšanai citu ministriju un iestāžu sastāvā, kuras draudzīgi sadalīja vairāk nekā 20 miljonus latu šo ierēdņu algošanai.

Ministru prezidenta un ministra V. Dombrovska vara beidzās līdz ar ierēdņu pārsēdināšanu. Pirmkārt, SVF nepieņēma viņa īpašo matemātiku, ka

1 (viens) no 20 esot 40% no

20. Valsts izdevumus nācās samazināt reāli, kas arī tika izdarīts uz pensiju samazināšanas rēķina. Otrkārt, V. Dombrovskis nav diktators, kurš savā ministrijā drīkstēja rīkoties tā, kā nedrīkst rīkoties citi ministri savās ministrijās. V. Dombrovska valdības ministri rīkojas tieši tāpat, kā bija rīkojies ministrs V. Dombrovskis, kas arī ir viņa valdības stabilitātes pamats.

Ministru kolektīvais boikots V. Dombrovska 14. janvāra rīkojumam tika ņemts vērā tādējādi, ka Ministru prezidents vairs neprasa no ministriem nekādus priekšlikumus par valsts izdevumu un budžeta deficīta sama-

zināšanu 2011. gadā. "Neviens mums nav neko prasījis," Neatkarīgajai apliecināja iekšlietu ministre un premjera partijas Jaunais laiks pārstāve Linda Mūrniece. "Nav notikuši ministru semināri par nākamā gada budžetu, kā tas bija pieņemts citus gadus. Neviens neprasīja no ministrijām budžeta ciparus, ko tās uzskata par nepieciešamiem un iespējamiem nākamajā gadā. Bet nozaru ministriju redzējums ir visa pamats," viņa uzsvēra.

Tādējādi faktiski nenotiek darbs pie nākamā gada budžeta projekta. "Mēs nevaram pateikt nekādus ciparus," atbildēja Finanšu ministrijas preses pārstāve Baiba Melnace uz Neatkarīgās jautājumu, cik liels būs nākamā gada budžeta deficīts. Viņa tomēr zināja teikt, ka samazinājums par aptuveni 400 miljoniem latu nebūšot samazinājums par 400 miljoniem latu. Līdzīgi kā ar 2009. gada pavasara atskaitīšanos par 40% samazinājumu, valdība pēc savas īpašās matemātikas ziņošot SVF par 400 miljonu samazinājumu un neziņošot par citu izdevumu palielinājumu.

Lai neatklātu kreditoriem pārāk daudz par V. Dombrovska īpašo matemātiku, budžeta projekta vietā klajā tika laists Valsts kancelejas projekts ministriju izdevumu samazināšanai un ministriju atbildes reakcija uz to. Tādējādi tiek izpildīts vēl senāks E. Repšes 2002. gada novēlējums "pamodināt ministros zvērus", kuru priekšnesumiem jāizklaidē sabiedrība līdz Saeimas vēlēšanām. Valdošās partijas droši vien cer, ka tagad vairāki simti tūkstoši valsts tieši un ar valsts pasūtījumiem pastarpināti algotu cilvēku dosies balsot par ministriem, kuri tik skaļi protestē pret savu nozaru budžetu samazināšanu. Darbiniekiem tiek radīts iespaids, ka budžeta izdevumus varētu pat nesamazināt un ka tad arī viņu ienākumi nesaruks.

***

KĀ SAUC, TĀ ATSKAN: MINISTRIJAS PRET VALSTS KANCELEJU UN MINISTRU PREZIDENTS VISAM PA VIDU

Baiba Pētersone, Valsts kancelejas direktores vietniece, valsts funkciju izvērtēšanas grupas vadītāja:

– Man nebija nekādu ilūziju, ka ministrijas reaģēs savādāk, nekā tās pašlaik tiešām reaģē. Mēs labi sapratām, ka nav iespējams pieņemt nevienu nesāpīgu lēmumu par valsts izdevumu samazināšanu. Ministriju atbilde ir tāda, ka Valsts kanceleja nedrīkstot neko teikt par ugunsdzēsējiem, jo mēs neesam nodzēsuši nevienu ugunsgrēku. Šādu aizliegumu virkni var turpināt bezgalīgi un galu galā nonākt līdz vienam visus apmierinošam lēmumam par Valsts kancelejas likvidēšanu. Tomēr tas neatrisinās budžeta deficīta samazināšanas problēmas. Ir beidzot jāpaveic reformas, kas kavējas, par spīti visām 2008.–2009. gada runām par krīzi un valsts izdevumu samazināšanu. Lai cik tas skumji būtu, reformas notiek gandrīz vienīgi tad, kad naudas patiešām nav. Tieši to un neko citu norādīja valsts funkciju izvērtēšanas grupa.

Linda Mūrniece, iekšlietu ministre:

– Nav iespējams veikt nekādas reformas viena divu mēnešu laikā līdz Saeimas vēlēšanām un varas nodošanai jaunai valdībai. Es negribu atstāt tai mantojumā šādu cilvēku tracināšanas dokumentu, pat ja tas ir tikai papīrs, ko neviens neņems vērā. Papīrs ir domāts tikai tam, lai attaisnotu Valsts kancelejā iztērēto naudu it kā par "pārvaldes kapacitātes celšanu".

Didzis Gavars, veselības ministrs:

– Piedāvājums nākamajā gadā samazināt veselības nozares budžetu ir vai nu nepieļaujama nekompetence, vai bezkaunīgs cinisms. Veselības nozarei piešķirt līdzekļus nevis pēc vajadzībām, bet pēc pārpalikuma principa nozīmē aiz skaitļiem neredzēt cilvēkus, kuri jau tagad saņem tikai veselības aprūpes minimumu.

Ints Dālderis, kultūras ministrs:

– Valsts kancelejas vadībā veiktais valsts funkciju izvērtējums un uz tā bāzes tapušais ziņojums par valsts budžeta finansējuma samazinājumu dažādās nozarēs ir nekompetenti sagatavots teorētisks dokuments, kura ieviešana dzīvē nav iespējama. Līdz ar to Kultūras ministrija to neuzskata par apspriešanas vērtu.

Imants Lieģis, aizsardzības ministrs:

– Valsts funkciju auditoru ziņojums par iespējām taupīt aizsardzības sistēmā ir neprofesionāls, un tas robežojas ar kaitniecību drošības jomā. Dokumenta autors – Valsts kanceleja – būtu likvidējams, tādējādi ietaupot finanšu līdzekļus un cilvēku štata vietas, jo šā nekvalitatīvā dokumenta tapšana skaidri parāda, cik šī institūcija ir nepieciešama.

Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents:

– Ne jau Reformu vadības grupas darba grupa noteiks, ko mazināt vai reformēt, bet tieši ministriju kā nozaru vadībām ir jāpauž savs racionāli argumentēts redzējums, un tikai no ministriju redzējuma varēs sākt veidoties tās aprises, kuras šī valdība varēs atstāt kā diskutējamos priekšlikumus nākamajai valdībai, kura tad arī lems, kāds būs 2011. gada budžets.