Tirgotāji skaidro: pieci iemesli, kāpēc pārtikas cenas 20 gadu laikā teju dubultojušās

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus – jau 25 gadu garumā. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecībā tiek ņemts vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā konkrētajā cenu novērošanas laikā.

Ja vērtē cenu tendences pārtikai kopumā, tad pēdējo 20 gadu laikā visiem produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Visā pasaulē 20 gadu laikā pārtikas cenas vidēji aug par 2,6% gadā.

Latvijā lielākie cenu lēcieni bija 2008. un 2012.gadā. Pēc tam cenas pamazām sāka stabilizēties ar lejupejošu tendenci. Arī pērn ir palēninājusies pārtikas cenu inflācija, tomēr izmaiņas ir tikai īslaicīgas, un sagaidāms, ka atsāksies regulāra ierastā cenu augšupejas tendence. Visā pasaulē palielinās gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Kā pētījusi Apvienoto Nāciju organizācija, 2019.gadā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Globālās prognozes licina, ka pārtikas cenas palielināsies no 1,5% līdz 2,5%. Paredzams, ka piena produktu cenas pieaugs no 1,5% līdz 2,5%, dārzeņu cenas - līdz 1%, svaigu augļu cenas no 1% līdz 2%, graudaugu un maizes izstrādājumu cenas no 2% līdz 3%, liellopu un teļa gaļas cenas no robežās līdz 1%, mājputnu cenas cenas pieaugs par 0,5% līdz 1,5%, bet cūkgaļas cenas - par 1,5% un 2,5%.

Pieci cēloņi augstākām pārtikas cenām

Pārtikas cenu inflācijai pasaulē ir pieci cēloņi, kas ilgtermiņā paaugstinās pārtikas cenas. Ir arī īstermiņa faktori, kas ietekmē piedāvājumu un pieprasījumu. Tie ietver laika apstākļus, dzīvnieku slimības un katastrofas. Cenas laika gaitā paaugstinās šo iemeslu dēļ:

1.Augstās naftas cenas palielina pārvadāšanas izmaksas. Pārtika tiek transportēta lielos attālumos. Degvielas cenas kāpums noris apmēram sešas nedēļas pēc naftas ieguves izmaksu pieauguma.

Naftas cenas ietekmē arī lauksaimniecību. Naftas blakusprodukti ir nozīmīga mēslojuma sastāvdaļa. Tas savukārt veido 20% no graudu audzēšanas izmaksām. No 2001. līdz 2007. gadam augstās naftas cenas palielināja kukurūzas, kviešu un sojas pupu audzēšanas izmaksas par 40%.

2. Klimata izmaiņas rada ekstrēmākus laika apstākļus. To cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas aiztur siltumu, izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanos. Karstais gaiss absorbē vairāk mitruma - līst mazāk, ūdens no ezeriem un upēm iztvaiko, bet zeme izžūst. Kad līst lietus, lielākā daļa ūdens aiztek pa izkaltušo zemes virskārtu, tā vietā, lai uzsūktos. Tas savukārt rada plūdus.

3. ASV valdība subsidē kukurūzas ražošanu biodegvielai. Tas izslēdz kukurūzu no pārtikas piegādēm, paaugstinot cenas. Tagad Amerika 40% no savas kukurūzas ražas izmanto etanola ražošanai. Tas ir vairāk par 6% nekā 2000. gadā.

4. Pasaules Tirdzniecības organizācija ierobežo subsidēto kukurūzas un kviešu daudzumu, ko valstis var pievienot pasaules krājumiem. ASV, Eiropas Savienība un dažas jaunattīstības valstis nopietni subsidē savas lauksaimniecības nozares. Šo valstu lauksaimnieki saņem negodīgas tirdzniecības priekšrocības. PTO ierobežo krājumus, lai pazeminātu šo robežu. Bet tas arī samazina pieejamo pārtikas daudzumu un palielina pārtikas cenu svārstības.

5. Cilvēki visā pasaulē sāk patērēt vairāk gaļas pārtikā, jo kļūst pārticīgāki. Mājlopu barošanai nepieciešams vairāk graudu, nekā ikdienas maltītēm, kuru pamatā ir graudi. Lielāks gaļas pieprasījums nozīmē augstākas graudu cenas. Kā secina ASV eksperti, laika gaitā to varētu kompensēt zemāks pieprasījums pēc gaļas un piena produktiem.

Cenas Rīgas veikalu plauktos

Piena produktu grupā salīdzinot cenas pēdējo dažu gadu laikā, vidējā cena nedaudz pieaugusi pienam (no 0.91 eiro 2017.gada janvārī uz 0.99 šī gada janvārī), savukārt kefīram tā pieaugusi mazāk un salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pat par 0,01 zemāka vidējā cena), līdzīgi tas ir arī skābajam krējumam un saldajam krējumam, biezpiena sieriņiem. Svārstības vērojamas sviestam (trīs iepriekšējoa gados: eiro 2.47; 2.45; 2.42 par 200 g paciņu un 2.27 šogad jeb vidēji par kg - eiro 12.35; 12.25; 12.10 un 11.35), salīdzinot ar pērno gadu, janvārī cena ir par 0.15 zemāka. Divām populārām siera šķirnēm (no dažādiem ražotājiem) vidējā cena kāpusi - par kilogramu “Holandes” siera vidēji jāmaksā eiro 7.06, vēl vairāk cena kāpusi “Krievijas” sieram (no 7,04 pērn uz 7.79 eiro šogad).

Gaļas produktiem salīdzinot vidējās cenas, vistas gaļa palikusi aptuveni iepriekšējā gada līmenī (cena par kg nesadalītam putnam pērnā gada sākumā 2.64 eiro, šogad - 2.63 eiro), janvārī nedaudz samazinājusies cena gaļas pārstrādes produktiem - cīsiņiem, sardelēm, bet kāpusi doktordesai, sasniedzot 5,03 eiro par kg.

Olām (M, 10 gab.) pērn bija pakāpusies vidējā cena - no 1,37 uz 1,64 eiro. Šogad janvārī vidējā cena ir nedaudz mazāka - 1.58. Savukārt majonēzes cena palikusi praktiski nemainīga - 0,73 eiro par 250 g paciņu.

Maize un labības izstrādājumi. Kāpusi vidējā cena gan baltmaizei (sasniedzot 0.54 eiro ar 300g kukulīti), gan rupjmaizei (ssaniedzot 0.79 par puskukulīti). Par 0.15 eiro kāpusi cena auzu pārslām, griķiem kāpums lielāks - no 1.84 uz 2.07 eiro par kg. Kviešu milti arī kļuvuši nedaudz dārgāki, sasniedzot vidējo cenu 1.79 par kg. Par dažiem centiem kļuvuši dārgāki makaroni, bet pelēkiem zirņiem cena pieaugusi manāmāk - no 1.42 pērn uz 1.79 eiro par kg janvārī. Par gandrīz 0.30 eiro kļuvusi dārgāka arī manna.

Augu valsts produktu grupa. Janvāri nedaudz augusi cena āboliem (no 0,62 eiro par 1 kg uz 0.83) un bumbieriem (no 1,27 eiro 1 kg uz 1,42). Banānu vidējā cena pieaugusi aptuveni par 0.10 eiro kg salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Apelsīnu cena saglabājusies praktiski nemainīga pēdējo dažu gadu laikā. Dārgāki kļuvuši mandarīni, kivi un citroni (sk. tabulu). Salīdzinši liels vidējās cenas pieaugums ir šampinjoniem - ja iepriekšējā gadā to cena svārstījās ap 1.50 eiro, tad šogad pārsniedza divus eiro par kg - 2.19 eiro.

Vidējās cenas svārstības ir nelielas citiem dārzeņiem - par 1 kg kartupeļu, burkānu, kāpostu un sīpolu jāmaksā aptuveni tikpat kā iepriekš.

Eļļa. Nedaudz dārgāka kļuvusi saulespuķu eļla, par 1 litu eļlas jāmaksā 2.47 eiro (iepriekš ap 2.35). Pavisam nedaudz samazinājusies vidējā cena rapšu eļļai - no 2.33 uz 2.29 eiro.

Dzērieni un sulas. Pieaugusi vidējā cena maltai kafijai - par 250 g paciņu vidēji jāmaksā 3.34 eiro. Arī nedaudz vairāk jāmaksā par tēju (iepakojums ar 20 tējas maisiņiem) - no 1,49 uz 1.67 eiro. Dzeramajam ūdenim vidējās cenas praktiski nav mainījušās. Cena “Rīgas šampanietim” janvārī 4.90 eiro par 750 ml pudeli (pērn - 4.93 eiro). Pieaugusi cena par limonādes pudeli - 1,5l iepakojums maksā 1.13 eiro. Dārgākas kļuvušas arī sulas - multivitamīnu sulas vidējā cena ir 1.57 eiro un tomātu - 1.55 eiro par 1 litru sulas.

 

Abonē