Gaļa, augļi, dārzeņi: par kuriem produktiem iedzīvotāji vēlas maksāt mazāk?

© Publicitātes foto

“Maxima Latvija” veiktajā aptaujā par produktiem, kurus iedzīvotāji vēlētos par samazinātām cenām, vidēji 80% respondentu norādīja, ka vēlas samazinātas cenas piena produktiem, svaigai gaļai, kā arī augļiem un dārzeņiem. Papildus šiem produktiem iedzīvotāji samazinātas cenas vēlas arī zivīm un jūras veltēm, kā arī mājsaimniecības precēm.

“Priecē, ka cilvēki arvien vairāk seko līdzi savam uzturam un zemākas cenas vēlas veselīgu produktu kategorijās, kas liecina par vēlmi savu ikdienas ēdienkarti redzēt sabalansētu. “Maxima Latvija” jau pirms vairākiem gadiem aktīvi iestājās par PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kas arī nesa ievērojamus rezultātus - ik gadu kopš likuma pieņemšanas 2018. gada 1. janvārī šo produktu patēriņš ir audzis par vairākiem desmitiem procentu. Ticam, ka vēl lielāku efektu dotu PVN likmes samazināšana arī citām pārtikas precēm, bet jau tagad aktīvi strādājam pie tā, lai zemas cenas piedāvātu pircējiem nozīmīgās kategorijās, efektivizējot iekšējos uzņēmuma procesus,” stāsta Viktors Troicins, “Maxima Latvija” valdes loceklis.

Piena produktu kategorijā dominē iecienīti brokastu produkti, TOP 3 preču samazināšanas sarakstā ierindojot sieru, biezpienu un pienu. No gaļas produktiem ar pārliecinošu pārsvaru zemāku cenu svaigajai gaļai vēlētos 88% respondentu, kam seko gaļas izstrādājumi - žāvēta gaļa, desa un cīsiņi. Savukārt uzkodu un saldumu kategorijā par izdevīgāku cenu respondenti vēlētos iegādāties galvenokārt riekstus un šokolādi, bet kā mazsvarīgāko min čipsu cenu.

Salīdzinoši mazāka ir aptaujāto interese par dzērienu cenu samazinājumu. Tikai 7% respondentu norādījuši, ka vēlētos samazinātu cenu atspirdzinošajiem dzērieniem, bet 13% atzīmējuši, ka vēlētos izdevīgāk iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas varētu būt skaidrojams ar nesenām izmaiņām nodokļu politikā.

*Aptauja par cenu samazināšanu norisinājāsno 2020. gada 16. līdz 23. janvārim un tajā piedalījās 1250 respondentu.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.