Maizes kukulītis jau pēc mēneša maksās vismaz divus trīs santīmus dārgāk nekā patlaban, jo pēc šā gada sausuma strauji pieaugusī labības cena izraisa ķēdes reakciju – industriālajiem patērētājiem dārgāki kļuvuši milti un jau pavisam drīz maizes ceptuves par pāris santīmiem uz kukulīti cels arī maizes cenu, ceturtdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
"Līdz šim maizes ceptuves lielās konkurences dēļ izejvielu sadārdzinājumu neiekļāva cenā. Milti noteikti būs pēdējais piliens, kas liks celt cenu," laikrakstam atzinis Latvijas lielākā maizes ražotāja a/s "Hanzas maiznīcas" mārketinga un tirdzniecība direktors Edijs Vegners.
Jau augusta vidū AS "Dobeles dzirnavnieks", bet kopš trešdienas arī AS "Rīgas dzirnavnieks" jūtami cēluši miltu cenu, informē LA. Abi ir lielākie Latvijas miltu tirgus spēlētāji. "Dobeles dzirnavnieks" cenu pacēlis par vidēji 15 – 25 latiem par tonnu, bet "Rīgas dzirnavnieks" – vidēji par 25%. Pirmajam cenas kāpumam septembra vidū un oktobra sākumā sekos nākamais, laikrakstam atzinuši abu uzņēmumu vadītāji.
"Graudu cena veido aptuveni 80% no miltu cenas. Pērn augustā – septembrī viena tonna kviešu maksāja 70 – 90 latus, bet patlaban 130 – 150 latus. Jāņem vērā, ka patlaban esam nopirkuši pusi no vajadzīgā daudzuma. Nezinām, kas notiks tālāk. Miltu cenu celsim septembra vidū vai oktobra sākumā, jo ar zaudējumiem darboties nevaram," LA sacījis "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.
"Rīgas dzirnavnieks" ģenerāldirektors Sandis Jansons pastāstīja, ka patlaban milti no aizvadītā gada graudu ražas tiek sajaukti ar šā gada produktu attiecībā 1:1. Viņš vērsa uzmanību, ka patlaban vēl nav sasniegts 2008. gada cenas līmenis, kad graudu audzētājiem par tonnu labības maksāja 170 – 180 latus. Savukārt Dominieks norādīja – kulšanas sākumā graudi uz lauka bija nobrieduši dabiskā veidā, tāpēc tos uzreiz varēja malt. Visticamāk, ka pārstrādes uzņēmumi papildu peļņu nodrošina arī no aizvadītā gada ražas, kad graudi maksāja daudz lētāk.
Lielo ceptuvju pārstāvji konkrētus skaitļus laikrakstam nosaukt atteicās, tomēr uzsvēra – cena maizei noteikti kāps. Lielās ceptuves līgumu ar miltu ražotājiem slēdz uz gadu, un tas beigšoties septembra vidū ("Hanzas maiznīcas") vai oktobrī ("Fazer maiznīcas"). Līdz tam laikam miltu cena nemainīšoties, tikpat maksās arī maize lielveikalos. "Maizes pašizmaksā miltu īpatsvars veido 10,9% un var izrēķināt, cik lielu īpatsvaru tas veido maizes cenā. Dārgāka ir palikusi arī gāze un iepakojuma materiāli. Mēs tomēr visu laiku paturam prātā, cik maizes klaipiņš maksā veikala plauktā," norāda SIA "Fazer maiznīcas" sabiedrisko attiecību vadītāja Baiba Gulbe. Pircējiem ir jābūt gataviem, ka mazo ceptuvju piedāvājums dārgāks var kļūt agrāk nekā lielražotājiem.
Ekspertu prognozes apstiprina arī vortālā "ami.de" publicētā informācija par pārtikas kviešu sadārdzinājumu Vācijā – vakar viena tonna pārtikas kviešu maksāja 200 eiro (aptuveni Ls 140) – par 75% vairāk nekā pērn šajā laikā. Vācijā gan maizes kukulītis maksā aptuveni 3 eiro (2,10 latus) – divas trīs reizes dārgāk nekā Latvijā, ziņo LA.