Cieši cita aiz citas Latvijas mežos rindojas kailcirtes, katrā no tām atstāti daži koki, kas mēdz ātri vien nokalst vai izgāzties: par meža labklājību atbildīgie joprojām nespēj vienoties, kā pareizāk apsaimniekot zaļo bagātību. Ciršanas apjomi joprojām turpina augt.
Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz 31. jūlijam izsniegtas ciršanas atļaujas 13,4 miljoniem kubikmetru meža koksnes, un tas ir par 2,62 miljoniem vairāk nekā pērn šajā pašā periodā. Pieaugums vērojams arī, rēķinot atsevišķi jūliju, turklāt tieši valstij piederošajos mežos ciršanas apjoms salīdzinājumā ar jūniju audzis uz pusi un ir 580 000 kubikmetru.
Intensīvajai Latvijas mežizstrādei proporcionāli aktīvas ir arī debates par mežu apsaimniekošanas kvalitāti un ilgtspēju. Skarba vārdu pārmaiņa šajā jautājumā dienestu starpā sākās uzreiz pēc tam, kad valdība atļāva teju dubultot izciršanas apjomus, reaģējot uz tukšumu valsts budžetā un kokrūpnieku aicinājumiem glābt nozari. Tas sakrita ar Latvijas valsts mežu ciršanas metodikas maiņu no "maz un bieži" uz "daudz un reti", proti, vairāk kailciršu tiek koncentrēts vienuviet. Protams, daudzi izcirsti laukumi, atdalīti ar plānām meža strēmelēm, neizskatās pārlieku pievilcīgi. Taču šādu politiku uzņēmums pamato galvenokārt ar ekonomiskiem aprēķiniem – Latvijai taču vajadzīga nauda un cilvēkiem darbs.
Vides ministrija aicinājusi cirtējus plašāk vērtēt ietekmi uz vidi, jo nepieciešams saprast, kā daudzās līdzās esošās kailcirtes ietekmēs meža veselību ilgtermiņā. Valsts mežu dienests tikmēr jau paziņojis, ka ar cērtamajiem apjomiem viss kārtībā, taču tieši piekoptais ciršanas veids, rindojot cirsmas citu aiz citas, ir drauds mežam ilgtermiņā un nepieņemams sabiedrībai. To, ka šis oficiālais viedoklis nav mainījies, Neatkarīgajai apstiprina Ziemeļkurzemes virsmežzinis Uldis Frīdenbergs.
Taču nav noslēpums, ka dienesta darbinieku uzskati šajā jautājumā ir pretrunīgi.
Savu vārdu teikuši arī starptautiski atzītā meža apsaimniekošanas kvalitātes sertifikāta FSC dalītāji – kompānija SmartWood. Latvijas valsts mežiem sertifikāts ir atņemts, kas tagad rada zināmus sarežģījumus koksnes un tās izstrādājumu tirgotājiem. Auditori radikālo lēmumu pamato ar faktu, ka struktūrvienība LVM mežs īsteno zemsedzi un augsni degradējošas mežsaimniecības operācijas. Daudzviet esot konstatēti būtiski zemsedzes bojājumi. Cirsmu izstrādei un kokmateriālu transportam konstatētas atkāpes no tehnoloģiskajiem koridoriem.
Uzņēmums Latvijas valsts meži auditoru secinājumiem nepiekrīt un norāda uz viņu kompetences trūkumu: "Pilnīgi nepieņemama ir auditoru plaši piemērotā prakse – vispārināt līdz valsts mērogam secinājumus, balstoties uz vienu nobrāztu koku vai tamlīdzīgu "pārkāpumu", un tālāk uz šiem secinājumiem balstīt neizpildāmu prasību izvirzīšanu uzņēmumam, kuru realizācija saistītos ar nopietna mēroga tautsaimnieciskām sekām."
Sertifikātu atgūs
Tomēr FSC sertifikāts Latvijai ir nepieciešams, un, par labāko veidu, kā to atgūt, panākta vienošanās ar kokrūpniekiem. Proti, tuvākajos mēnešos tiks izstrādāts Latvijas nacionālais standarts, un starptautiskie sertifikāti (gan FSC, gan PEFC, kas tiek pat augstāk vērtēts) tiks prasīti un, cerams, arī saņemti, balstoties uz pašmāju kritērijiem.
Taču darba metodes vismaz pagaidām Latvijas valsts meži mainīt negrasās, jo cirsmu koncentrēšanā (daudzas kailcirtes vienuviet) neko nosodāmu nesaskata. Uzņēmuma pārstāvis Tomass Kotovičs Neatkarīgajai uzsver, ka šis ir likumīgs saimnieciskās darbības paņēmiens. Turklāt, no saimnieciskā viedokļa, nav pieļaujams 75 procentos valsts meža platību samazināt koksnes audzēšanas ātrumu.
Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss epopeju ar sertifikāta zaudēšanu dēvē par neveiksmīgu apstākļu sakritību – auga ciršanas limiti, tika mainīta ciršanas metode, ekonomiskās intereses sadūrās ar vides interesēm. Taču kopumā Latvijas valsts mežu piekoptā politika esot vērtējama kā ilgtspējīga.
Attiecībā uz ciršanas metodi tā, pēc K. Klausa domām, iespējams, jāizvērtē. Ja, saskaitot visus plusus un mīnusus, labāka izrādītos vecā, varbūt vērts pie tās atgriezties. Zaudēto sertifikātu Latvija drīzumā atgūšot, bet pagaidām ražotāji varot izlīdzēties, iepērkot sertificēto koksni citās valstīs. Tas gan ir dārgāk.