Rīgas tirgos āboli šobrīd maksā dārgāk nekā siltumnīcās audzētās kultūras – tomāti un paprika. Par Balto dzidro kilogramu Vidzemes tirgus pārdevēji prasa 1,50 latus, par rožāboliem
Rīgas Centrāltirgū – 1,20 latus. Tas ir aptuveni par 50 līdz 70 procentiem dārgāk nekā pērn šajā pašā laikā.
Jau rudens āboli
Saltā ziema un karstā vasara kaitējusi daļai Latvijas augļudārzu – tajos raža šogad ir mazāka nekā pērn. Arī Rīgas tirgos šobrīd galdi nelūst no ābolu pārpilnības. Āboli lielākoties tiek pārdoti kopā ar citiem augļiem, un tikai atsevišķi pārdevēji vilina pircējus ar plašu ābolu šķirņu klāstu. Vidzemes tirgū Baltos dzidros vakar varēja nopirkt par 1,20 līdz 1,50 latiem kilogramā, īpaši saldās Konfetnaja šķirnes ābolu kilograms maksāja 1,40 latus kilogramā. Rožābolu cena turējās ap 1,50 latu kilogramā, bet Melba – 0,60 līdz 1,00 lata robežās. Vakar Vidzemes tirgū varēja nopirkt jau arī rudens šķirnes Antonovka ābolus. Rīgas Centrāltirgū, kur ābolu pārdevēju vairāk, arī cenas vakar bija nedaudz zemākas nekā Vidzemes tirgū – rožābolu kilograms maksāja 1,20 latus, Baltie dzidrie – no 0,80 līdz 1,00 latam kilogramā. No Lietuvas (vismaz tā apgalvoja pārdevēji) atvestie āboli maksāja 0,70 latus kilogramā. Pie atsevišķiem pārdevējiem neizskatīgus un mazus ābolīšus varēja atrast arī par 40 santīmiem kilogramā.
Labākās ražas Kurzemē un Zemgalē
Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers Neatkarīgajai apstiprināja, ka šogad ābolu cenas ir augstākas nekā pērn. Pēc viņa teiktā, tas vairāk ir saistīts ar ābolu mazo ražu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Polijā. No šīm valstīm Latvijā tiek ievests diezgan daudz ābolu – pērn par vairāk nekā 2 miljoniem latu, šā gada pirmajos mēnešos – vairāk nekā par 1 miljonu latu. 2009. gadā no Lietuvas Latvijā tika ievesti āboli par 760 tūkstošiem latu, no Polijas – par 1,6 miljoniem latu, liecina CSP informācija.
Latvijā kopumā ābolu raža, pēc J. Zilvera teiktā, esot tāda pati kā pērn, pa reģioniem gan tā atšķiras. "Tajās vietās, kur pērn ābeles bija ābolu pārpilnas, šogad raža ir mazāka, un otrādi," sacīja
J. Zilvers. Labāka ābolu raža šogad ir Kurzemē un Zemgalē, bet sliktāka Vidzemē un Latgalē. Daļai neizturīgāko ābeļu šķirņu iepriekšējā ziema bija par saltu – ziedpumpuri nosala. "Atsevišķās vietās arī ābeļu ziedēšanas laiks ilga tikai trīs dienas. Bites nepaspēja ziedus apputeksnēt," skaidroja J. Zilvers.
Zemnieku saimniecībā Eglāji Milzkalnē ir viens no skaistākajiem Latvijas ābeļdārziem, kurā aug ap 30 dažādu šķirņu ābeļu. Saimnieks Guntis Ofkants Neatkarīgajai atzina, ka šogad par ābolu ražu sūdzēties nevar. "Varbūt kādu nieku tā būs mazāka, taču kopumā ceru uz labu ražu. Ābolu ir mazāk, bet tie ir lielāki," sacīja
G. Ofkants. Ne pagājušās ziemas sals, ne vasaras karstums Eglāju augļu dārzam Milzkalnē nav nodarījis nekādus postījumus. Ražu vienīgi nedaudz saskādējusi pēkšņi uzkritusī krusa. Augļopis cer, ka jau tuvākajās dienās veikalu tīkla Maxima plauktos parādīsies Latvijas āboli, tai skaitā arī Milzkalnē augušie.
Pēc LVAEI datiem, Latvijā komercdārzi aizņem aptuveni 2000 hektāru, no tiem lielākajā daļā – apmēram 1500 hektāros – aug ābeles.
Importē daudz
Lietuvā un Polijā ābolu raža šogad varētu būt par trešdaļu mazāka nekā vidējā. Tas saistīts gan ar neparasti auksto ziemu un pavasari, gan vasaras karstumu. Lietuvas dārzus postījusi gan krusa, gan arī augļu koku slimības. Eksperti prognozē, ka slikto ražu daļēji kompensēs augstākas ābolu cenas. Lietuvas Statistikas departamenta rīcībā esošie dati liecina, ka pērn Lietuvas komercdārzos novākts aptuveni 15 000 tonnu deserta ābolu, bet šogad audzētāji varētu piedāvāt ne vairāk par 12 000 tonnām ābolu.