Alkoholam cena kāps, varbūt tomēr mērenāk

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1. marta paredzēts ļoti būtisks akcīzes nodokļa likmes kāpums alkoholam – alum un vīnam par aptuveni 10 procentiem, stiprajam alkoholam – pat par 30 procentiem. Finanšu ministrija bažījās, ka tik straujš akcīzes nodokļa kāpums plānotos ieņēmumus valsts budžetā neienesīs.

Ikgadējs akcīzes nodokļa kāpums alkoholam tika paredzēts nodokļu reformas ietvaros. To īstenojot, trīs gadu laikā akcīzes nodokļa likme pieaugs par aptuveni 40 līdz 80 procentiem (atkarībā no dzēriena veida). Pērn, bažījoties par alkohola tūrisma samazināšanos, Saeima nolēma no 1. jūlija uz 9 mēnešiem samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam. Līdz ar to atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam no šā gada 1. marta akcīzes nodokļa likme vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) pieaugs no 101 eiro līdz 111 eiro par 100 litriem, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) - no 168 eiro līdz 185 eiro, bet spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem - no 1564 eiro līdz 2025 eiro. Alum par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem akcīze pieaugs no 7,4 eiro līdz 8,1 eiro.

Intervijā Latvijas Radio finanšu ministra Jāņa Reira padomnieks Ints Dālderis (JV) vakar atklāja, ka Finanšu ministrija piedāvā akcīzes nodokļa likmi alkoholam celt pakāpeniski, piebilstot, ka pastāv bažas par negūtiem ieņēmumiem valsts budžetā pie tik strauja nodokļu kāpuma. Viņš pieļāva, ka negūtie ieņēmumi varētu būt apmēram 10-20 miljoni eiro.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis Neatkarīgajai atklāja, ka saskaņā ar valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. «Akcīzes nodokļa jautājums alkoholiskajiem dzērieniem jau ir konstatēts un tiek apspriests dažādos formātos, lai pārskatītu likmes celšanu, kas tika pieņemta 2017. gada nogalē, lai kompensētu ieņēmumu kritumu nodokļu reformas rezultātā. Finanšu ministrija, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs gatavs sniegt visu nepieciešamo informāciju un ziņot savas kompetences ietvaros, ja sadarbības sanāksmēs vai Saeimā tiks lemts par izmaiņām šajā jautājumā. Dažas koalīcijas partijas jau apliecināja, ka plāno uzrunāt partnerus, lai apspriestu lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu alkoholam, tādējādi ierobežojot plānoto budžeta ieņēmumu kritumu un nelegālā tirgus izplatību,» sacīja A. Jarockis. Viņš atgādināja, ka darbs pie nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes tika uzsākts jau 2019. gadā, kad valdības koalīciju veidojošās partijas izveidoja Nodokļu politikas plānošanas attīstības komiteju. Atbilstoši nodokļu politikas pamatnostādņu sagatavošanas plānam un Ministru prezidenta uzstādījumam lēmumiem par izmaiņām jābūt pieņemtiem līdz jūnijam, tad tiem jānonāk Saeimā, lai varētu laikus pieņemt nodokļu izmaiņas un ļaut sagatavoties tām. Pašlaik publiskais formāts, kur apzina sabiedrības (to pārstāvošo NVO) skatījumu un vēlmes, tiek skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Vienlaikus paralēli notiek partiju (valdību veidojošo) konsultācijas, viedokļu koordinācija par nodokļu jautājumiem - tādas konsultācijas notiek arī (valdību veidojošo) partiju sadarbības sanāksmēs.

Ekrānšāviņš no avīzes