5 gadu laikā iedzīvotāji iemācījušies labāk rīkoties ar naudu, taču vēl esot kur augt

Latvijas iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu jautājumiem piecu gadu laikā ir mazliet paaugstinājies, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotais trešais mērījums "Finanšu pratības indekss". 

Indeksa vērtība šogad sasniegusi 21,7 punktus no 99 iespējamiem. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu, ka 2019.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, iedzīvotāji kļuvuši apmierinātāki ar savu finanšu situāciju, vairāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumus, turpina veidot uzkrājumus (plus divi procentpunkti) un mērķtiecīgāk meklē un vērtē informāciju par finanšu produktiem, kā arī seko līdzi nodokļu politikas izmaiņām (plus pieci procentpunkti).

Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju "Finanšu pratības indeksu" 2014.gadā, kad tika veikts pirmais pētījums, tas bija 20,6 punkti no iespējamiem 99. Piecu gadu laikā šis indekss pieaudzis par 1,1 punktu, kas ir labs rādītājs, bet reizē arī mudinājums, ka vēl joprojām ir, kur tiekties, norāda FKTK.

"Vērtējot trešā "Finanšu pratības indeksa" rezultātus, apzināmies, ka vēl joprojām Latvijas sabiedrībai finanšu pratības jomā ir, kur augt un pilnveidoties. Tendences rāda, ka vairāk jāstrādā tieši jauniešu izglītošanā par finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas jautājumiem," uzsver FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norāda, ka otrs būtisks virziens, kam jāpievērš uzmanība, ir pensiju segments, kur ir vērojama izaugsme, bet kopējais rādītājs vēl joprojām ir ar mīnus zīmi. Tādēļ jāturpina izglītojošais un skaidrojošais darbs, lai vairotu izpratni, kāpēc jārēķinās ne tikai ar ienākumiem no valsts pensijas, bet jāveido arī savs privātās pensijas uzkrājums. Turklāt, domājot par savu nākotni, jāseko līdzi gan sava izvēlētā valsts fondēto pensiju ieguldījumu plāna (2. līmenis) gan privātā pensiju fonda pensiju plāna (3. līmenis) darbībai, piebilst Purgaile.

Augstāki rādītāji 2019.gadā, līdzīgi kā 2014. un 2015.gadā veiktajos pētījumos, ir privāto finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tematā. Taču kopumā finanšu plānošanas segmentā vērojams kritums (-0,7 punkti salīdzinājumā ar 2015.gada rādītājiem), kas varētu būt saistāms ar Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos.

Iedzīvotāji norādījuši, ka plāno tēriņus dažreiz un pēc nepieciešamības (plus pieci procentpunkti) salīdzinājumā ar 2015.gadu), savukārt par sešiem procentpunktiem samazinājies to respondentu skaits, kas pastāvīgi plāno savas mājsaimniecības tēriņus.

Aptaujas rezultāti rāda, ka pēdējo četru gadu laikā pieaugusi iedzīvotāju spēja segt neplānotus un lielus izdevumus, kas būtu vienādi ar viņu personīgajiem mēneša ienākumiem. Šis rādījums pieaudzis par astoņiem procentpunktiem (37% 2019.gadā, 29% 2015.gadā).

Saistībā ar uzkrājumiem, par doviem procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd uzkrāj daļu no ienākumiem, savukārt to, kuri šobrīd neuzkrāj, lai gan ienākumi ir pietiekami, lai uzkrātu, palicis 2015.gada līmenī. 48% robežā saglabājies to respondentu skaits, kuri nav veidojuši uzkrājumus.

Toties salīdzinājumā ar situāciju pirms četriem gadiem, par 15 procentpunktiem samazinājies iedzīvotāju skaits, kuri, zaudējot ienākumus, varētu iztikt mazāk par mēnesi, bet par septiņiem procentpunktiem palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ar esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt vismaz trīs mēnešus.

Savukārt divos finanšu pratības tematos 2019.gadā, kur jau iepriekš Latvijas sabiedrības aptaujas rezultāti uzrādīja negatīvu vērtējumu: par kredītiem -0,3 punkti un par pensiju veidošanu -0,2 punkti, rezultāti uzlabojušies tieši pensiju segmentā, vairāk tuvinoties pozitīvai tendencei.

Šo gadu laikā ir augusi iedzīvotāju pārliecība, ka viņi ir labi pastrādājuši pie sava pensiju plāna. Par sešiem procentpunktiem pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ir drīzāk pārliecināti, ka ienākumi pensijas periodā nodrošinās cerēto dzīves līmeni, turklāt par četriem procentpunktiem pieaudzis to skaits, kuri vairāk paļaujas uz privāto pensiju fondu pensiju plānu uzkrājumiem.

Pateicoties izglītojošiem pasākumiem un digitālo prasmju attīstībai, ko šo gadu laikā veicinājis ne tikai finanšu sektors, bet arī valsts pārvalde, par septiņiem procentpunktiem samazinājies to skaits, kuri neizmanto interneta banku. Taču vēl joprojām ir iespējas izglītot iedzīvotājus par tehnoloģiju sniegtajām iespējām, piemēram, bezkontakta maksājumu kartēm, ar maksājumiem saistītajām aplikācijām viedtālrunī un par zibmaksājumiem.

Lai īstenotu personīgo finanšu mērķi, par 14 procentpunktiem (57%) palielinājies to skaits, kas centīsies nopelnīt vairāk, savukārt par 12 procentpunktiem (31%) samazinājies to respondentu skaits, kuri, lai sasniegtu savu personīgo finanšu mērķi, taupīs vai mēģinās sakrāt.

Ne tik pozitīvs rādītājs ir par finanšu drošības jautājumiem, joprojām 6% no respondentiem glabā karšu PIN kodus kopā ar kartēm, bet par sešiem procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri savus pieejas datus finanšu pakalpojumiem internetā (paroles, PIN kodus u.c.) dod arī ģimenes locekļiem.

Latvijas iedzīvotāju "Finanšu pratības indekss" ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Šis indekss veidots atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ko izstrādājuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD eksperti.

Finanšu pratības indekss ļauj novērtēt īstenoto finanšu pratības aktivitāšu ietekmi un zināšanu līmeņa izmaiņām sabiedrībā, kā arī plānot nākamās aktivitātes.

Indekss izstrādāts 2014.gadā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Latvijas iedzīvotāju trešā finanšu pratības aptauja un Indeksa aprēķināšana veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar SIA "Aptauju centrs" 2019.gada rudenī. Aptaujāti 1001 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā.