Jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns sola iestādē mazināt informācijas vakuumu un pievērsties tūrisma jomai, trešdien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pauda Rožkalns.
LETA jau vēstīja, ka Rožkalns uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā konkursā uz LIAA direktora amatu, tajā nomainot ilggadējo aģentūras vadītāju Andri Ozolu. Rožkalns amata pienākumus sāks pildīt pirmdien, 20.janvārī.
Komisijas deputāte Inese Voika (AP) vēlējās zināt, vai Rožkalns plāno veikt izmaiņas aģentūras darba organizācijā un kāds būs jaunā vadītāja vadības stils. Jaunais LIAA direktors informēja, ka līdz šim kā LIAA ārvalstu pārstāvniecību vadītājs izjutis komunikācijas trūkumu.
"Plānoju aicināt nodaļu vadītājus un departamenta direktorus nākt pie manis runāties, jo līdz šim tā bija problēma. Centīšos būt pieejams, lai aģentūrā nevaldītu informācijas vakuums," uzsvēra Rožkalns.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (KPV LV), netieši norādot uz līdzšinējā LIAA direktora Andra Ozola vadības stilu, piebilda, ka līdz šim LIAA bijis kā "viena cilvēka priekšnesums 15 gadu garumā", kad LIAA konkurēja, nevis sadarbojās ar pārējām valsts iestādēm.
"LIAA ir jābūt valsts politikas īstenotājai, kas, tās īstenošanas gaitā, nodrošina komunikāciju starp institūcijām. LIAA ir jābūt centram. Tāpēc LIAA no viena cilvēka sols institūcijas kļūs par valsts politikas īstenotāju," uzsvēra Miezainis.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) lūdza Rožkalnu vērtēt LIAA ārvalstu pārstāvniecību sadarbību ar Latvijas vēstniecībām. Jaunais LIAA direktors atzina, ka šī sadarbība ir vērtējama kā laba, tomēr tai nepieciešami uzlabojumi.
"LIAA pārstāvniecībās strādā cilvēki no biznesa vides, tāpēc sadarbība ar vēstniecībām ir ļoti svarīga, jo LIAA ārvalstīs nevar atvērt durvis konkrētiem investoriem vai sadarbības partneriem. Un te būtiska ir konkrētās valsts vēstnieka loma. Šī sadarbība ir viens no veiksmes faktoriem. Tomēr trūkst vadlīniju LIAA pārstāvniecību sadarbībai ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs," stāstīja jaunais aģentūras direktors.
Tāpat Kols vēlējās zināt Rožkalna vērtējumu par LIAA ārvalstu pārstāvniecību darbību, aicinot nosaukt piecus veiksmīgu pārstāvniecību piemērus un dažus piemērus, kas liecina, ka būtu jāpārskata pārstāvniecību lietderība.
Rožkalns atzina, ka viņa subjektīvā vērtējumā pieci veiksmīgākie LIAA ārvalstu pārstāvniecību piemēri ir Lielbritānijā, Somijā, Norvēģijā, ASV un Vācijā, kuru līdz šim vadīja Rožkalns pats. Vienlaikus viņš atturējās nosaukt konkrētas pārstāvniecības, kuru lietderība būtu izvērtējama, jo viņa rīcībā patlaban nav tādas informācijas, lai šādu vērtējumu sniegtu.
"Atsevišķās LIAA ārvalstu pārstāvniecībās ir jāprecizē fokuss uz eksporta atbalstu un ārvalstu investīciju piesaisti, ņemot vērā tās valsts specifiku, kurā pārstāvniecība atrodas. Līdz šim bija pieeja, ka viens investīciju portfelis tiek piedāvāts gan investoriem ASV, gan Ķīnā, tomēr piedāvājumam vajadzētu atbilst katras valsts īpatnībām," klāstīja Rozķalns.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Ojārs Ēriks Kalniņš (JV) norādīja, ka eksporta veicināšana un investīciju piesaiste ir galvenie virzieni, ar kuriem tiek asociēta LIAA, tomēr deputāta vērtējumā ne mazāk svarīgs aģentūras virziens ir tūrisma politika un valsts tēla veidošana.
"Kopš Tūrisma valsts attīstības aģentūra (TAVA) tika pievienota LIAA tūrisma joma tika pakļauta biznesa videi. Patlaban ar šīm lietām nodarbojas LIAA un Latvijas Institūts (LI), tomēr iesaku nopietnāk domāt par LIAA tūrisma departamentu un aktīvāk domāt par tūrisma jomu, kā arī veicināt LI un LIAA sadarbību," rosināja Kalniņš.
Rožkalns piekrita, ka valsts tūrisma politika ir viens no "sāpju jautājumiem", jo pēc TAVA pievienošanas LIAA nekas nav mainījies. Jaunais aģentūras direktors ir apņēmies šo jautājumu risināt un ir apņēmies nodrošināt kopīgu valsts institūciju darbu pie vienota valsts tēla izstrādes.
"Ceru uz sadarbību ar LI, lai varētu izstrādāt valsts tēla saturu, bet par valsts lozungu varēsim spriest vēlāk - vai tas būs līdzšinējais "Magnetic Latvia", vai kāds cits. Svarīgi ir vienoties par 2-3 pieturas punktiem, kas pastāstītu, kāda ir Latvija," stāstīja jaunais LIAA direktors.