Operācijā Afganistānā dienošajiem Latvijas karavīriem saglabās esošo atalgojumu

Ministru kabinets (MK) šodien pieņēma rīkojumu par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajā miera nodrošināšanas operācijā Afganistānā, saglabājot atalgojumu esošajā līmenī jeb nosakot koeficientu 1,8 piemaksas aprēķināšanai.

Rīkojuma projekts izstrādāts, lai nodrošinātu MK noteikumos par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu apmēru un noteikšanas kārtību paredzētā uzdevuma izpildi.

Aizsardzības ministrija (AM) norāda, ka starptautiskajām operācijām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem kvalificējamas kā miera nodrošināšanas operācijas, ņemot vērā to specifiku un personālsastāva dzīvības un veselības apdraudējuma raksturu, koeficienta diapazons ir noteikts 1,3-1,8. Situācija Afganistānā joprojām ir nestabila. ANO Drošības padomes šā gada 22.marta rezolūcijā izteiktas bažas par drošības situāciju Afganistānā, proti, "Taliban" un "Al-Qaida" aktivizēšanās vardarbības un terorisma jomā, bruņoti formējumi, noziedzīgi elementi un narkotiku tirgotāji joprojām apdraud vietējos iedzīvotājus, tostarp bērnus, nacionālos drošības spēkus, starptautisko militāro un civilo personālu.

Tāpēc koeficients piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās Afganistānā, jāsaglabā iepriekšējā līmenī - 1,8.

Rīkojuma projekts izstrādāts AM un saskaņots ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts prezidenta kanceleju.

Saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2010.gadam izdevumi piemaksām 178 karavīriem, kuri piedalās starptautiskajā operācijā, un par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā izmaksai 2010.gadā ir gandrīz pieci miljoni latu, tostarp valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas - 969 357 lati.

Projekta izpildi AM šogad un turpmākajos gados nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais