«Es esmu ļoti prasīga, vispirms jau pati pret sevi. Es uzskatu, ka viss ir jādara perfekti, un ar savu piemēru rādu citiem priekšzīmi. Protams, arī savstarpējā uzticēšanās ir ārkārtīgi svarīga, lai gan – es pati nevainīguma prezumpcijai ticu tikai vienu reizi,» saka SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule.
Viņa būs viena no lektorēm, kura piedalīsies Izaugsmes un iedvesmas forumā Līdere, ko radījusi un izlolojusi Solvita Kabakova un kas šogad notiks jau trešo reizi - 15. maijā Dailes teātrī.
Nevajag baidīties
Saņēmusi uzaicinājumu piedalīties forumā Līdere, LMT viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule ļoti ilgi domāja, uzreiz nepiekrita. Bija vajadzīgs pārdomu laiks, lai saprastu, ko gan jaunu un vēl nedzirdētu viņa varētu sievietēm pateikt - jo šķiet, ka visas receptes, kā pareizi dzīvot un par sevi rūpēties, jau ir zināmas un krustu šķērsu sieviešu žurnālos izrunātas. Un, galu galā, arī septiņi baušļi, kas liek mīlēt cilvēkus, mums visiem ir zināmi. Taču, apdomājusi un atmiņās izstaigājusi savu darba un dzīves ceļu, sapratusi, ka viņai tomēr ir sievietēm daudz ko teikt. Vispirms jau par pašvērtējumu un uzdrīkstēšanos - ka nevajag baidīties un stāvēt maliņā, bet droši klauvēt arī pie aizvērtām durvīm un iet iekšā kaut baiļu aizžmiegtām acīm.
«Un, ticiet man, viss būs labi! Sievietēs ir tāds spēks, kāda nav ne jaunos puišos, ne pieredzējušos vīriešos. Sievietes ir daudzpusīgākas, atbildīgākas un, manuprāt, tieši tāpēc daudz spējīgākas organizatores un vadītājas. Jā, viņām ir arī rūpes par bērniem un savi pienākumi ģimenē, un viņas daudz kritiskāk izvērtē savas spējas nekā vīrieši. Un, kamēr vīrieši drosmīgi iet uz priekšu, nebaidoties, ko par viņiem teiks un kā tas izskatīsies, sievietes, uzkrāvušas sev smagu atbildības nastu, nereti nobīstas no atbildīgiem amatiem. Un par to ir žēl, jo patiesībā Latvijā ir daudz ļoti spējīgu sieviešu, un to pierāda arī forums Līdere - tajā piedalās tik daudz skaistu un gudru sieviešu, un katrai ir ar ko dalīties,» stāsta Laura Keršule. Tāpēc viņa grib rosināt sievietes nebaidīties, bet darīt visu iespējamo, lai savus sapņus piepildītu. Nevis tikai sapņot, bet uzdrošināties spert pirmo soli - jo 99% gadījumu tā jau ir izdošanās. «Jā, iespējams, dabūsiet arī kādu punu, bet kurš tad bez puniem ir izaudzis?» viņa pasmaida un pavisam vaļsirdīgi atzīstas, ka arī pašas ceļš līdz LMT viceprezidentes un valdes locekles amatiem nebija rozēm kaisīts. «Bija daudz gan pārpratumu, gan šaubu un pārdzīvojumu, gan daudz kas sevī jāpārvar. Protams, bez tā nekur neiztikt,» viņa nosaka, uzsverot, ka mērķis jau nebija kāpt pa karjeras kāpnēm - darot savu darbu apzinīgi un godprātīgi, karjera viņu atrada pati.
Stingra, bet taisnīga
Savas dzīves pirmos gadus Laura dzīvoja laukos pie vecmāmiņas - Latgalē, pie Rāznas ezera. «Es augu kā puķu bērns. Skraidīju basām kājām pa laukiem un mežiem, ganīju govis un aitas un, ezerā slīkstot, iemācījos peldēt. Vecmāmiņa man ļāva darīt visu, ko vēlos, tāpēc, kad sāku iet skolā, nespēju saprast, kādēļ mani mēģina ielikt kaut kādos rāmjos. Tāpēc sākumā piezīmes manā dienasgrāmatā bira viena pēc otras,» Laura Keršule ar smaidu atsauc atmiņā bezrūpīgo bērnību un pirmos soļus skolā, secinot, ka skola viņu radināja pie disciplīnas, bet vecāki iemācīja būt atbildīgai.
«Mana mamma vairāk nekā 50 gadus nostrādāja skolā par mācību daļas vadītāju. Viņa bija apzinīguma kalngals, un to esmu mācījusies no mammas. No tēta mācījos darba prieku un spēju saskatīt dzīves skaistumu. Viņš bija ļoti apdāvināts cilvēks, prata spēlēt mūzikas instrumentus. Viņš bija jūrnieks, bet no jūras veda nevis drēbes, bet grāmatas. Maniem vecākiem bija ļoti laba bibliotēka, un viņi man iemācīja mīlēt literatūru,» stāsta Laura Keršule. Skolas gados viņa ļoti labi rakstīja sacerējumus, un visi domāja, ka viņa būs žurnāliste. «Bet man šausmīgi nepatika rakstīt sacerējumus, un es negribēju visu mūžu darīt to, kas man galīgi nepatīk. Tāpēc, ieņēmusi galvā, ka būšu juriste, ļoti apņēmīgi gāju uz savu mērķi.»
Pabeigusi studijas, Laura Keršule sāka strādāt Tieslietu ministrijas pakļautībā - viņai bija tikai 25 gadi, kad viņu ievēlēja par tiesnesi rajona tiesā, un diezgan ilgu laiku viņa bija jaunākā tiesnese Latvijā.
Tiesā nostrādājusi 12 gadus, viņa ieguva neatsveramu dzīves pieredzi, labi iepazīstot cilvēkus gan no pozitīvās, gan negatīvās puses. «Uzklausot cilvēku dzīves stāstus un izvērtējot viņu nodarījumus, jau drīz vien nekļūdīgi spēju pateikt, vai cilvēks tiesas zālē melo vai saka taisnību. Un šī spēja man vēlāk ļoti noderēja.»
No tiesas Laura Keršule aizgāja ne pēc savas gribas. «Tas bija Atmodas laiks, Latvijā bija ļoti saasināta kriminogēnā situācija, un bija diezgan sarežģīti strādāt. Es skatīju gan dažādas politiskas, gan omoniešu lietas. Nē, es nebaidījos no noziedzniekiem, viņu aprindās es skaitījos stingra, bet taisnīga. Es neņēmu galvā pret mani vērstos draudus.» Taču, kad draudi tika vērsti pret bērniem - viņai tolaik jau bija divi mazi puikas -, viņa pieņēma piedāvājumu, kas nāca no Latvijas Mobilā telefona. «Būt par juristi uzņēmumā, par kuru tolaik neviens neko nebija dzirdējis. Tas bija 1993. gads.»
Sirds palika tiesā
«LMT sāku strādāt jūnijā un biju 37. darbiniece. Patiesībā kādu laiku strādāju paralēli - tiesā un LMT - un oficiāli no tiesas aizgāju tikai oktobrī. Bet jāsaka, ka mana sirds palika tiesā, jo tas bija mans sirds darbs, tā bija mana īstā vieta,» atzīst Laura Keršule, uzreiz gan piebilstot, ka otra viņas īstā vieta, protams, ir LMT.
«Es atceros savu pirmo darba dienu, kad gāju iepazīties ar Juri Bindi, tolaik vēl LMT ģenerāldirektoru. Ieraudzīju sēžam pie galda jaunu, inteliģentu cilvēku un nodomāju, ka ar šo cilvēku būs ļoti viegli strādāt - jo viņš ir gudrs. Nezinu, ko viņa acīs ieraudzīju, bet sapratu, ka kopā strādāt būs ļoti labi. Un tā arī bija. Es biju pirmā un vienīgā juriste, un darbs bija ļoti aizraujošs. Tolaik mainījās visa likumdošana - no PSRS uz Latvijas Republikas, bija jāizveido uzņēmuma struktūra, un vadītājs man ļāva rīkoties pēc savas saprašanas. Es izteicu priekšlikumus, viņš tos akceptēja, un tā mēs strādājām un arvien attīstījāmies. Un jāsaka, ka veiksmīgi. Nekādu neveiksmju nav bijis, viss ritēja loģiskā secībā. Šodien uzņēmumā strādā jau gandrīz deviņsimt darbinieku, un līdz pat šim brīdim es izskatu katru, ko pieņemam darbā,» stāsta LMT viceprezidente, uzsverot, ka viņai ir palaimējies ar kolektīvu un jo īpaši - ar vadītāju, kurš pulcina ap sevi gudrus un kvalificētus darbiniekus. «Juris Binde ir plaša spektra vadītājs, viņš redz visu laukumu, un viņa vadībā strādāt ir ārkārtīgi patīkami. Viņš ļauj vadīt cilvēkus tā, kā es uzskatu par vajadzīgu. Viņš uzticas man jau 27 gadus, un šī uzticēšanās man daudz nozīmē, es nedrīkstu to pievilt,» uzsver Laura Keršule.
Bet uz tiesu viņa šodien noskatās ar milzīgu nostalģiju un, lai būtu tai tuvāk, ir pat nokārtojusi advokāta eksāmenu. «Es neesmu sākusi strādāt, jo man vienkārši tam neatliek laika, bet, kas zina, varbūt kādreiz šo iespēju izmantošu. Domāju gan, ka tik drīz tas nebūs.»
Mammu, esi tikai smuka
Bet vislielākā vērtība Lauras Keršules dzīvē ir ģimenei. «Man ir divi burvīgi dēli - viens ir jurists, otrs ekonomists. Abiem ir ģimene, abiem ir bērni, kuri mani iepriecina ikdienā, un man ir vislabākās ve-deklas pasaulē. Esam liela un ļoti draudzīga ģimene, brīvdienas un svētkus pavadām kopā. Agrāk tā biju es, kura domāja, kur aizbraukt ar ģimeni, ko redzēt, kā atpūsties, bet tagad jūtos kā princese - dēlu ģimenes visu izdomā, saplāno, es tikai piedalos. Kā teica mans vecākais puika: mammu, esi tikai smuka, nekas vairāk no tevis netiek prasīts,» mīļi stāsta Rolanda un Vitauta mamma.
Abi dēli dzīvo Ādažos, un ģimenes apspriedē izlemts, ka arī viņai no Jūrmalas jāpārceļas tuvāk bērniem un mazbērniem. «Man Jūrmalā bija dārzs, kurā man ļoti patika strādāt. Ādažos arī man būs dārzs, un es jau plānoju, kā to iekārtošu, kādus kokus stādīšu - esmu iecerējusi, ka tur būs plūškoki un pīlādži,» Laura Keršule aizrautīgi stāsta, piebilstot, ka ģimenes audzināšanā ir arī četri kaķi. Viņai pašai ir meinkūns Ričards, ļoti jauks un mīļš, jaunākajam dēlam ir kaķene Blēra, nešpetna pēc rakstura, bet vecākajam dēlam ir divi kaķi.
«Savā laikā mums bija jauka un gudra rotveilera kucīte, bet viņa aizgāja citos medību laukos. Pēc tam, apzinoties, ka daudz braukājam un maz esam mājās, vairs neļāvu ņemt suni. Un tad bērni man uzdāvināja kaķi. Viņš nodzīvoja
14 gadus, arī ir jau citos medību laukos, bet - tā mēs kļuvām par kaķu mīļiem un tagad nesaprotam, kā bez kaķiem vispār var dzīvot...»
Neskrien pa priekšu
Lūgta raksturot, kāda ir līdere, Laura Keršule saka: tāda, kura ar savu ideju spēj aizraut un iedvesmot citus. «Nav obligāti jābūt priekšniecei - ja savu darbu dari no sirds, ar visu savu spēku un enerģiju, ja spēj būt radoša ikdienišķās situācijās, tu vari būt līdere arī starp līdzvērtīgiem partneriem, un viņi tev ticēs, tevi atbalstīs, un tu varēsi viņiem uzticēties. Uzticēšanās ir ārkārtīgi svarīga, bez tās nekur tālu nevar tikt. Kaut gan - es pati nevainīguma prezumpcijai ticu tikai vienu reizi,» uzsver LMT viceprezidente. «Es esmu ļoti prasīga, vispirms jau pret sevi. Iespējams, manī ir par daudz perfekcionisma, tāpēc tagad mazliet atlaižu grožus - jo ir jauna ēra, darba attiecībās ieviešas jauninājumi, un, sekojot tiem līdzi, ļauju vaļu arī darbiniekiem viņu aktivitātēs un ideju izpausmēs. Neaizmirstu pateikt arī kādu labu vārdu, jo bez savstarpējas sasaistes arī nekas nenotiek - darbiniekiem jājūt, ka tu viņus cieni, saproti un novērtē.»
Laura Keršule stāsta, ka darbs LMT ļoti dinamisks, tajā nav rutīnas. «Mēs attīstāmies ik dienu, valdes sēdes mums ir divas reizes nedēļā, dažkārt no deviņiem rītā līdz diviem dienā, un nereti ar to vēl ir par maz, jo pārrunāt ir ārkārtīgi daudz ko.» Viņa valdē ir vienīgā sieviete, un tas, ka vīriešiem ir svarīgs viņas viedoklis, Laurai Keršulei sniedz milzu gandarījumu. «Es neskrienu pa priekšu ar savu karogu, bet būtiskos un nozīmīgos jautājumos vienmēr tieku uzklausīta. Un vislielākais gandarījums man ir par mūsu uzņēmuma emocionālo inteliģenci. Jo uzņēmums ir dzīvs organisms - tas domā, rīkojas, priecājas par veiksmēm un pārdzīvo neveiksmes, un tas viss atspoguļojas uzņēmuma raksturā. Manuprāt, mūsu uzņēmums ir ļoti dinamisks, enerģisks, jauneklīgs, un par to man ir liels gandarījums - ka tajā ir daļa arī mana ieguldījuma.»
***
LAURA KERŠULE
• SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos (kopš 2000. g.), valdes locekle (kopš 2004. g.)
• Izglītība: 1982. gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātņu specialitātē un 2001. gadā sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā, šobrīd turpina doktorantūras studijas LU Ekonomikas un vadības fakultātē
• Darba pieredze: no 1982. līdz 1993. gadam strādājusi Tieslietu ministrijas sistēmā, no tiem deviņus gadus par tiesnesi Rīgas pilsētas rajona tiesā; 1993. gadā uzsākusi darbu LMT kā juriste, pēc tam kļūstot par Juridiskā dienesta direktori
• Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas padomes locekle
• Apbalvojumi: inženiera J. Lintera prēmija (1999), divi LR Satiksmes ministrijas Atzinības raksti (2001),
LR valsts apbalvojums - Atzinības krusts, 4. šķira (2007)
• Divi dēli - Rolands un Vitauts, abi savulaik beiguši Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolu. Trīs mazbērni -
Ernests (6), Olivers (4) un Karlīna (3).
Jau februārī mazbērnu pulciņu papildinās vēl viena mazmeitiņa, kuru visa ģimene ļoti gaida
• Vaļasprieki: ceļošana, teātris, grāmatas. «Vēl es ik nedēļu eju krievu pirtī, peros uz lāvas un lecu aukstā āliņģī. Tas ir rituāls, kuru nespēj ietekmēt nekādi laika apstākļi.