Par naudas atmazgāšanu bankas soda bargi
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pērnā gada nogalē piemēroja soda naudas divām bankām Latvijā – AS SEB banka un AS Baltic International Bank – katrai vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.
FKTK padome pērn, novembra beigās nolēma piemērot soda naudu AS Baltic International Bank 1,56 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, proti, bankā izveidotā sistēma neatbilda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasībām. Banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos par klientu kontos esošo finanšu līdzekļu izcelsmi; tā nebija nodrošinājusi klientu padziļinātās izpētes veikšanu un rezultātu dokumentēšanu atbilstošā apjomā un kvalitātē; vairākos gadījumos banka nebija savlaicīgi lēmusi par darījumu attiecību ar klientu izbeigšanu un nebija pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību klientu veiktajiem netipiski lieliem, sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa.
Baltic International Bank, savukārt, FKTK noteikto sodu uzskata par nesamērīgu, jo banka esot daudz darījusi iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanā. FKTK pārbaudi bankā uzsāka pirms diviem gadiem - 2018. gada sākumā. Tā aptvēra laika periodu no 2014. gada, kad klientu un darījumu kontroli noteikusi no šodienas kardināli atšķirīga likumdošana. Banka uzskata, ka gandrīz divu gadu laikā bankas argumenti netika uzklausīti pēc būtības.
FKTK īsi pirms aizvadītajiem Ziemassvētkiem iespaidīgu soda naudu - 1,79 miljonu eiro apmērā, piemēroja SEB bankai. Tik lielu soda naudu šī banka izpelnījās par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un par pārkāpumiem starptautisko sankciju jomā, par ko tika piemērota soda nauda attiecīgi 672 684 eiro un 1 121 140 eiro apmērā.
Tiesa, SEB banka un FKTK jau ir vienojušās pabeigt uzraudzības izpēti abās šajās lietās, pusēm vienojoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu un bankai apņemoties veikt administratīvā soda samaksu.
Teorētiski SEB bankai varētu piemērot vēl lielāku sodu par šādiem pārkāpumiem, bet FKTK, nosakot tieši šādu soda naudas apmēru, ņēma vērā, ka SEB bankas klientu bāzei un finanšu pakalpojumiem piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenis vērtējams kā zems, kā arī to, ka šī līguma noslēgšanas brīdī banka jau bija veikusi būtisku daļu no pasākumu plānā noteiktajiem pasākumiem, to skaitā veiktas divas ārējās revīzijas, pilnveidoti iekšējie normatīvie dokumenti, pilnveidotas informācijas tehnoloģijas sistēmas klientu darījumu uzraudzības nodrošināšanai.
Gandrīz vienlaikus ar Latvijas finanšu sektora uzrauga - FKTK - lēmumu sodīt SEB banku Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - iniciēja administratīvo lietu par Skandinaviska Enskilda Banken (SEB) iespējamiem pārkāpumiem grupas iekšējā kontrolē un Baltijas banku pārvaldībā, ziņo LETA. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Jau vēstīts, ka, reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, SEB grupa paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem novembrī atzina, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, un publiskojusi datus par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018. gadā, kas liecina, ka šajā laikā caur banku Igaunijā zemas caurskatāmības klienti pārskaitījuši 25,8 miljardus eiro. Vienlaikus Igaunijas SEB Pank uzsvērusi, ka sistemātiska naudas atmazgāšana bankā nav notikusi.
Arī Swedbank tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde pērn oktobrī uzsāka lietu pret Igaunijas Swedbank, savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā, ziņo LETA. Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo pērn veiktajā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Arī Igaunijas prokuratūra un centrālā kriminālpolicija sākušas kriminālizmeklēšanu attiecībā uz Swedbank, lai noskaidrotu apstākļus saistībā ar naudas atmazgāšanu no 2011. līdz 2017. gadam, kā arī apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei. Igaunijas Finanšu inspekcija pērn novembrī izbeidza lietu pret Swedbank, lai atbalstītu ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu un izvairītos no iespējama dubulta soda. Tikmēr Zviedrijas finanšu uzraugs paziņojis, ka līdz šim atklātais liecina, ka varētu būt pamats noteikt sodu Swedbank, kas Zviedrijas likumos paredzēts kā naudassods līdz 10% no bankas gada ieņēmumiem.
Savukārt finanšu sektora uzraugs Latvijā - FKTK - jau 2016. gadā piemēroja Swedbank 1,4 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem klientu darījumu kontrolē.
