ZVA noraida pārmetumus par nepietiekamu rīcību aptieku izvietojuma jautājumā

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) noraida Augstākās tiesas Senāta pārmetumus par nepietiekamu rīcību saistībā ar regulējumu aptieku izvietojumā, kas nosaka, ka 500 metru rādiusā ap aptieku, kura nodarbojas ar medikamentu izgatavošanu, nevar atvērt citas aptiekas, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

Kā skaidro Senāta pārstāve Baiba Kataja, izskatot pastāvošo aptieku izvietojuma regulējumu, Senāts konstatēja, ka ZVA, lai arī ir identificējusi konkrēto problēmu, nav meklējusi veidu, kā to risināt. Senāts norādīja, ka ZVA, tāpat kā jebkuras valsts pārvaldes iestādes, darbības jēga ir tiesiskuma un sabiedrības interešu nodrošināšana iestādes uzraudzībā nodotajos jautājumos.

Savukārt ZVA pārstāve norāda, ka gadījumos, kad ir aizdomas par negodīgu komercpraksi, ZVA ir informējusi Veselības ministriju (VM) un vaicājusi Konkurences padomes viedokli licencēšanas procesa, kas ir stingri regulēts ar normatīvajiem aktiem, pilnveidei spēkā esošo tiesību normu robežās. Attiecīgi VM šobrīd ir uzsākusi darbu pie normatīvo aktu pilnveides.

Lai arī Senāts ZVA lēmumu atzīst par tiesisku, tajā minētie apsvērumi turpmākajās tiesvedībās pastiprinās ZVA centienus, lai cīnītos pret tiesību normu izmantošanu neatbilstoši tās mērķim, uzsver Okmane.

Tomēr viņa mudina ņemt vērā, ka visi lēmumi, kas netiek pieņemti saskaņā ar jautājumu regulējošu normatīvā akta punktu, tiek pārsūdzēti augstāk stāvošās iestādēs, piemēram, VM vai visās tiesu instancēs.

Gadījumos, kad ZVA lēmumi tiek pārsūdzēti, tas pamatā ir gadījumos, kas nav saistīti ar drošu zāļu izplatīšanu, bet gan komersantu konkurenci par potenciāli ienesīgām un iedzīvotāju apmeklētām aptieku izvietošanas vietām. No tā izriet, ka ZVA skata jautājumu plašākā kompetencē, nekā to nosaka normatīvie akti, lai gan dažkārt augstāk stāvošu instanču skatījums atšķiras, norāda Okmane.

Visbeidzot, ZVA pārstāve norāda uz analoģisku piemēru, proti, ZVA nespecializējas negodīgas konkurences jautājumos, tāpat kā Būvvalde nav primāri vērsta uz būvniecības karteļa jautājumu izskatīšanu vai Pārtikas un veterinārais dienests nespecializējas pārtikas mazumtirdzniecības konkurences regulēšanā.

Jau vēstīts, ka minētais aptieku izvietojuma regulējums, kā uzsver Senāta pārstāve, ir likumdevēja veids kā veicināt aptiekas izvēlēties šo darbības veidu, proti, zāļu izgatavošanu aptiekā, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu pieejams arī šāds aptieku pakalpojums.

Tomēr praksē šīs likumdevēja piešķirtās priekšrocības aptiekām, kas sniedz zāļu izgatavošanas pakalpojumus, faktiski mēdz izmantot ar citu mērķi, proti, lai paplašinātu konkrētu farmācijas tirgus dalībnieku ietekmi konkrētā teritorijā.

Tādējādi, izmantojot iespējas variēt ar speciālās darbības nosacījumiem, piemēram, atsakoties no speciālās darbības vienā aptiekā, uzreiz atverot konkrētajā teritorijā citu aptieku un pēc tam atkal piesakoties uz speciālās darbības veidu, likumdevēja paredzētie aptieku izvietošanas ierobežojumi praksē tiek izmantoti komercsabiedrību individuālu interešu īstenošanai, nevis sabiedrības interešu nodrošināšanai, norāda Kataja.

Kā ziņots, Senāts secināja, ka, piemērojot tiesību normas, iestāde nevar vienīgi raudzīties, vai personas ir formāli ievērojušas normatīvajos aktos noteiktās prasības, bet iestādei ir jāspēj saskatīt arī kopējo ainu - vai persona tai piešķirtās tiesības izmanto atbilstoši to jēgai un vai normatīvajos aktos noteiktās iespējas netiek izmantotas neatbilstoši regulējuma mērķim. Līdz ar to ZVA, konstatējot, ka likumdevēja noteiktie ierobežojumi un atsevišķām aptiekām piešķirtās priekšrocības tiek izmantotas ar sabiedrības interešu nodrošināšanu nesaistītu interešu sasniegšanai, ir jāveic darbības, lai pēc iespējas novērstu šādas tiesību normu izmantošanas sekas. Pretējā gadījumā jāsecina, ka valsts pati ar formālu attieksmi būtībā veicina to, ka tās izveidotā sistēma, kas vērsta uz iedzīvotāju nodrošināšanu ar pienācīgiem farmācijas pakalpojumiem, tiek izmantota citam mērķim - konkrētu komersantu darbības un līdz ar to arī ietekmes tirgū paplašināšanai.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pārbaudījusi, vai ZVA konkrētajā gadījumā bija izmantojusi visas iespējas, lai samazinātu to nelabvēlīgo ietekmi uz konkurenci, kuru rada regulējuma izmantošana neatbilstoši tā mērķim, tāpēc apgabaltiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai.