Ārzemnieki izpērk Latgali
Lai gan šobrīd tiek ierobežota iespēja ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes, arvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās.
Šā gada pirmajā pusgadā vien citu valstu juridiskās un fiziskās personas kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektāru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novados.
Šobrīd likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pēc gada, kad ārvalstu pilsoņiem nebūs ierobežojumu zemes iegādē, Latvijas laukus, pļavas, tīrumus un mežus izpirks ārzemnieki un Latvijas zemnieki būs spiesti nomāt zemi no svešzemniekiem.
Lai gan šobrīd tiek ierobežota iespēja ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes, arvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās. Šā gada pirmajā pusgadā vien citu valstu juridiskās un fiziskās personas kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektāru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novados.
Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusē ārvalstniekiem oficiāli pārdoti aptuveni 14 826 hektāri zemes, to skaitā Ludzas novadā 1663 hektāri, Rēzeknes novadā 1204 hektāri. Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsver, ka pieaug to platību apjoms, kas pieder citu valstu juridiskajām un fiziskajām personām. RAPLM sagatavotajās Zemes politikas pamatnostādnēs 2008.–2014. gadam teikts, ka no 2002. gada 2. pusgada līdz 2007. gada 1. pusgadam citu valstu juridiskām un fiziskām personām piederošās zemes platības ir palielinājušās par 116 070 hektāriem. Vislielākais šo personu īpašumā esošo zemju pieaugums ir vērojams Ludzas rajonā, kur šajā laika posmā citu valsts juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemju platību īpatsvars ir pieaudzis par 8,8%. Diemžēl valsts reģistru un informāciju sistēmu turētāju rīcībā nav informācijas par citu valstu personām piederošo zemju kopplatību un to īpatsvaru, lai izdarītu secinājumus par šo personu ietekmi zemes izmantošanā, uzsver RAPLM.
Šobrīd likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pēc gada, kad ārvalstu pilsoņiem nebūs ierobežojumu zemes iegādē, Latvijas laukus, pļavas, tīrumus un mežus izpirks ārzemnieki un Latvijas zemnieki būs spiesti nomāt zemi no svešzemniekiem. Tāpēc zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aicinās Eiropas Komisiju par trim gadiem pagarināt lauksaimniecības zemju pārdošanas ierobežojumu termiņu. Latvijas zemkopības ministra izteikto priekšlikumu tikšanās laikā Lietuvā atbalstīja arī Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas eksperti. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs Latvijas lūgumu Eiropas Komisijai pagarināt noteikto pārejas periodu lauksaimniecības un meža zemju pārdošanai ar ierobežojumiem ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām.
Lai Latvijā veicinātu neapstrādātu zemju apsaimniekošanu, neapkoptai zemei tiek piemērota augstāka nekustamā īpašuma nodokļa likme nekā apstrādātiem laukiem. J. Dūklavs pieļauj, ka tāpēc lauksaimniecībā izmantojamās neapstrādātās zemes īpašnieki meklēs risinājumus, piemēram, to iznomās vai arī pārdos tiem, kas ir ieinteresēti to apsaimniekot.
***
UZZIŅAI
Ārvalstniekiem*
visvairāk pārdoto zemju platības 2010. gada
I pusgadā pa novadiem
Novads Platība, ha
Ludzas 1663
Rēzeknes 1204
Gulbenes 887
Madonas 958
Alūksnes 859
Viesītes 815
Ciblas 696
Krustpils 672
Smiltenes 643
Amatas 587
Limbažu 511
Burtnieku 497
Krāslavas 450
Valkas 425
Balvu 367
Rugāju 357
Tukuma 353
Kuldīgas 348
Vecpils 316
Alojas 297
* Personas, kuras nekustamo īpašumu ieguvušas saskaņā ar likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos 28. panta pirmās daļas 3. punkta b apakšpunktu un ceturto daļu, kā arī likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 20. panta pirmās daļas 3. punkta b apakšpunktu un otro daļu