Ārzemnieki izpērk Latgali

© nra.lv

Lai gan šobrīd tiek ierobežota iespēja ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes, arvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās.

Šā gada pirmajā pusgadā vien citu valstu juridiskās un fiziskās personas kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektāru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novados.

Šobrīd likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pēc gada, kad ārvalstu pilsoņiem nebūs ierobežojumu zemes iegādē, Latvijas laukus, pļavas, tīrumus un mežus izpirks ārzemnieki un Latvijas zemnieki būs spiesti nomāt zemi no svešzemniekiem.

Lai gan šobrīd tiek ierobežota iespēja ārvalstniekiem iegādāties savā īpašumā lauksaimniecības un meža zemes, arvien vairāk īpašumu Latvijā nonāk citu valstu pilsoņu rokās. Šā gada pirmajā pusgadā vien citu valstu juridiskās un fiziskās personas kopumā iegādājušās aptuveni 15 000 hektāru zemes, visvairāk Ludzas un Rēzeknes novados.

Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusē ārvalstniekiem oficiāli pārdoti aptuveni 14 826 hektāri zemes, to skaitā Ludzas novadā 1663 hektāri, Rēzeknes novadā 1204 hektāri. Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija uzsver, ka pieaug to platību apjoms, kas pieder citu valstu juridiskajām un fiziskajām personām. RAPLM sagatavotajās Zemes politikas pamatnostādnēs 2008.–2014. gadam teikts, ka no 2002. gada 2. pusgada līdz 2007. gada 1. pusgadam citu valstu juridiskām un fiziskām personām piederošās zemes platības ir palielinājušās par 116 070 hektāriem. Vislielākais šo personu īpašumā esošo zemju pieaugums ir vērojams Ludzas rajonā, kur šajā laika posmā citu valsts juridiskajām un fiziskajām personām piederošo zemju platību īpatsvars ir pieaudzis par 8,8%. Diemžēl valsts reģistru un informāciju sistēmu turētāju rīcībā nav informācijas par citu valstu personām piederošo zemju kopplatību un to īpatsvaru, lai izdarītu secinājumus par šo personu ietekmi zemes izmantošanā, uzsver RAPLM.

Šobrīd likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim. Lauksaimnieki ir nobažījušies, ka pēc gada, kad ārvalstu pilsoņiem nebūs ierobežojumu zemes iegādē, Latvijas laukus, pļavas, tīrumus un mežus izpirks ārzemnieki un Latvijas zemnieki būs spiesti nomāt zemi no svešzemniekiem. Tāpēc zemkopības ministrs Jānis Dūklavs aicinās Eiropas Komisiju par trim gadiem pagarināt lauksaimniecības zemju pārdošanas ierobežojumu termiņu. Latvijas zemkopības ministra izteikto priekšlikumu tikšanās laikā Lietuvā atbalstīja arī Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas eksperti. Tikšanās dalībnieki vienojās, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs Latvijas lūgumu Eiropas Komisijai pagarināt noteikto pārejas periodu lauksaimniecības un meža zemju pārdošanai ar ierobežojumiem ES dalībvalstu fiziskām un juridiskām personām.

Lai Latvijā veicinātu neapstrādātu zemju apsaimniekošanu, neapkoptai zemei tiek piemērota augstāka nekustamā īpašuma nodokļa likme nekā apstrādātiem laukiem. J. Dūklavs pieļauj, ka tāpēc lauksaimniecībā izmantojamās neapstrādātās zemes īpašnieki meklēs risinājumus, piemēram, to iznomās vai arī pārdos tiem, kas ir ieinteresēti to apsaimniekot.

***

UZZIŅAI

Ārvalstniekiem*

visvairāk pārdoto zemju platības 2010. gada

I pusgadā pa novadiem

Novads Platība, ha

Ludzas 1663

Rēzeknes 1204

Gulbenes 887

Madonas 958

Alūksnes 859

Viesītes 815

Ciblas 696

Krustpils 672

Smiltenes 643

Amatas 587

Limbažu 511

Burtnieku 497

Krāslavas 450

Valkas 425

Balvu 367

Rugāju 357

Tukuma 353

Kuldīgas 348

Vecpils 316

Alojas 297

* Personas, kuras nekustamo īpašumu ieguvušas saskaņā ar likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos 28. panta pirmās daļas 3. punkta b apakšpunktu un ceturto daļu, kā arī likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 20. panta pirmās daļas 3. punkta b apakšpunktu un otro daļu

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais