Latvijas zelta apslēptā vērtība

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Veicot revīziju par Zemkopības ministrijas (ZM) darbību valstij piederošo izrakteņu apsaimniekošanā, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka ministrija un AS Latvijas valsts meži (LVM) šā resursa apsaimniekošanā nav rīkojušās kā gādīgi un atbildīgi saimnieki. VK aplēses liecina, ka, kavējot kūdras ieguves nomas maksas indeksācijas uzsākšanu, valsts varētu zaudēt 4,7 miljonus eiro. LVM un ZM savukārt uzsver, ka derīgo izrakteņu, tostarp kūdras atradņu, apsaimniekošanā ministrija un uzņēmums vienmēr ir rīkojušies atbilstoši likumdošanai un kā rūpīgs saimnieks.

ZM valdījumā ir valstij jeb sabiedrībai piederoši zemes īpašumi platībā, kas lielāka par ceturto daļu Latvijas teritorijas, ar tai piederošiem resursiem. Viena no vērtīgākajām Latvijas dabas bagātībām ir kūdra. Latvijā atrodas 0,4 procenti no pasaules kūdras krājumiem, un Latvijā ir septītais lielākais kūdru purvu īpatsvars pasaulē. Vairāk nekā puse no visiem Latvijas kūdras resursiem (jeb 58%) pieder valstij, kas nodoti valdījumā ZM un tālāk apsaimniekošanā LVM.

Nepilnīgi dati

Valsts kontrole finanšu revīzijā par ZM 2018. gada pārskatu konstatēja, ka tā līdz 2018. gada beigām nav uzskaitījusi un uzrādījusi gada pārskatos tās valdījumā esošos derīgos izrakteņus, kas nodoti apsaimniekošanā LVM, līdz ar to secinot, ka «saimnieks nezina, kas tam pieder». Vēlāk ZM veica labojumus, derīgo izrakteņu vērtību nosakot 3,8 miljardu eiro apmērā, bet pēc trim mēnešiem šo vērtību samazināja 58 reizes - līdz 65,7 miljoniem eiro, teikts šodien publiskotajā VK revīzijas ziņojumā. VK gan nav pārliecības, ka arī šī vērtība ir patiesa, jo revidenti konstatējuši vairākas neatbilstības uzskaitē - dažas no tām ZM norādīto derīgo izrakteņu vērtību palielinātu, dažas - samazinātu. Tas, ka ZM rīcībā nav precīzas informācijas par patieso šo resursu vērtību, VK rada bažas par negodprātīgu to izmantošanu, piemēram, atsavinot tos par zemāku cenu nekā to patiesā vērtība.

VK Revīzijas departamenta direktore Inga Vilka uzsvēra, ka ne ZM, ne arī LVM līdz šim nav apzinājuši, kādos apmēros valsts īpašumā esošā kūdra iegūta un atsavināta. Valsts vides dienesta dati liecina, ka ik gadu vairāk nekā 60% no Latvijā iegūtās kūdras komercsabiedrības izrok tieši LVM apsaimniekošanā nodotajos īpašumos, bet vairāk nekā 95% no iegūtās kūdras tiek eksportēta. 2018. gadā Latvija eksportēja kūdru 178 miljonu eiro apmērā, bet tajā pašā laikā LVM ieņēmumi par kūdru pērn bijuši tikai 2,47 miljonu eiro apmērā. VK šos ieņēmumus sauc par nesamērīgi zemiem. Tiesa, valsts ik gadu saņem dividendes no LVM, bet, kā uzsver VK, dividendes - tā ir daļa no tā, kas paliek pēc visiem kapitālsabiedrības izdevumiem, tajā skaitā administrācijas, sabiedrisko attiecību, ēkas nomas un citiem izdevumiem. Līdz ar to samaksāto dividenžu apjoms, VK ieskatā, nav proporcionāls atsavināto resursu apjomam.

Kavēta indeksācija, gausa noteikumu maiņa

VK uzsver, ka nozīmīgs valsts resurss - kūdra - gadiem tiek atsavināts par maksu, kas ir ievērojami zemāka nekā faktiskā tirgus vērtība. VK jau 2007. gadā, revidējot pašvaldības, norādīja uz šo problēmu, bet tikai 2014. gadā tika pieņemts normatīvais akts, kas paredzēja jaunu nomas maksas kārtību valstij piederošiem zemesgabaliem, kuros atrodas derīgie izrakteņi, proti, nomas maksu nosaka sertificēts vērtētājs un, sākot ar 2015. gadu, ik gadu jāveic arī indeksācija 20% apmērā. LVM to sāka darīt trīs gadus vēlāk - 2018. gadā. Ja LVM to būtu ieviesis jau 2015. gadā, tad, pēc revidentu aplēsēm, šo piecu gadu laikā (no 2015. līdz 2019. gadam) valsts būtu varējusi iegūt par 1,6 miljoniem eiro lielākus ienākumus (ieskaitot PVN), nekā īstenībā tika gūti šajā periodā. LVM nepiekrīt, ka tie būtu LVM negūti ieņēmumi. LVM rīcību kūdras atradņu zemes nomas indeksācijas ieviešanā ir izvērtējis arī tā sauktā lielā četrinieka audita uzņēmums, kas AS Latvijas valsts meži lēmumus un darbību šajā jautājumā ir atzinis par pilnībā atbilstošu likumdošanai un saskanīgu ar rūpīga saimnieka pienākumiem.

Bez starptautiskām tiesvedībām

VK norādītie negūtie ieņēmumi apjomā neesot salīdzināmi ar zaudējumiem, kas valstij varēja rasties nepārdomāti, no varas pozīcijām un prettiesiski mainot līgumu nosacījumus komersantiem, kas nereti ir ārvalstu investori. Latvijā ir bijusi slikta pieredze ar zaudējumu segšanu ārvalstu investoriem par nepārdomātiem lēmumiem - kaut vai labi zināmais zviedru kuģa gadījums, vai E-Enerģijas sāga, kas beidzās ar vienā gadījumā trīs miljonu, otrā gadījumā četru miljonu attiesāšanu Latvijas valstij, atgādina LVM. LVM mērķis bijis nomas indeksāciju ieviest pārdomāti un tiesiski korekti, un uzņēmums ir gandarīts, ka to ir izdevies izdarīt bez nevienas tiesvedības vai starptautiska investīciju aizsardzības strīda.

«Latvijas valsts mežiem bija vienlaicīgi jāievēro dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcības ierobežojumi un jāievieš nomas maksu indeksācija, turklāt panākot, ka līgumu izmaiņām civiltiesiski piekrīt visas puses, tas ir, komersanti, kuriem indeksācijas rezultātā būtiski pieauga izmaksas. Šis nebija vienkāršs uzdevums, un esam gandarīti, ka šo ir izdevies ieviest kā rūpīgam saimniekam - bez nevienas tiesvedības vai starptautiska investīciju aizsardzības strīda, kas noteikti bija iespējami, ņemot vērā, ka liela daļa kūdras tirgus dalībnieku ir ārvalstu investoru uzņēmumi,» Neatkarīgajai uzsver AS Latvijas valsts meži valdes loceklis Edvīns Zakovics.

***

Viedokļi

Tomass Kotovičs, Latvijas valsts mežu pārstāvis:

- AS Latvijas valsts meži atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar par nozari atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Uzņēmums strādās arī pie citu ieteikumu īstenošanas, kas uzlabos derīgo izrakteņu vērtības noteikšanu grāmatvedības uzskaites un aktīvu atdeves precīzākas noteikšanas vajadzībām. Tajā pašā laikā nevaram piekrist apgalvojumam, ka uzņēmuma rīcība derīgo izrakteņu apsaimniekošanā nav gādīgam un atbildīgam saimniekam atbilstoša. Latvijas valsts meži derīgo izrakteņu, tostarp kūdras atradņu, apsaimniekošanā vienmēr ir rīkojušies kā rūpīgs saimnieks.

Latvijas valsts meži 2014. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju ieviesa kā rūpīgs saimnieks - izvērtējot juridiskās sekas, kas būtu radušās, ja uzņēmums vienpusēji grozītu vai lauztu līgumus ar vairākiem desmitiem komersantu, kuru zemes nomas līgumi paredzēja iespēju tos grozīt, tikai abpusēji vienojoties. Jāņem vērā, ka Latvijas valsts meži lielāko daļu visu kūdras zemju nomas līgumus pārņēma no Valsts meža dienesta, kas bija slēgti vēl pirms 2000. gada, un uzņēmumam nebija iespēju ietekmēt to saturu. Līdz ar to AS Latvijas valsts meži pārņēma jau iesakņojušos iegūstošās rūpniecības nozares apsaimniekošanas sistēmu. Turklāt nomas maksu indeksācija bija jāveic, apzinoties, ka AS Latvijas valsts meži tirgū atrodas dominējošā stāvoklī un attiecīgi nedrīkst piemērot atšķirīgus nosacījumus dažādiem komersantiem.

Jānis Eglītis, zemkopības ministra biroja vadītājs:

- Mēs augsti novērtējam paveikto, ko ir izdarījusi Valsts kontrole, jo līdz ar pirmajiem signāliem, ko vasaras vidū saņēmām, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzdeva Latvijas valsts mežiem veikt auditu. Neatkarīgi veiktais audits secināja, ka visas darbības ir bijušas likumīgas, un tas ir ļāvis izvairīties no miljoniem eiro lieliem zaudējumiem tiesvedībās. Šobrīd strādājam pie tā, lai iespējami ātrāk atbildīgā ministrija, tas ir, Finanšu ministrija, izstrādātu metodoloģiju, kuru varētu piemērot novērtējumu veikšanai. Šobrīd normatīvajos aktos nav nostiprinātas metodes, kas ļautu novērtēt šos aktīvus. Savukārt attiecībā par iespējamiem 1,6 miljoniem eiro neieņemtiem ieņēmumiem, uz ko norāda Valsts kontrole, jāsaka, ka brīdī, kad tika pieņemta jaunā nomas maksas aprēķināšanas kārtība, spēkā bija līgumi, kas bija slēgti uz noteiktiem nosacījumiem, un nomnieku vidū ir ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Laužot līgumus, mēs riskētu iedzīvoties tiesvedībās, kas izmaksātu daudz dārgāk.