Ziemassvētki tuvojas: cik naudas dāvanu iegādei tērē latvieši, lietuvieši un igauņi

© Dāvis Ūlands/F64 Photo Agency

Ziemassvētkos ikviens cer saņemt īpašu dāvanu, kurā būtu jūtamas dāvinātāja rūpes un mīlestība. Kamēr vieni darina dāvanas pašu rokām, citi steidz tās iegādāties. Baltijas valstu iedzīvotāji katras Ziemassvētku dāvanas iegādei tērē līdz 50 eiro, tomēr latvieši, plānojot šādus tēriņus, salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem ir krietni apdomīgāki: gandrīz puse jeb 49% tērē mazāk par 20 eiro, kamēr lietuvieši un igauņi biežāk izvēlas dāvanas 20-50 eiro vērtībā, liecina "Kesko Senukai Latvia" veiktais pētījums par Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumiem Baltijā.

Laba dāvana ne vienmēr ir dārga

Meklējot dāvanas ģimenei un tuviem draugiem, 38% igauņu katras dāvanas iegādei atvēl 20-50 eiro; vienlīdz daudz - 37% - lietuviešu pērk dāvanas vai nu par tādu pašu summu, vai arī izvēlas tādas, kas nepārsniedz 20 eiro. Tikmēr gandrīz puse latviešu dāvanu iegādē aprobežojas ar summu līdz 20 eiro. Likumsakarīgi visās Baltijas valstīs - jo augstāki ienākumi, jo dārgākas dāvanas gulst zem eglītes: tie, kuru ikmēneša ienākumi pārsniedz 501 eiro, biežāk atvēl katras dāvanas iegādei 20-50 eiro. Tik un tā Latvijā aktivitāte šajā cenu kategorijā ir krietni mazāka nekā kaimiņvalstīs - tikai 24%.

Elektronikas iekārtas - iekārojamākā dāvana Baltijā

Tiesa, attiecībā uz dāvanu saņemšanu vairums aptaujāto labprāt zem eglītes atrastu dāvanu, kuras cena krietni pārsniedz 20 un visbiežāk arī 50 eiro. Ja visi sapņi piepildītos, vairums respondentu Baltijas valstīs šogad Ziemassvētku dāvanā gribētu saņemt elektronikas iekārtas: tā atbildējuši 26% aptaujāto Lietuvā, 32% - Igaunijā un 34% - Latvijā. Lielākoties elektronikai priekšroku dod vīrieši un gados jauni respondenti, savukārt sievietes biežāk norādījušas, ka labprāt saņemtu smaržas vai kosmētiku, kas ieņem otro vietu (25% Lietuvā, 19% Latvijā un 20% Igaunijā). Topa trijnieku noslēdz lielveikalu dāvanu kartes, ko izvēlētos 20% lietuviešu, 18% latviešu un 17% igauņu, apsteidzot tādas dāvanas kā grāmatas, ceļojumi, interjera priekšmeti, dārglietas, rotaļlietas, spēles, ar vaļaspriekiem saistītas dāvanas u. c.

Savukārt vismazākā piekrišana Lietuvā ir sporta precēm un tādiem veselības produktiem kā uztura bagātinātāji vai vitamīni, Latvijā - veselības produktiem, bet Igaunijā - dažādu atpūtas vietu dāvanu kartēm.

Latvieši, igauņi un lietuvieši - vienoti izvēlē

Lai gan kaimiņattiecībās ik pa laikam ir jūtama zināma sāncensība, dāvanu izvēlē baltieši izrāda apbrīnojamu vienotību. Ja Baltijas iedzīvotājiem ļautu izvēlēties dāvanu tikai no elektronikas ierīču klāsta, vairums aptaujāto Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izvēlētos viedtālruni, austiņas, viedpulksteni vai citu mazo elektroniku (attiecīgi 59%, 45% un 64%). Tāpat baltiešus iepriecinātu portatīvie datori, planšetes, spēļu konsoles, ierīces grāmatu lasīšanai un citas datortehnoloģijas.

Sievietes biežāk izvēlētos tehniku, kas atvieglo ikdienas gaitas virtuvē - kafijas aparātus, virtuves kombainus utt. Lietuvā, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, vērojama lielāka interese par tādu sadzīves tehniku kā tīrīšanas iekārtas, putekļu sūcēji, gludekļi u. tml., bet latvieši un igauņi pārspēj lietuviešus vēlmē pēc jauna televizora, videokameras, audio vai video iekārtām. Toties 16% lietuviešu, 6% latviešu un 3% igauņu palikuši no sirds uzticīgi sev un norādījuši, ka dāvanā nevēlētos saņemt neko no elektronikas iekārtām. Pieticīgāka, bet skaista un pārdomāta dāvana var kļūt par daudz lielāku iepriecinājumu.

"Kesko Senukai Latvia" novērojumi liecina, ka īpašus pārsteigumus, iegādājoties dāvanas, iedzīvotāji nesagādā un gadu no gada izvēlas līdzīgas lietas: vīriešiem vairāk pērk bārdas skujamos aparātus, trimmerus un ierīces matu griešanai, bet sievietēm skaistumkopšanas elektrotehniku un virtuves iekārtas - epilatorus, fēnus, blenderus, virtuves kombainus. Nemainīgi populāra klientu izvēle ir arī rotaļlietas, kuru iegādes apjomi ik gadu pieaug tieši pirms Ziemassvētkiem: šī gada pēdējā novembra nedēļā, salīdzinot ar pērno gadu, pārdoto rotaļlietu skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, nedēļas laikā sasniedzot gandrīz piekto daļu no visa pagājušajā gadā pārdoto rotaļlietu apjoma.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais