Tas ir pareizs politisks lēmums – tā par straujāku algas kāpumu tieši medicīnas rezidentiem vakar valdības sēdē sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Valdība vienbalsīgi pieņēma lēmumu par algu palielinājumu par desmit procentiem mediķiem kopumā un par 20 procentiem – rezidentiem, lai arī pirms tam trīs mediķus pārstāvošas organizācijas atklātā vēstulē valdībai asi kritizēja šādu pieeju atalgojuma celšanā.
Jāatgādina, ka sākotnēji algas palielinājums medicīnas rezidentiem vispār nebija paredzēts, pat ne 10 procentu apmērā. Taču, vienojoties par Saeimas apstiprinātā finansējuma sadali mediķu algu paaugstināšanai, Veselības ministrija piedāvāja variantu, kur par 10 procentiem palielina zemākās mēnešalgas medicīnā visiem mediķiem, bet rezidentiem - par 20 procentiem, savukārt tiem rezidentiem, kuri studē trešajā rezidentūras gadā, un tiem, kuri strādā reģionos - par 32 procentiem. Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Māsu asociācija neatbalsta Veselības ministrijas virzīto neproporcionālo algu palielinājumu dažādām veselības aprūpes darbinieku grupām, kā arī kategoriski iestājas pret grozījumiem veselības aprūpes finansēšanas likumā. Par to mediķi raksta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, veselības ministrei Ilzei Viņķelei un finanšu ministram Jānim Reiram adresētā vēstulē.
Ministrija esot vienpusīgi lēmusi par 60 miljonu eiro sadales principiem veselības aprūpes darbinieku algām, kā arī maldinājusi medijus un sabiedrību par veselības nozares stratēģiskās padomes atbalstu šim naudas sadalījumam. Mediķi aicināja labot šo kļūdu un atsaukt iepriekš izplatīto informāciju (runa ir par Veselības ministrijas paziņojumu, ka stratēģiskā padome atbalsta naudas sadalījumu, taču tikai pēc paziņojuma atklājās, ka neviena no mediķu organizācijām sēdē nav piedalījusies). Mediķi norāda, ka plānotais algu palielinājums ārstiem rezidentiem par 20 procentiem, bet no trešā rezidentūras gada - par 30 procentiem, bet visiem pārējiem par desmit procentiem, ir neloģisks un deformē visu atlīdzības sistēmu. «Šis ierosinājums 2020. gadā radīs Eiropas līmeņa precedentu, jo pirmo gadu ārsta rezidenta minimālā alga tiks pielīdzināta sertificēta ārsta minimālai algai, attiecīgi - 1140 eiro un 1187 eiro, savukārt vecāko gadu rezidentu minimālā alga būs augstāka par sertificēto ārstu likmi - trešā gada rezidentam - 1482 eiro, ārstam rezidentam ar reģionālu līgumu - 1630 eiro, bet sertificētam ārstam - tikai
1187 eiro,» teikts vēstulē. Par to vakar arī informēja Neatkarīgā.
Veselības ministre I. Viņķele valdības sēdē teica, ka palielināt par 20 procentiem tieši rezidentu algas ir pareizs politisks lēmums, jo rezidentūru beigušie, jaunie ārsti savā profesionālajā darbībā ir brīvāki, tostarp strādāt var arī patstāvīgi, kamēr rezidenti ir tieši piesaistīti rezidentūrai, rezidentūras vietai un savas rezidentūras vadītājam.
***
VIEDOKLIS
Ilze AIZSILNIECE, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:
- Mēs kategoriski iestājamies pret veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumiem atbilstoši jau pieņemtajam valsts budžeta likumprojektam, uz ko publiski aicina Valsts prezidents. Veselības aprūpes sistēmai nav jāpielāgojas politiskajām iegribām, tieši pretēji - pie varas esošajiem politiķiem ir jādara viss iespējamais, lai Latvijā nebūtu Eiropā zemākais medmāsu skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu, nebūtu Eiropā otrais zemākais atalgojums sertificētiem ārstiem un nebūtu zemākais rezidentu atalgojums Baltijas valstīs.