Veselības ministrija un nozares speciālisti nespēj vienoties, kā sadalīt 60 miljonus eiro

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Neskatoties uz mediķu arodbiedrības iebildumiem, Veselības ministrija (VM) neplāno rīkot atkārtotu nozares Stratēģiskās padomes sēdi, kurā lemtu par atalgojumam pieejamo papildu 60 miljonu eiro sadali, un jau strādā pie grozījumiem, lai ieviestu ministrijas izvēlēto modeli, norādīja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Padomes sēde 22.novembrī tika sasaukta, lai apspriestu ministrijas piedāvāto modeli šīs naudas sadalei, tostarp paredzot par 20% palielināt atalgojumu rezidentiem un par 10% pārējām ārstniecības personām.

Šneiders skaidroja, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) paustais par padomē pieņemtu lēmumu neatbilst patiesībai. Pēc viņa teiktā, sēdē notika vien diskusija, netika izskatīts neviens balsojams jautājums un netika pieņemti nekādi lēmumi.

Ministrijas pārstāvis atzina, ka sēdē piedalījās tikai septiņi no 17 padomes locekļiem, tomēr vēlreiz uzsvēra, ka nekāds lēmums netika pieņemts. Klātesošie gan pauduši atbalstu ministrijas piedāvājumam.

LVSADA vadītājs Valdis Keris uzskata, ka šajā gadījumā, kad sēdē nav piedalījusies vairāk kā puse locekļu, būtu jāsasauc atkārtota sēde, kā to paredzot arī padomes nolikums. Savukārt, VM norādīja, ka atkārtota sēde par šo jautājumu nebūs.

Stratēģiskās padomes sēdē nepiedalījās LVSADA, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Māsu asociācijas pārstāvji. Tāpat arī Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento", kā arī Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji neesot piedalījušies sēdē.

Vienlaikus ministrija jau sākusi gatavot grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumus, lai ieviestu savu ieceri par papildu pieejamo 60 miljonu eiro sadali.

Kā pavēstīja VM preses sekretāre Anna Strapcāne, līdz gada beigām paredzēts veikt grozījumus trīs noteikumos, tajā skaitā, "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtībā", "Noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" un "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

Nozares pārstāvjiem būs iespēja par tiem izteikties saskaņošanas laikā. Atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim, atbildīgā ministrija izstrādāto projektu tiesību aktu projektu piesaka izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, kura to nodod saskaņošanai ar citām ministrijām, pašvaldību organizācijām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

VM veselības nozares stratēģiskā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 12.novembrī konceptuāli atbalstīja VM plānu, kā sadalīt ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai nākamgad pieejamo finansējumu, tostarp paredzot rezidentu zemākās darba samaksas pieaugumu par 20% un pārējo ārstniecības personu - par 10%.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzina, ka veselības darbinieku arodbiedrības, visticamākais, neatbalstīs Veselības ministrijas piedāvājumu, tāpēc viņai svarīgs esot valdības atbalsts, lai priekšlikumu virzītu tālāk. Ministru kabinets vienbalsīgi atbalstīja ministres piedāvāto risinājumu mediķu algu pieauguma nodrošināšanai.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis un LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris iepriekš pauduši viedokli, ka VM piedāvātais mediķu atalgojuma palielināšanas modelis nav godīgs un iet pretrunā ar iepriekš izteikto vēlmi mediķu atalgojumu celt visiem medicīnas darbiniekiem vienlīdzīgā apjomā.

Pērn Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais