Stratēģiskais partneris pieliek īpašas pūles, lai Latvija tiktu iekļauta finansiāli neuzticamo valstu sarakstā. Turpinoties Latvijas progresa ziņojuma atskaites vērtēšanai Eiropas Padomes komitejas Moneyval plenārsēdē, ar nediplomātisku paziņojumu klajā nācis ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails – viņš nezinot, vai ar īstenotajām reformām būs gana, lai Latvija izvairītos no iekļaušanas tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tulkojumā no diplomātu valodas tas nozīmē, ka nepietiks.
Stratēģiskais partneris pieliek īpašas pūles, lai Latvija tiktu iekļauta finansiāli neuzticamo valstu sarakstā. Turpinoties Latvijas progresa ziņojuma atskaites vērtēšanai Eiropas Padomes komitejas Moneyval plenārsēdē, ar nediplomātisku paziņojumu klajā nācis ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails - viņš nezinot, vai ar īstenotajām reformām būs gana, lai Latvija izvairītos no iekļaušanas tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Tulkojumā no diplomātu valodas tas nozīmē, ka nepietiks.
Vēstnieka pienākumus Latvijā Kārvails pilda tikai no 5. novembra, taču niecīgās zināšanas par mūsu zemi viņu nav kavējušas sākt kadenci ar diplomātiskās etiķetes principu pārkāpumu, komentējot Latvijas iekšpolitiskos jautājumus un kritizējot valsti, kurā ieradies strādāt. Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem šādu rīcību neatzīst par labu praksi. Taču Latvijas politiķi un diplomāti jau pieraduši pie respekta trūkuma.
Iepriekšējā ASV vēstniece Nensija Petita tieši pirms gada publicēja sarakstu ar Latvijai darāmajiem darbiem banku un finanšu sektorā. Pavēles ar brīdinājumu, kas notiks, ja tās netiks izpildītas: «Ja vien Latvija neuzrādīs ievērojamu un taustāmu progresu pirms nākamā Eiropas Padomes Moneyval komisijas izvērtējuma, korupcija banku sektorā var veicināt Latvijas nokļūšanu pelēkajā sarakstā - to valstu skaitā, kurām ir vāja kontrole pār naudas atmazgāšanu. Tas Latviju vēl vairāk izolētu no starptautiskā biznesa un banku vides.»
Gads ir pagājis un ar rezumējumu vēstniecības mājaslapā klajā nācis Petitas pēctecis Džons Kārvails: «Jūsu šodienas cīņa ar korupciju noteiks Latvijas nākamo paaudžu iespējas un labklājību.» Un cīņa, kā lasāms teksta rindās un starp tām, tiek vērtēta kā neapmierinoša. Vēstnieka raksta nosaukums ir Starptautiskā pretkorupcijas diena: Novērtējot Latvijas centienus cīņā pret naudas atmazgāšanu. Vispirms vēstnieks atgādina par Latvijai iedoto termiņu: «2018. gada oktobrī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja Moneyval deva Latvijai vienu gadu, lai apkarotu naudas atmazgāšanu vai riskētu tikt iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) pelēkajā sarakstā, kas nozīmētu būtiskas finansiālās un ekonomiskās sekas.» Tālāk konstatēts, ka termiņā darbs nav izdarīts: «Lai arī darbs turpinās, es uzskatu, ka ir svarīgi izteikt atzinību par jau paveikto.» Paveiktais ir uzskaitīts vairākos piemēros - patiesā labuma guvēju uzrādīšana un čaulas kompāniju likvidēšana, ātrāka starptautisko sankciju piemērošana un banku uzraugu pilnvaru palielināšana, Finanšu izlūkošanas dienesta autonomija. Tas viss labi, taču ASV skatījumā ar to ir par maz. Vēstnieks Kārvails paskaidro: «Tomēr aktuāls ir jautājums, vai ar šīm reformām būs gana, lai izvairītos no iekļaušanas tā sauktajā pelēkajā sarakstā. Godīgi sakot, es nezinu. Taču es varu apgalvot, ka ASV arī turpmāk paliks Latvijas nelokāms partneris cīņā pret korupciju un naudas atmazgāšanu. Latvija ir sasniegusi ļoti daudz aizvadītajā gadā, realizējot reformas un stiprinot atbildīgās institūcijas, un es ceru arī uz turpmāku progresu.»
Vēsti, kāds tieši progress nepieciešams, tuvākajās dienās mājās atvedīs Latvijas delegācija, kas šobrīd Strasbūrā aizstāv savu sacerējumu - «efektivitātes progresa ziņojumu Finanšu darījumu darba grupai FATF par Moneyval ekspertu sniegto rekomendāciju izpildi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas uzlabošanai».
Latvijas delegācijas vadītāja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa ne reizi vien ir vēstījusi, ka Latvija panākusi būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem. Arī premjers Krišjānis Kariņš uzteic paveikto. Taču svarīgi, vai tāpat uzskata arī aizjūras vērtētāji, un izredzes nav labas. Latvijas Bankas padomes loceklis un iespējamais prezidents Mārtiņš Kazāks iespēju, ka Latvija oficiāli tiks iekļauta pelēkajā sarakstā novērtē kā «nekomfortabli augstu», atreferē LETA. Droši vien arī viņš ir iepazinies ar Kārvaila paziņojumu.
Oficiālais slēdziens no Moneyval puses varētu tikt sniegts piektdien.
