Pasažieru autobusi brauc uz parāda

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pasažieru pārvadāšanas uzņēmumi turpina sūtīt autobusus valsts noteiktajos un daļēji apmaksātajos reisos ar cerību, ka valsts tuvākajā laikā veiks pēc līguma jau 10. novembrī vajadzīgo avansa maksājumu par pārvadājumiem šajā mēnesī.

Sabiedriskā transporta uzturēšanā Latvijā katra gada beigas pienāk ar jaunām niansēm vienai un tai pašai situācijai, ka valsts budžeta likumā paredzētais finansējums šim mērķim iztērēts gada pirmajos 10 vai 11 mēnešos. Tad valdība pārdala sabiedriskajam transportam citos budžeta izdevumu posteņos neiztērētu naudu, kā arī paliek parādā par pārvadājumiem vienā gadā un dzēš šo parādu no nākamā gada transporta finansēšanai paredzētajiem līdzekļiem, kas palielina šo līdzekļu iztrūkumu nākamā gada beigās. Mainās gadi un valdības, bet paliek 10 līdz 20 miljonu eiro liels iztrūkums un uztraukums par tā segšanu, kas galu galā tomēr notiek. Nebija ziņu par autobusu reisu atcelšanu gada beigās, kad, tāpat kā šogad, sabiedriskā transporta uzņēmumi sūta autobusus reisos ticībā, ka kaut kad taču valsts par šo darbu samaksās.

Šā gada 29. oktobrī Satiksmes ministrijai izdevās pierādīt valdībai sabiedriskā transporta finansēšanas iztrūkumu tieši 16 363 405 eiro apmērā. Šajā datumā valdība pieņēma Satiksmes ministrijas aprēķinus zināšanai. Jau nākamajā sēdē 5. novembrī izdeva rīkojumu izlietot sabiedriskā transporta kustības uzturēšanai 7 miljonus eiro, kas skaitās ietaupīti, sarīkojot skandālu un tiesāšanos ap Jaunā Rīgas teātra ēkas remontu. Remonts, tātad, ir apturēts un nauda atdota sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem ar autobusiem un vilcieniem.

Valdības pamatproblēma ir tāda, ka 7 000 000 < 16 363 405, t.i., ka nez no kurienes jādabū vēl 9,4 miljoni eiro, bet radās šķēršļi pat 7 miljonu eiro ceļam no Finanšu ministrijas (teātra remonta naudu apsaimniekoja Finanšu ministrijas pārziņā esošā a/s Valsts nekustamie īpašumi) uz Satiksmes ministriju un tālāk līdz autobusu satiksmes uzņēmumiem un valsts uzņēmumam Pasažieru vilciens. Atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību naudas pārdalīšana (apropriācija) starp ministrijām ir saskaņojama ar Saeimu, bet Saeimā novembra vidū bija jāstrādā ar valsts 2020. gada budžeta likumu un tūlīt pēc tam jāpiedalās valsts 101. pastāvēšanas gada svinēšanā. Pēc tā visa Saeima savā 21. novembra sēdē pārdalīšanu atļāvusi, bet dokumentu formēšana joprojām turpinās. «Līdz Satiksmes ministrijai nauda nonākusi un rīt (piektdien - A.K.) sūtīsim to uzņēmumiem,» Neatkarīgajai ceturtdienas vakarā teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņa vadītās iestādes pienākums ir sadalīt naudu starp vairākiem desmitiem autobusu uzņēmumu un valsts uzņēmumu Pasažieru vilciens (PV) atbilstoši tam, cik lielus valsts dotētu pārvadājumu pakalpojumus katrs uzņēmums saņēmis.

Par 7 miljonu nonākšanu līdz transporta uzņēmumiem šaubu praktiski nav. Decembra sākumā pasažieri atkal paliks neuzzinājuši, cik tuvu viņi bijuši situācijai, kad viņiem dienā vai pat pa vairākām dienām vienīgais autobusa reiss tiek atcelts, jo uzņēmums vairs nespēj nopirkt autobusiem degvielu. Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks Neatkarīgajai skaidroja, ka līdz šādai situācijai pirmie varētu nonākt vietējos reisus apkalpojošie uzņēmumi. Reti apdzīvotajos Latvijas laukos autobusi par biļetēm var savākt labi ja 1/3 no braucienu izdevumiem, tāpēc šādiem uzņēmumiem ļoti svarīgi, lai valsts ne tikai vispār samaksātu, bet laikā samaksātu par satiksmes uzturēšanu. Daudz drošāk jūtas PV, kam kārtējo izdevumu uzturēšanai pietiek ar biļešu ieņēmumiem. Valsts dotācijas tam vajadzīgas tāpēc, lai samaksātu citam valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz) par LDz uzturēto sliežu deldēšanu. Gan jau Satiksmes ministrija nokārtos, lai LDz neprasa no PV naudu ātrāk, pirms valsts šo naudu PV nogādājusi.

Pārliecība par novembra parādu nokārtošanu neatceļ faktu, ka pēc novembra nāks decembris ar jauniem rēķiniem, par kuru apmaksu nekādi lēmumi oficiāli nav pieņemti. Ja atstājam malā to, kā valsts pārliek savu naudu no vienas kabatas citā kabatā, t.i., no viena valsts uzņēmuma citā valsts uzņēmumā, valdībai kaut kur jādabū vēl 3,2 miljoni eiro. Pretējā gadījumā 2020. gadu pilnvērtīgi uzsākt nevarēs tie, kuri rēķinās ar autobusiem, lai atgrieztos no Jaungada svinībām un dotos uz darbu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.