"Rail Baltica" beidzot kļūst par politisku prioritāti
«Ja naudas devējs aicina – parakstiet līgumu un saņemiet naudu, tā taču ir laba ziņa!» Jaunais kopuzņēmuma RB Rail izpilddirektors Agnis Driksna ir noskaņots optimistiski – projekta administratīvās problēmas līdz gada beigām tikšot sakārtotas, un šobrīd viņa galvenais uzdevums ir nodrošināt projekta nepārtrauktību un rīcībspējīgu valdi. Arī Satiksmes ministrija, reaģējot uz pārmetumiem projekta kavēšanā, paziņojusi, ka tagad Rail Baltica ir valdības prioritāte.
Driksnas pirmā darbadiena pagaidu amatā ir pirmdien. Līdz tam vismaz vienam ugunsgrēkam jābūt nodzēstam aizejošā valdes priekšsēdētāja Timo Rīhimeki vadībā. Proti, jāsaskaņo Eiropas Komisijas aģentūras INEA sagatavotie grozījumi pirmajā projekta finansēšanas līgumā. Lūgts paskaidrot atkāpšanos «personisku iemeslu dēļ», uzņēmuma vadītājs atsūtīja šādu teikumu: «Ja somam neļauj sēdēt pie stūres, viņš nevar samierināties ar vietu pasažiera krēslā.»
Igauņi jau liek pamatakmeni
Neatkarīgā vakar jau vēstīja, ka pašreizējā krīze projektā iestājusies vienlaikus vairāku iemeslu dēļ - valstīm ir pretrunīgas intereses, pārvaldība ir sadrumstalota, Lietuvas pārstāvim padomes vadībā - interešu konflikts. Latvijā lokālā līmenī arī Satiksmes ministrija bāž sprunguļus projekta riteņos, pieprasot saskaņojumus par visādiem niekiem. Ierēdņi jaucas operacionālos lēmumos, kas kavē projekta virzību. Tas viss rakstīts arī RB Rail darbinieku izplatītajā atklātajā vēstulē, kurā Baltijas valstu premjeri aicināti pārņemt projekta uzraudzību savās rokās. Acīmredzot INEA atsūtītā vēstule ar ultimātu bija pēdējais piliens, kādēļ nolēma atkāpties valdes priekšsēdētājs un līdz ar viņu arī galvenais tehniskais direktors. Kamēr padome atradīs atkal jaunu kandidātu, projekta nepārtrauktība un valdes darbs jānodrošina latvietim Agnim Driksnam. Līdz šim viņš sekmīgi vadīja Attīstības un komunikāciju departamentu projekta nacionālajā ieviesējā - uzņēmumā Eiropas Dzelzceļa līnijas. Pirmdien viņš raudzīs saprast, kas RB Rail darbiniekus pamudinājis uz publiskām atklāsmēm un kas īsti notiek kopuzņēmumā. Pagaidu izpilddirektors atzīst, ka Baltijas valstis nav slavenas ar kopīgiem projektiem un tam acīmredzot ir kādi dziļāki iemesli. Strīdi notiekot par kaut kādiem sīkumiem, par pieeju darbam, tomēr neviena valsts nav ieinteresēta šo projektu izgāzt: «Tas ir simtgades svarīgākais notikums!» Un šobrīd svarīgākais esot pilnvērtīgi sagatavoties būvniecības fāzei. Igaunijā vakar notika svinīgs pasākums - trases pamatakmens ielikšana, kas tomēr vairo ticību kopīgā projekta īstenošanai.
Likmes ir augstas
Diemžēl lietuvieši savu interešu vārdā līdz pat pēdējam mirklim turpina bremzēt kopīgo pasākumu. Vakar RB Rail bija saņēmis autorizācijas vēstuli no Latvijas Satiksmes ministrijas - Eiropas Komisijas prasīto grozījumu veikšanai finansēšanas līgumā. Gaidīja arī solīto vēstuli no Igaunijas, bet par lietuviešiem nebija nekādu ziņu. Viņi it kā turpinot iekšējo saskaņošanu. Taču, kā Neatkarīgā jau vēstīja, aģentūra ir izteikusi ultimātu - vai nu izmaiņas līgumā tiek saskaņotas līdz piektdienas beigām, tādējādi legalizējot faktisko situāciju projektā un nodrošinot tālāko naudas plūsmu, vai arī izmaiņu veikšanas process no Eiropas Komisijas puses tiek apturēts, un tad ātrvilciena atbraukšana uz Baltijas valstīm būtu atmesta par vairākiem gadiem vai pat uz pavisam. Uzņēmumā neslēpj: «Likmes ir augstas.» Un to saprot arī Briselē. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš vada neformālo Rail Baltica draugu grupu, stāsta, ka par INEA vēstuli pagājušās nedēļas sanāksmē gan neesot runāts. RB Rail finanšu direktors, lietuvietis Igns Degutis par to nav ziņojis. Runāts par naudas plūsmu nākamajā septiņgadē. Zīmīgi, ka somi un poļi vispār neieradās. Pēc iepazīšanās ar INEA izvirzīto ultimātu Zīle secina:
«Izskatās, ka CEF kārtējais grants netiks apmaksāts, ja visi RB Rail dalībnieki nesamaksās pienākošos budžeta daļu kopuzņēmumā. Par budžeta problēmu bija zināms visu gadu, tāpēc ceru, ka akcionāri sapratīs un sakārtos šo jautājumu.»
Nepieciešama apvienošanās
Kas attiecas uz darbinieku atklāto vēstuli, arī tai acīmredzot ir pamats. Tostarp attiecībā uz prasīto projekta pārvaldības formas maiņu. Pagaidu izpilddirektora amats netika lietuvietim Degutim, bet gan latvietim Driksnam. Tas liecina, ka akcionāru vidū atbalstu varētu gūt ideja par kopuzņēmuma apvienošanu ar projekta nacionālajiem ieviesējiem. Sākotnēji jau arī bija plānots viens projekta īstenotājs, taču dalībvalstis nespēja vienoties, kurš būs galvenais, un tapa kompromiss tā pašreizējā klibajā veidolā ar četriem uzņēmumiem, daudziem konfliktiem un pārāk maz risinājumiem.
Lai arī pašreizējo situāciju projektā var nosaukt par krīzi, tomēr deputāta Zīles skatījumā tā nav tik kritiska, lai runātu par projekta apstāšanos. Baltijas valstīm tā būtu ģeopolitiska problēma, ko neviens negrasās pieļaut. Un mierinājumam varot teikt, ka arī citi lielie pārrobežu projekti Eiropas Savienībā ir sastapušies ar lielām grūtībām. Francijas un Spānijas dzelzceļa savienojumā no vienas puses jau atbrauca vilciens, kamēr otrā sliedes pat vēl nebija sākuši likt. Bet kaut kā jau līdz galam tika.