Pēdējā gada laikā uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju rēķinu maksāšanas disciplīna, bet joprojām vairāk nekā trešdaļa jeb 34% pēdējo 12 mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ceturtdien prezentētais Eiropas finanšu labklājības barometrs.
No tiem iedzīvotājiem, kuri pēdējā gada laikā ir kavējuši rēķina apmaksu, 41% atzinis, ka to dara regulāri.
Vēl pirms gada rēķinu kavēšanu Latvijā atzina 45% patērētāju.
Savukārt Eiropā kopumā šogad 24% patērētāju kavē rēķinus un viņiem nākas aizņemties to apmaksai. Aptuveni 60% atzīst, ka spēs savus rēķinus apmaksāt laikus, bet 40% atzīst, ka pastāv risks to neizdarīt.
Eiropas finanšu labklājības barometrs salīdzina 24 Eiropas valstu iedzīvotāju finansiālo labklājību. Eiropas finanšu labklājības barometra pirmajās trijās vietās ierindojas Vācija, Austrija un Zviedrija, savukārt Latvija ieņem 21.vietu.
Latvija šā gada Eiropas finanšu labklājības barometra pētījumā apsteigusi vien Poliju, Lietuvu un Grieķiju.
Pētījumā īpaši zemi rādītāji Latvijai ir, vērtējot iedzīvotāju spējas laikus samaksāt rēķinus, veidot uzkrājumus nākotnei, kā arī vērtējot patērētāju finanšu pratības līmeni.
"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika stāstīja, ka Eiropā kopumā gandrīz 45% patērētāju atzinuši, ka rēķini pieaug straujāk nekā ienākumi, bet Latvijā šādu viedokli pauduši 56% patērētāju. Pirmajā vietās ir patērētāji no Francijas (63%) un Grieķijas (61%).
Pētījums liecina, ka Eiropas un arī Latvijas patērētāju vidū pieaug finanšu stress. Latvijā 58% patērētāju apgalvojuši, ka bažas par rēķinu pieaugumu negatīvi ietekmē viņu vispārējo labsajūtu un tas ir vairāk par vidējo rādītāju Eiropā - 43%.
Latvijā apmēram 30% patērētāju atzinuši, ka viņiem nākas aizņemties naudu, lai samaksātu rēķinus, norādīja Valeika, piebilstot, ka pamatā naudu iedzīvotāji aizņemas no ģimenes vai draugiem.
Pieaudzis arī to patērētāju skaits, kas aizņemas no nebanku kredītdevējiem. Tāpat pētījumā atklāts, ka iedzīvotāji labprātāk aizņemas nevis savā bankā, bet citā bankā.
"Fakts, ka tik daudzi Latvijas un Eiropas patērētāji raizējas par rēķinu straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar algām, ir satraucošs un iezīmē dzīves dārdzības palielināšanos. Šajā kontekstā iedzīvotāju finanšu pratībai jeb vienkāršiem vārdiem runājot - prasmei apieties ar naudu - nākotnē būs arvien lielāka nozīme. Latvija finanšu pratības ziņā šobrīd atrodas Eiropas lejasgalā, un šis ir jautājums, kam mums kā sabiedrībai - gan indivīdiem, gan uzņēmumiem - būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība," sacīja Valeika.
Tāpat pētījumā secināts, ka Eiropā lielākajai daļai jeb 75% patērētāju izdodas katru mēnesi veikt kādu ietaupījumu, norādīja Valeika.
Pētījumā 35% Latvijas respondentu atzinuši, ka neveic ikmēneša uzkrājumus, savukārt, lielākā daļa no tiem, kas to dara, tāpat ir neapmierināti ar ikmēneša ietaupījumu apmēru. Vienlaikus 63% patērētāju uztraucas, ka viņi nevarēs atļauties dzīvot ērti pensijas gados.
Valeika uzsvēra, ka uzkrājumus neveicošo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā.
Tāpat pētījuma dati liecina, ka Eiropā 69% patērētāju uzskata, ka viņi ir saņēmuši pietiekamu finanšu izglītību, lai gan pētījuma laikā 40% patērētāju kļūdījās, atbildot uz jautājumiem.
Arī Latvijā vairāk nekā 60% patērētāju apgalvojuši, ka zina kā apieties ar naudu. Kā galvenos finanšu izglītības avotus Latvijas iedzīvotāji minējuši skolu, internetu, vecākus un banku.
Gan Eiropas, gan Latvijas patērētāji pārvērtē savu finanšu pratību, norādīja Valeika. Latvijā 64% patērētāju pauduši uzskatu, ka viņu finanšu izglītība ir bijusi pietiekama, tomēr vidēji 37% kļūdījās, mēģinot piemeklēt pareizās definīcijas pamata finanšu terminiem. Trešdaļa iedzīvotāju nožēlojuši, ka skolā nav iemācījušies vairāk par mājsaimniecības finansēm.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, bankas "Luminor" Privātpersonu segmenta vadītājs Normunds Rudzītis atzina, ka atbilstoši pētījuma datiem Latvijas patērētāju finanšu pratība ir augstāka nekā Igaunijā, taču Igaunijas patērētāji vairāk veido uzkrājumus.
"Klienti apzinās, ka jāveic uzkrājumus, taču ir atšķirība ir starp apzināšanos un reālo darbību. Igaunijā finanšu pratība ir zemāka, bet darbība tomēr augstāka nekā Latvijā," sacīja Rudzītis.
Viņš piebilda, ka klientu maksāšanas disciplīna pamazām uzlabojas, lai gan nereti klienti atzīst, ka neveicas ar naudas plūsmas sabalansēšanu. Rudzītis norādīja, ka īpaši izteikta parādība ir tā, ka jaunieši neuzkrāj, bet vairāk gatavi aizņemties. Tāpat nereti aizņemas cilvēki, kuriem ir uzkrājumi, bet viņi tos nevēlas tērēt.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa piebilda, ka cilvēki joprojām diezgan bezatbildīgi attiecas pret saviem maksājumiem, šādu cilvēku skaits nesamazinās. PTAC dati liecina, ka to cilvēku skaits, kas "apkrauti" ar parādiem, joprojām ir liels.
"Arī problēmas ar rēķinu apmaksu var skaidrot ar to, ka cilvēkiem patīk slēpties un jautājumu risināšanu atlikt uz vēlāku laiku. Tāpat arī negribētu piekrist Latvijas patērētāju labai finanšu pratībai. Cilvēki ļoti daudzus pirkumus izdara mirkļa iespaidā, mums ļoti patīk dažādas akcijas," piebilda Vītoliņa.
