Ar jaunu regulējumu cer mazināt ūdens zudumus

© Nora Krevneva/F64 Photo Agency

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu konceptuāli jaunu risinājumu ūdens patēriņa uzskaites problēmām dzīvokļos, kas paredz ūdens patēriņa uzskaites problēmu risināšanā iesaistīt dzīvokļu īpašnieku kopību.

Valdībā atbalstīto noteikumu "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" mērķis ir pilnveidot ūdens patēriņa uzskaiti dzīvojamā mājā, lai samazinātu ūdens patēriņa starpības veidošanās cēloņus.

EM norādīja, ka ūdens patēriņa starpības cēloņi ir vairāki, tostarp tas ir saistīts ar dzīvokļu īpašnieku negodprātīgu rīcību, dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas slikto tehnisko stāvokli, avārijās, remontdarbos nopludināto ūdens daudzumu, ūdens kvalitāti, komercuzskaites mēraparāta darbību, ūdens patēriņa skaitītāju dažādo jutību.

Vērtējot līdzšinējo praksi, EM secinājusi, ka aprēķina kārtība, sadalot ūdens patēriņa starpību proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļu īpašumos, ne vienmēr nodrošina ūdens patēriņa starpības taisnīgu sadali. Proti, gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks norāda nepatiesu skaitītāja rādījumu, viņam attiecīgi pierēķināja mazāku ūdens patēriņa starpības proporciju vai pat 0, ja negodprātīgi norādīja, ka patēriņš bijis 0 kubikmetru.

Sarunās ar pārvaldnieku pārstāvjiem secināts, ka viņu iespējas ir ierobežotas novērst visus ūdens patēriņa starpības cēloņus, ja dzīvokļu īpašnieku kopība neiesaistās šī jautājuma risināšanā. Vienīgais instruments, kuru pārvaldnieki pielieto, ir dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas apsekošana, tostarp atsevišķajos īpašumos, ja vien dzīvokļa īpašnieks nav liedzis apsekot savu atsevišķo īpašumu.

Ar jauno regulējumu noteikts, ka turpmāk ūdens patēriņa skaitītājus atsevišķajā īpašumā neuzstādīs pats dzīvokļa īpašnieks, bet, piemēram, pārvaldnieks par dzīvokļu īpašnieku kopīgajiem līdzekļiem. Tādējādi ūdens patēriņa skaitītāji kļūtu par dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu.

Tāpat dzīvokļu īpašnieku kopība varēs lemt par to, cik bieži dzīvojamās mājas pārvaldniekam būtu jāveic ūdens skaitītāju pārbaudes. Vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopība, pieņemot lēmumu par dzīvojamai mājai aprēķinātās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas apstiprināšanu nākamajam kalendāra gadam, apstiprinās arī izdevumus, kas saistītas ar ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu vai nomaiņu.

Paredzams, ka turpmāk dzīvokļu īpašnieku kopība, izvērtējot savas iespējas, varēs noteikt ūdens patēriņa skaitītājiem vienādas prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem, prasības papildaprīkojumam, piemēram, rādījumu attālinātas nolasīšanas sistēma un prasības to uzstādīšanai.

EM piebilda, ka par pāreju uz vienotu ūdens patēriņa uzskaites kārtību varēs lemt arī pārvaldnieks, bet situācijā, ja tas būs kā risinājums ūdens patēriņa starpības samazināšanai un dzīvokļu īpašnieki nebūs lēmuši par risinājumiem.

Jaunais regulējums arī paredz, ka gadījumā, ja prombūtnes dēļ dzīvokļa īpašnieks nevarēs nodrošināt pienākumu izpildi attiecībā uz ūdens patēriņa uzskaites kārtību, dzīvokļa īpašniekam vismaz nedēļu iepriekš par to būs jāinformē pārvaldnieks.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais