Politiķiem grūti pamatot, kāpēc jāmazina bezdarbnieka pabalsts

 
©EPA/SCANPIX/LETA

Pēc vairāku stundu ilgām debatēm Saeima pieņēma izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kā jau plānots, samazinot bezdarba pabalsta izmaksas laiku un arī apmēru. Saeimas opozīcijas partijas bija labi sagatavojušās un argumentēti norādīja uz vairākām problēmām, kas saistītas ar bezdarbnieka pabalsta samazināšanu, bet valdību veidojošie politiķi vai nu klusēja, vai savu pārliecību pauda nepārliecinoši. Tam ir izskaidrojums.

Par izmaiņām bezdarbnieka pabalsta izmaksā nobalsoja 55 deputāti, bet 32 bija pret. Saeimas lēmums nozīmē, ka no 2020. gada bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus līdzšinējo deviņu mēnešu vietā. Bezdarbniekam pabalstu pirmos divus mēnešus izmaksās pilnā apmērā, par trešo mēnesi pabalsts būs 75 procenti no pilnā apmēra, par piekto un sesto mēnesi izmaksās 50 procentus, bet par septīto un astoto mēnesi tas būs 45 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta. Lai arī vairāki politiķi no Saeimas tribīnes norādīja, ka tiek samazināts tikai bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, tā tomēr nav tiesa, jo līdz šim pirmos trīs mēnešus personai pabalstu izmaksāja pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75 procentu, bet pēdējos trīs mēnešus 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,4 mēneši, un šo faktu valdība arī izmantoja, argumentējot, kāpēc pabalsta izmaksas laika samazināšana par vienu mēnesi nebūšot nekas ļauns, jo, lūk, vairumā gadījumu bezdarbnieki darbu atrod agrāk. Likumprojekta anotācijā, kurai ir jāpaskaidro, kāpēc šādas izmaiņas likumā nepieciešamas, Labklājības ministrija norāda, ka tās «rosinātas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā». Tajā pašā laikā netiek plānots mainīt sociālās iemaksas, kuras cilvēki veic, lai rezultātā, ja iestātos bezdarba risks, saņemtu sociālu apdrošināšanu. Jau Saeimas Juridiskais birojs savā atzinumā norādīja, ka bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālā nodrošinājuma pasākumiem, un iesniegtais likumprojekts (tagad jau likums) paredz samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, kā arī tā apmēru. Garantētā sociālā nodrošinājuma līmeņa samazinājums ir vērtējams kā Satversmē ietverto tiesību ierobežojums.

Vitālijs Orlovs (Saskaņa) debatēs atgādināja, kā jautājumu izskatīja Sociālo un darba lietu komisijā. Uz sēdi pamatot savus priekšlikumus labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) neieradās, bet atsūtītie ierēdņi nevarēja pamatot, kāpēc ir jāsamazina pabalsts, ja šāds solis nav pietiekami izvērtēts, nav apspriests ar sociālajiem partneriem un turklāt rada Satversmes tiesas risku. Arī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atgādināja par to, vai, nesamazinot sociālās apdrošināšanas iemaksas un vienlaikus samazinot pakalpojumu, ko iedzīvotājs par to saņem, netiek pārkāpta Satversme. Arī bijušajai finanšu ministrei nepatika labklājības ministres atbildes, kā, samazinot pabalstu, var cerēt, ka «darba devēji vairāk pievērsties vietējā darbaspēka piedāvājuma pilnvērtīgākai izmantošanai». Vēl opozīcijas deputāti kritizēja valdības pieeju, nesaskaņojot šādus sociāli atbildīgus lēmumus, piemēram, ar arodbiedrībām. Atsaucoties uz likuma anotāciju, kurā teikts, ka «sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes netika veiktas, jo likumprojekts izskatāms vienotā paketē ar budžeta likumprojektu», D. Reizniece-Ozola ironiski aicināja šādu praksi izmantot arī turpmāk, jo tad «viss aizies kā pa sviestu». Praktiski neviens no valdību veidojošo partiju deputātiem tā arī neskaidroja šī likuma mērķus, izņemot premjeru Krišjāni Kariņu, kurš norādīja, ka Latvijā ir ļoti daudz brīvu darba vietu un nav kas strādā, un finanšu ministru Jāni Reiru, kurš uzsvēra, ka diskusijas ar sociālajiem partneriem esot bijušas.

Tomēr, lai arī kā rakstīts anotācijā, ir zināms, ka šos grozījumus faktiski Labklājības ministrijai uzspieda, jo bija jārod 10-12 miljoni eiro sociālajā budžetā, lai finansētu minimālās pensijas pieaugumu. Tas arī izskaidro, kāpēc labklājības ministre R. Petraviča nerāvās tribīnē skaidrot šī likuma mērķus.

***

Kā bezdarbnieka pabalstu maksās 2020. gadā?

Pabalsta saņemšanas ilgums bezdarbniekiem, kuriem to piešķirs līdz 2019. gada 31. decembrim, būs 9 mēneši

Pabalsta saņemšanas ilgums no 2020. gada 1. janvāra 8 mēneši

• Pirmos 2 mēnešus - pilnā apmērā no piešķirtā pabalsta

• Nākamos 2 mēnešus (3. un 4. mēnesī) 75% no pabalsta apmēra

• Nākamos 2 mēnešus (5. un 6. mēnesī) 50% no pabalsta apmēra

• Pēdējos 2 mēnešus (7. un 8. mēnesī) 45% no pabalsta apmēra



 

Abonē